Liktenis

1. | Karš

"Davai, mēs to varam!" kāds nokliedzās pamodinot mani.

Es sāku vērt vaļā acis un manas smadzenes jau sāk uztvert vairāk trokšņus. Pirms es paspēju aptvert, kas notiek, kāds pieskrien klāt un jautā:
"Hey, tev viss labi?"

Es paskatos uz to cilvēku un visu pēkšņi atceros.
Es biju gulējusi bezsamaņā apmēram 5-10 min, un cilvēks, kurš tagad stāvēja man blakus, bija Saimons. Man ar lielu vilni atgriezās visas atmiņas par to, kas notika pirms mani gandrīz nogalināja.
Mēs stāvējām kara laukuma vidū, kur cīnījās ēnu mednieki ar gepardiem puscilvēkiem.

"Tev viss labi?" atkal jautā Saimons.

"Jā. Laikam man uzbruka no aizmugures, jo es biju bezsamaņā, ja vēl nepamanīji." es ar nelielu sarkasmu Saimonam atbildēju.

"Nu, atvainojiet, jaunkundz!" Ar tādu pašu sarkasmu atbild Saimons.

Līdz ko es biju pilnībā piecēlusies mēs uzbrukām tuvākajiem pretiniekiem.

Kāpēc tagad te notiek karš?
Jo eksistē tādas radības, kā puscilvēki, kuriem atkarībā no cilts un bara tiek dotas konkrēta dzīvnieka spējas. Es un mans bērnības draugs Saimons esam ēnu mednieki, kuru pienākums ir iznīcināt visus puscilvēkus.

Cīnoties es pamanu, ka kāds gandrīz nemanāmi tuvojas man. Cauri visam haosam, kuru lielākoties radījām mēs, ēnu mednieki, viņš nebija labi saredzams. Pa ceļam tuvojoties man viņam uzbruka tuvākie ēnu mednieki, bet viņš tos, kā putekļus no pleciem noslaucīja un turpināja tuvoties man. Es protams tik viegli nepadošos un nebēgšu. Sāku iet viņam pretī. Es pasmīnēju saprotot cik viņš ir stiprs, bet arī zinot to, ka es esmu viena no profesionālākajiem ēnu medniekiem.
Mēs kādu laiku stāvējām uz vietas saķērušies, bet tad manam pretiniekam uzbruka Saimons. Mēs abi kopā gandrīz uzveicām to puscilvēku, bet viņš kaut kā pamanījās aizbēgt.

"Paldies!" es pateicos Saimonam.

"Tev vajadzētu būt uzmanīgākai. Viņš nav vājš, un tas nozīmē, ka viņš varētu būt augstāka līmeņa bara loceklis." Saimons saka," viņš visdrīzāk ir vai nu bara vadonis vai tuvu tam, spriežot pēc spēka."

Es pamāju ar galvu.

Pēkšņi visapkārt iestājās klusums. Es skatījos apkārt cenšoties saprast iemeslu tam, un ilgi man meklēt nevajadzēja. Es ieraudzīju sievieti kura nebija visai jauna, bet bija ļoti labi saglabājusi savu skaistumu. Tā noteikti nebija no ēnu medniekiem.
Tad es pamanīju, ka viņa klibo. Drīz arī ieraudzīju iemeslu.
Sieviete bija smagi ievainota. Bet, kas bija pats svarīgākais? Tas, ka visi atlikušie puscilvēki pārstāja cīnīties, bet šokēti skatījās uz sievieti.
Protams daži mani kolēģi to izmantoja un viņus uzreiz nogalināja.
Sieviete sāka krist, bet uzreiz no gandrīz no gaisa uzradās tas pats puscilvēks ar kuru es nesen cīnījos. Tagad viņam bija atklāta seja un es skaidrāk viņu redzēju, bet vēl ne pietiekami labi.

"Ēnu mednieki!" cik skaļi varēdama sieviete ierunājās.

"Lūdzu uzklausiet mani!" viņa vaidēja no sāpēm tā, ka man pat žēl viņas palika.

"Es zinu, ka jūs ienīstiet mūs, puscilvēkus, bet senais pareģojums saka, ka mūsu bars neiznīks." viņa izdveš un norāda ar pirkstu uz mani.

"Tā meitene ir izredzētā!" viņa turpina norādīt uz mani un saka, kamēr es šokēti stāvu.

Es sajūtu visu ēnu mednieku skatienus pavēršamies uz mani.

Pēkšņi es sāku iet uz sievietes pusi. Es sāku pretoties un mēģināju apstāties, bet kājas kustējās pašas no sevis. Kad es piegāju pie sievietes,es beidzot pievērsu uzmanību arī tam puscilvēkam kurš stāvēja un atbalstīja sievieti. Viņš skatījās tieši man acīs un es līdz, ko ieskatījos viņa acīs nevarēju novērsties. Tās bija tik skaistas.

"Jūs ēnu mednieki varat man neticēt, bet šī meitene ir izredzētā!" sieviete ierunājās tik skaļi cik spēja.

Es pamanīju, ka viņa sāka virzīt nazi uz manu pusi. Es mēģināju pretoties, bet ķermenis neklausīja. Viņa izdūra mazu caurumu manā ādā un savā. Viņa sāka kaut ko pie sevis murmināt.
Es domāju, ka viņa sāka burties, bet tad es pēkšņi sajutu lielas sāpes un vienlaicīgi enerģijas uzplūdumu. Es mēģināju kliegt, bet mans ķermenis bija burtiski paralizēts. Pēc dažām sekundēm tas viss beidzās un es beidzot varēju elpot.

"Lūdzu, neturi ļaunu prātu uz mani, " sieviete ierunājās noglāstot man galvu, kas man atgādināja manu māti, "es tev nododu visu savu varu pār manu gepardu baru un 9 dzīvības! Bet mana pēdējā pavēle ir tev un manam dēlam izveidot kopīgu jaunu baru!"