Pēdējais Gads

30.

Bija piektdienas rīts, stāvēju ielas malā un gaidiju atbraucam Hariju.
Vakardien neaizgāju uz basketbolu. Man bija ļoti slikts garastāvoklis, kurš visticamāk pasliktināsies, ja Harijs neatbrauks.
Ar zābaka purngalu spārdiju sniega pikuci pa ietvi. Ārā bija jau kļuvis siltāks un biezā sniega sega lēnām kļuva plānāka.
Dzirdēju motora rūkoņu tuvojamies un apstājamies man blakus. Pagriezos un sejā uzplauka žlbinošs smaids. Harijs atbraucis man pakaļ.
"Čau!"teicu un ierausos viņam blakus.
"Sveika!"
"Kur tu biji vakar?" prasiju.
"Darīšanās. Piedod, ka nepabrīdināju un neatbraucu." Harijs atbildēja.
"Nekas viss kārtībā."teicu.
"Adele ko saki par braucienu rīt slēpot? Izbaudīt pēdējo sniegu..."Harijs prasija.
"Kas brauks ar mums?" iedomājos par Katrīnu un man jau vemt gribējās.
"Patiesībā, tikai mēs divatā."Harijs lēnām teica.
Divatā... Tas skanēja divdomīgi un Hariju nepazinu tik labi lai brauktu à kur divatā.
"Man jāpadomā."atbildēju.
"Labi, dod atbildi līdz pēcpusdienai."
...
"Brauc."Nina un Tonija atbildēja vienlaicīgi.
"Nezinu..." joprojām nebiju izlēmusi. Devāmies prom no skolas uz mašīnām.
"Brauc, ej tagad pie viņa un pasaki." Nina mani bakstija.
"Labi, jau labi.."iebakstiju Ninai atpakaļ. Pašķīrāmies, jo Harij un Tonijas mašīnas atradās atsevišķi.
"Un neaizmirsti, ka mēs svētdien apciemosim tavu vīrieti!" Tonija kliedza pāri visai stāvvietai, piesaistot visu skatienus. Trakā. Pasmaidiju.
Neatlika nekas cits kā vien nosarkt un tēlot, ka neesmu neko dzirdējusi.
"Tavu vīrieti?"mani pārsteidza Harijs kurš pienāca man no mugurpuses.
"Amm. Jā, manu kaķi."apmulsusi teicu.
"Es arī gribētu kādreiz apciemot tavu vīrieti." Harijs smējās.
Iebakstiju viņam ribās.
"Auč."viņš smējās arvien trakāk. "Brauksi rīt?"
"Ja apsoli, ka nenosalšu, tad jā."teicu.
"Lieliski atbraukšu tev rīt pakaļ!" Harijs teica.