Izdzīvojušie

3

Dienas gāja lēni, naktis vēl lēnāk. Mēs katru dienu aizvien vairāk domājām par to, ka neizdzīvosim. Mums nav ne jausmas, kas ar mums ir noticis. Lielākā iespējamība, ka kuģis ir sācis grimt, bet tas neizskaidro, kādēļ mēs neko neatceramies. Ēdiens arī mums pa visam maz ir atlicis.

**********
Pēc sapņa.😆

- Tom! Celies! Mamma nopirka biļetes." Alexa modināja no šaušelīgā murga.
- Mh. ..." es noņurdēju pretī. " Vai mēs brauksim ar kuģi?"
- Jā. Gan jau izdzīvosim. 😂" māsai (atšķirībā no manis) tas likās smieklīgi.
- Pasaki mammai, ka es viņu mīlu" izkāpis no mašīnas es devos prom no ostas.
- Taisies mirt, vai? Kur tu iesi!?" Alexa nelikās mierā.
- Nē netaisos! Un iešu prom!" es uzkliedzu.
- Eu! Nav tak tik traki. Atceries!? Mēs cenšamies patvarēt bailes! KOPĀ!
- Ja? Tad esmu pārdomājis.
- Klau, kas noticis?
- Tikai murgs. Un viss.
- Neizskatās, ka viss! Stāsti.
- Gāš... nu labi. Es sapņoju, ka mēs esam nonākuši uz salas, un cenšamies izdzīvot, bet tad tevi saplosīja tīģeris un mani pēc tam. Un viss.
- Nu beidz taču...." māsa nepabeidz sakāmo, jo tajā brīdī ieradās mamma ar biļetēm - bēdīga.
- Kas kaiš?
- Man žēl.... bet.... piedodiet."mamma sāka raudāt.
- Par ko? Mammu! Runā!
- Nedrīkstu sacīt. Bet atceraties, pirmo meklējat pajumti un tikai tad ēdienu. Kā arī paēdat kārtīgi.

Un tad sākās viss kā sapnī. Tikai, kad nonācu krastā man nebija jāmeklē māsa. Viņa tur stāvēja kopā ar citiem svešiem cilvēkiem.
- KAS NOTIEK?" es jautāju.
- Nezinu. Cenšos to noskaidrot. Bet pārējie bērni arī neko nezin.
- Varbūt par to mamma runāja. Viss kā sapnī.
- Nav laika domāt par sapņiem. Tā pat mēs būtu pēc dažām dienām miruši.
- Pagaidi, tu redzēji to pašu sapni? Tas nozīmē, ka tu arī biji aizmigusi tā pat kā sapnī...
- Jā. Redzēju. Bet tam nav nekāda sakara ar to, ka mēs esam šeit.
- Nu, bet..." nepaspēju pateikt, jo debesīs, kas bija skaidras, bez ne viena mākoņa parādījās tāds kā ekrāns uz kura bija vīrietis - tērpies melnā un baltā. Viņš sēdēja sarkanā krēslā un skatījās uz mums.
- Vov..." Alexa nomurmināja. Tikai tad sapratu, ka tas bija mūsu tēvs.
- Sveiki jaunieši." viņš uzrunāju mūs visus" jūs esat izvēlēti spēlei "Izdzīvojušie". Noteikumi ir vienkārši. Jūs esat 12.
Anna Katnese
Darija Monna Utesa
Ītans Lo
Alexa Everdīna
Toms Everdīns
Pīta Dīkajs
Ketrīna Špone
Rēzija Aizmaine
Roberts Tīdžejs Tains
Katnisa Špone
Luiss Aivens
Harijs Aivens.
Tas nozīmē, ka mums ir 3 brāļu un māsu pāri. Alexa un Toms. Ketrīna un Katnisa. Luiss un Harijs.
Noteikumi. Jums ir jāizdzīvo visbriesmīgakaijos apstākļos. Vieniem vai grupās, bet neatkarīgi no tā izdzīvos tikai 1 un pārējie mirs dabīgā nāvē vai tiks nogalināti no kāda cita. Piemēram Luiss novāks Annu, Ketrīni un Tomu, bet Rēzija tikai Alexu. Roberts mirs dabīgi u.t.t Vai ir jautājumi?
- Kāpēc mēs?" Luiss jautāja.
- Princips ir tāds. Es pazīstu Alexu un Tomu. Toms pazīst Alexeju, bet Alexejs pazīst tevi. Tu pazīsti Rihardu, bet Rihards pazīst Pītu. Un tā tālāk.
- Cik ilgi viss notiks?
- Kamēr 1 paliks dzīvs.
- Ko darīt, ja es nevēlos. Un manuprāt es runāju arī pārējo vārdā. Tevi var iesūdzēt.
- Par sevi es neuztraucos Tom. Un ja tu atteiksiess un bēgsi prom notiks tas...

Viņš parādīja manu mammu. Viņa bija stikla telpā - šaurā, bet viņai ir fobija no šaurām telpām! Vārdu sakot viņa uztraucas gandrīz līdz elpas trūkumam.... viņi mocīs.

- Nēēēē. .." es iebļāvos. Alexa raudāja gandrīz līdz samaņas zaudējumam.
- Nu pārdomāji spītēties Tom? Ha ha. Vēl jautājumi?" Neviens vairs nejautāja, jo metās mierināt Alexu. Tie, kas negāja mierināt, tie paši raudāja, bet vēl bija Ketrīna un Ketrīna Špones. Viņas bļāva uz visiem
- Ko tu skaties!
- Ko lupī!
- Jūs visi esat ****** ***** ******" un tādā garā.

- Uzmanību. Nu vairs jūs neesat draugi. Kā teicu tikai viens paliks dzīvs. Bet būs divi pāri, kam būs jāturas kopā. Gribat vai negribat to.
- Es un Alexa, es un Alexa. " es visu laiku pie sevis skaitiju.
- Un tātad Toms un ..... Ketrīna.... Alexa un ..... Luiss
- Nē....." bet vairs neko nevarēja darīt. Iestājās tumsa un.....
- Lai spēle sākas." Ketnisa un Ketrīna ļoti gribēja uzvarēt, kā daudzi citi. Liekas viņi vairs nedomāja par to, ka zaudēs savus tuviniekus. Piemēram Ketrīna zaudēs Ketnisu vai otrādāk. Un es zaudēšu Alexu...
Viņas metās uzbrukumā. Atskanēja šāviens un debesīs parādījās Rēzijas, Ītana un Roberta attēli. Tikai tad kad ieraudzīju viņus guļam pludmales smiltīs, sapratu, ka vai nu Katnisa vai Ketrīna ir novākušas viņus. Apkārt valdīja haoss. Visi kliedza, daudzi bēga mežā. Alexa un Luiss jau bija nozuduši.
- Idi** velcies šurp!" Ketrīna uzkliedza. Jo es biju ar viņu pārī salikts.
- Kāpēc Katnisa man likās, ka tikai...
- Ģāš! Katnisa ir mana māsa! Un mums obligāti jāturas kopā! Nebija teikts, ka kāds cits mums nevar iet līdz!
- Pirmkārt ir GĀŠ.
- Un...? Gribi lai ar tevi notiek tā kā ar Rēziju, Ītanu un Robertu?
- Loģiski, ka nē.
- Tad klausi.
Pludmalē nu stāvējām tikai mēs.

Turpinājums sekos....