Kad Kailebs atveda mani mājās, es pat neatvadijos, izkāpu no mašīnas un ieskrēju mājā. Pa ceļam nebiju ar viņu runājusi, viņš kaut ko teica, bet es ignorēju. Man viņš patreiz riebās.
Devos uzreiz uz savu vannas istabu. Ieslēdzu karsto ūdeni un ļāvu tam piepildīt vannu. Ierāpos vannā un karstais ūdens mani iekļāva savās skavās, tas mani nomierināja un beidzot es atļāvu izlausties šņukstiem. Sēdēju vannā un elsoju, asaras nenāca, tikai histēriskas ieelpas un izelpas.
Man likās, ka Kailebs mani liks mierā, bet nē. Man būs pie viņa jābrauc atkal. Maita, viņš nedrīkst man neko tādu pavēlēt! Protams, viņš man ir sniedzis izvēli: brauc pie manis un viss kārtībā, nebrauc- sagādāsi nepatikšanas sev un draugiem. To pat nevarētu saukt par izvēli, tas bija ultimāts.
Izkāpu no vannas un sağērbos. Notīrot tvaika kārtu, uz spoguļa pavērās skats uz mani. Tik šausmīgi es nebiju izskatijusies nekad, tumši loki zem acīm, āda bāla kā mironim un mati uz galvas veidoja mudžekli. Pie mana iskata bija vainīgs gan Kailebs, gan nedēļu ilgā slimošana.
Nopūtos un devos uz savu istabu, piegāju pie grāmatu plaukta un izvēlējos vienu no grāmatām. Tad nogāju lejā uztaisiju tēju, paņēmu savu kaķi un devos atpakaļ uz istabu.
Iekāpu gultā, ietinos segā un nodevos nodarbei kuru sen nebiju darijusi, es lasiju. No plaukta biju paņēmusi Džeinas Ostinas "Lepnums un aizspriedumi".
Iegrimu grāmatu pasaulē, kura kārtējo reizi mani glāba no reālās pasaules.
YOU ARE READING
Pēdējais Gads
RomanceAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
