Pēdējais Gads

45.

Izbraucām no pilsētas un aizvien vairāk attālinājāmies no tās. Apkārtnes ainava izmainijās, ceļmalās vairs nemanija nevienu māju, visapkārt bija tikai koki.
Nogriezāmies uz meža ceļa, apkārt esošie koki bija veci un vēstija, ka tie šeit auguši jau vairāk nekā 100 gadu.
Piebraucām pie vecas mājas, tā bija milzīga, drīzāk kā vidēja izmēra pils.
"Kur mēs esam?" saraucu pieri un paskatijos uz Kailebu.
"Atbraucām ciemos pie manas krustmātes."Kailebs paskaidroja.
"Tāds sods pienākas par tava džipa satīšanu plēvē?"biju apjukusi.
"Jā, man īstenībā patika tā džipa ietīšana, laba ideja.Un laba atriebība par manu izdarīto."viņš teica.
"Es nesaprotu, iepriekš likās, ka esi gatavs man rīkli pārgrauzt aiz dusmām. Bet tagad..." biju totāli apjukusi.
"Neesmu jau tik šausmīgs." Viņš pasmaidija. Kaut kas nelika man viņam līdz galam noticēt...
...
"Labdien, kungs un kundze" Kailebu uzrunāja sulainis, kurš viņam atvēra durvis.
"Vai pusdienas jau gatavas, Trenton?"Kailebs prasija sulainim.
"Jā, kungs."Trentons atbildēja.
Kailebs virzija mani uz lielu masīvu durvju pusi.
"Kungs?"nočukstēju. Viņš man par atbildi tikai izbolija acis.
Atverot durvis pavērās skats uz milzīgu, greznu telpu kuras viena siena bija kā gigantisks logs. Telpas vidū atradās liels koka galds uz kura bija servēts galds 3 personām. Kailebs mani nosēdināja vienā no vietām un pats apsēdās galda galā.
Telpas durvis tika atrautas vaļā un pa tām telpā ienāca sieviete. Viņai bija tumši mati un apğērbs kliedza, ka tas ir dārgs. Apsēdās viņa atlikušajā vietā galda pretējā pusē, man tieši pretī.
"Morgana šī ir Adele, Adele šī ir Morgana." Kailebs mūs iepazīstināja.
"Prieks iepazīties." Morgana teica kaut gan viņas acīs bija lasāms kas cits. Viņa sasita plaukstas un mums tika ienests ēdiens.