Mana roka no plauksta bija klāta ar asinīm. Asinis turpināja plūst veidojot peļķi uz ledus. Roka pulsēja, bet sāpes vel nejutu. Biju uzplēsusi brūci atsitoties pret ledu.
"Viss kārtībā?" Harijs norūpējies prasija un sniedza man salveti.
"Nu jā. It kā. Ja neskaita asiņojošo kanjonu man uz rokas."
Lēnām uzrausos augšā atstutēdamās pret Hariju. Apskatijos apkārt, visi kas bija stāvvietā skatijās uz mani, kaitinoši.
Pamaniju ka no skolas izskrien Tonija un Nina. Diez kā viņas zin ka man viņas vajag un kā viņas tāpat kā es nenokrīt uz ledus?
"Adele, tev steidzami jāiet pie medmāsas." Nina uzreiz kā pieskrēja man klāt teica.
"Jā, ejam..." steidzīgiem soļiem attālinājāmies no stāvvietas.
Pagriezos lai atskatītos.Harijs jau bija aizgājis.
.....
"Būs jāšuj. Brūce ir diezgan dziļa un tāpat nesadzīs." skolas medmāsa teica, kad bija iztīrijusi brūci. "Bet šeit es to nevaru izdarīt. Vai ir kāds kas var aizvest tevi uz slimnīcu?"
"Es aizvedīšu"sarunā iejaucās Tonija. Viņas abas bija kategoriski atteikušās pamest mani vienu.
"Labi, bet tas jādara tūlīt."medmāsa teica. "Saprotu ka jūs negrasāties pamest Adeli vienu?" medmāsa uzrunāja Ninu un Toniju. Viņas atbildod pamāja ar galvu.
"Skaidrs jāraksta attaisnojums uz visu dienu jums trim..."
......
Tonija bija atvedusi mani mājās un viņas abas bija atstājušas mani vienu. Slimnīcā man uzlika 4 šuves un iedeva spēcīgas pretsāpju zāles, tagad nejutu pilnīgi neko un gribēju tikai atkrist gultā un aizmigt.
Virpināju pirkstos atrisušo marles apsēja galu. Mani mocīja domas par Hariju, viņš pat nepaskatijās uz mani, kad mani aizveda. Viņam tikai interesēja baumas.
Vienalga, man tagad ir jāatpūšas. Rīts gudrāks par vakaru.
YOU ARE READING
Pēdējais Gads
RomanceAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
