Viss, ko es nekad negribēju

25.nodaļas turpinājums

#np Oh Wonder - Body Gold (remix) AIZIET !

Iepriekšējā nodaļā :

" "Kas tevi nomāc?" Tailers pēkšņi pajautāja.

Es iesmējos, "Ko?"

"To var redzēt. Tavas domas lidinās kaut kur. Tu pārāk bieži pārbaudi telefonu, kaut zini, ka tu nekā nav. "

"Tu saproti, ka tu tagad izklausies biedējoši?"

"Drīzāk pēc psihologa," viņš smējās. "Un varu minēt, ka iemesls ir čalis."

"Nesteidzies ar minējumiem," sacīju, izdzerot pēdējo malku manai otrai kafijas krūzei.

"Bet minējums ir pareizs," viņš vairāk konstatēja nekā jautāja. "

25.nodaļas turp.

Negribot man uznāca drūms noskaņojums, padomājot par Trevoru. To caurumu, ko viņš sev atraka manī, kāds cits aizpildīt nevar, lai arī kā es gribētu. Pazūdu nesaprašanā, kad iedomājos, vai par to priecāties vai bēdāties.

Atgriežoties vakardienas mēģinājumā, atcerējos Monas skatienu, kuru nevarēju nepamanīt. Ļaunāks nekā parasti. It kā viņa varētu ar vienu acs skatienu spētu no tevis izsūkt katru gaisa kripatiņu. Neizvairos no domas, ka viņa redzēja vai uzzināja, ka sarunājos ar Trevoru. Pirms tam man nebija bail no Monas, domādama, ka viņas draudi ir vienkārši vidusskolnieces neapmierinātība ar to, ka viņa nedabū, ko vēlas. Tādi cilvēki vienkārši cenšas izdzēst traucēkli no ceļa, lai arī kāda situācija būtu. Tikai tad, kad Trevors apmēram izklāstīja notikušo , es sāku likt saputrotos puzles gabaliņus kopā. Aina nav vēl skaidra. Man, ja godīgi, gribas izjaukt pa pusei salikto attēlu un gabaliņus sadedzināt. Radās kutinoša vēlme sevi iepļaukāt par to, ka es vienmēr gribu visu uzzināt un atrisināt.

Trevors jau no pirmās dienas izklausījās kā sliktās ziņas, bet viņš izrādījās kā mana kofeīna deva. Par tādiem cilvēkiem, kuri tevi neizskaidrojami pievelk tev negribot, es dzirdēju tikai filmās. Viņam ir likts turēties no manis tālāk, bet to vēl nezinot, sāku pati viņu ignorēt un viņš neizturēja.

"Nu labi, kādu citu reizi varbūt pastāstīsi. Zini, ka esmu labs klausītājs," Tailera sacītais lika man atgriezties realitātē.

"Labi zināt," vāji pateicu. Tailers izspieda smaidu un centās aizpildīt neveiklo klusumu.

"Okej, tu biji ieminējusies, ka tev tuvojas izrādi, ne?" viņš jautāja.

"Jā, Romeo un Džuljeta," sacīju, iemalkojot kafiju.

"Bet tas ir tavs sižets?" pamāju atbildot. Viņš gaidīja, kamēr es turpināšu stāstīt, bet es kamēr iekodos sev nopirktā smalkmaizītē. Aizrijos ar mazo rieksta gabaliņu un es sāku klepot, bet Tailers histēriski smieties, liekot visas kafejnīcas apmeklētājiem atskatīties uz mums. Es nosarku no negaidītas uzmanības. Es uzblenzu uz Taileru, bet viņš tik nevainīgi pasmaidīja.

"Sižets ir vairāk mūsdienīgāks," es iesāku, "tā kā visi būs apģērbušies mūsdienu drēbēs, Romeo un Džuljeta kā jaunieši, sarunās būs iesaistīta vairāk mūsdienu valoda, tā būs saprotamāka. Pašā sižetā es izmainīju tikai beigas, lai abu nāve nebūtu tik ironiska."

"Esmu iespaidots Eli Eleonor. Kad ir pirmizrāde?" viņš vaicāja.

"Nedēļā pirms Ziemassvētku brīvlaika."

"Cerēsim, ka varēšu atbraukt uz pilsētu," viņš smaidīja, parādot vaigu bedrītes.

Tāds cilvēks kā Tailers man bija Latvijā. Mēs satikāmies ļoti reti, bet kā ar Taileru otro reizi. Ar viņu ir viegli runāt. Viņš uzklausīs un pateiks patiesi, ko domā. Mūsdienās reti, kurš uz tādu ir spējīgs. Jā, ar Džesiku arī var parunāt, bet viņai labāk patīk pļāpāt par sevi, bet Medisone vienkārši neuztver neko nopietni. Viņa pat nezināja, kur Latvija, pirms es neparādīju ar pirkstu uz kartes. Viņa domāja, ka tā ir viena no Zviedrijas pilsētām un beigās Zviedriju sajauca ar Itāliju. Dzīves padoms : blondīnes ne vienmēr ir tās stulbākās.