"Labrīt!" teicu un ierausos Harija pikapa sēdeklī.
"Labrīt! Trenuškas tagad oficiāli pārņem tavu stilu?" Harijs zobojās.
"Pilnībā." Pasmaidīju pretī. Jau otro rītu uz skolu biju izvēlējusies iet trenuškās, zinu, ka stila ekspertei Tonijai ir iebildumi, bet man ir vienalga. Bija sasodīti auksts un džinsos man sala kājas.
Iebraucām skolas stāvvietā. Tur mani jau gaidija Nina un Tonija.
"Līdz pēcpusdienai!" pamāju Harijam un devos pie draudzenēm.
"Labrīt!" teicu.
"Cik romantiski! Jūs uz skolu jau braucat kopā..." Nina mani kaitināja.
"Atgādinu, viņam ir draudzene, netaisiet drāmu." izboliju acis.
"Nav siena, var pastumt malā." Tonija piebilda.
Nācās izbolīt acis velreiz.
...
Sēdējām skolas ēdnīcā, pie viena no apaļajiem, baltajiem galdiem un grauzām salātus. Īsts iedomīgo meiteņu ēdiens, taču neko normālāku skolā netaisija.
"Čau!" man blakus krēslā iekrita Evans.
"Čau! " centos savaldīties un nebēgt.
"Es jūs ilgi netraucēšu. Tikai atnācu atvainoties Adelei. Zinu, uzvedos muļķīgi, biju dzēris. Vai tu man piedosi?" Evans teica uzburot acīs nožēlas pilnu skatienu.
"Laikam jā. Bet necenties to mēğināt velreiz." atbildēju.
Evans pamāja un ar laimīgu smaidu lūpās, piecēlās no galda.
"Dīvaini. Viņš nekad neatvainojas." Nina teica.
"Dzirdēju, ka viņš izšķīrās no Kameronas..." Tonija piebilda.
"Man vienalga. Mani viņš tāpat neinteresē." teicu.
"Aha. Bet mēs gan zinām kurš tev INTERESĒ" teica Tonija un viņas abas sāka smieties.
"Nezinat jūs neko.." teicu un jutu, ka nosarkstu kā meksikāņu tomāts.
YOU ARE READING
Pēdējais Gads
RomanceAdele katru gadu maina savu dzīvesvietu. Tāda bija viņas vecāku pēdējā vēlēšanās, to nepildot viņa zaudēs mantojumu. Viņa nedrīkst ielaist kādu savā dzīvē, jo pēc gada būs jāšķiras uz nesatikšanos. Vai Adele atteiksies no mantojuma? Vai nauda tomēr...
