Izdzīvojušie

20

- Hey, šis jānosvin! Sīkie atraduši ēst.
- Mums vienīgajiem ir 15 ja?
- Ā.. nē. Likās, ka jums 13. Neņemat galvā. Jūs neesat sīkie. Mums ir arī 4 gadniece un 2 gadniece.
- Nopietni!? Ak dievs...
- Šausmīgi, ka kāds tā var rīkoties.
- Manuprāt nojautāt, ka esmu trenējies - vienīgais, bet tas tā. Mans uzskats par šīm spēlēm bija savādāks.
- Bet tavu domu par svinēšanu es nezinu, mums vajadzētu domāt par pajumti. Luisam padodas celt mājas kokos. - ieteicu.
- Es celšu pajumti uz zemes. Katrs lai parūpējas par savu drošību. - Niks noteica un aizgāja.
- Tu taču māki vēl celt vai ne?
- Hah... Vēl labāk. Sameklē kādu, kurš parūpēsies par uguni.

Luiss aizgāja uz mazo mežiņu celt mājiņu. Lēnām tuvojos sienai.

Tikko sāka aust gaisma. Šodiena būs tiešām gara diena. Lēnām tuvojos zēnu bariņam. Pamanīju tās 2 mazās meitenītes, kas sēdēja pie sienas un ar akmeni kaut ko skrāpēja uz tās.
- O, skaistule tuvojas! - kāds muskuļains, bez krekla, aptuveni 19 ierunājās.
- Vajg, lai kāds iekur uguni, mēs noķērām zivis. - centos neizklausīties lielīga.
- Set me tam na? - kāds blakus kaut ko jautāja muskuļainajam.
- Nu, me tam!! - muskuļainais dusmīgi norūca.
- Atvainojiet, bet ko jūs tur....? - jautāju.
- Es iekuršu. - viņš sarkastiski pasmaidīja.

Noskurinājos un gāju prom. Kas viņiem vainas? Viņi liekas slimi - prātā

Pēc kāda laika

Vēroju kā Luiss ceļ māju. Viņu vēroja arī 4gadīgā meitene.

Man klāt pienāca 2gadīgā meitene, un mēs aizgājām uz trepēm, ko Luiss bija paspējis iztaisīt.

- Nesaprotu, kā tev tas viss sanāk... Dabūt dēļus u.t.t.
- Hah... Viņiem izrādās bija sākuma rīki, kurus viņi salauza. Es atradu, pa visam ātri salaboju. Līdz ar to viegli ir iztaisīt dēļus. Tad uguns ir? Es drīz pabeigšu.
- It kā aizsūtīju vienu uzkurt.

Gāju uz vietu, kur satiku viņus. Nu viņš stāvēja tur viens un kūra uguni. (Aizvien bez krekla)

- Kādu pajumti tu celsi?
- Pajumti? - viņš stulbi pajautāja.
- Nu.. JĀ, pajumti! Niks teica, ka katrs pats parūpējas par savu drošību. Nu, tu celsi uz zemes.. em.. vai kokā? - es tiešām nejutos vairs komfortabli runājot ar viņu.
- A no kā? Vai t viņš...viņš... - sāka stostīties.
-...Pats necels priekš jums? - pabeidzu viņa teikumu.
- Njā - viņš garlaikoti noteica un apgūlās zemē. - Kā tevi sauc?
- Ai, lai paliek, atā.

Man apriebās ar viņu runāt, tā tad ir 2 mazas meitenes, es ar Luisu, Niks, Ketrīna un "viņas" puisis, 5 idioti, sanāk, ka vēl ir 3 cilvēki.

Vēlāk sapulcē

- Šīs sapulces mums vienmēr ir ļoti, ļoti smagas. Zinu.. pēc 30 minūtēm sitīs Moch Radeth (nāves stunda). Mūsu pirmā izvēle.
- Kā nogalināsim to, kuru izvēlēsimies? - jautāja Ketrīna.
- Šeit pat, apmēram parādīsies metāla aplis. Uz tā ir jāuzkāpj izvēlētajam. Tad viņš izgaisīs jeb nomirs - Niks skaidroja.
- Slaktējam sīko. - muskuļainas iebļāvās.
- Khm.. nē Āro. - Niks mierīgi noteica.
- Kādēļ? Tāpēc, ka viņa ir sīka? Nevari vai? - Āro turpināja.
- Man ir metode, kuru izmantoja cita gada uzvarētāji.
- Zinu to metodi. Bet, Nik, kurš tevi iecēla par galveno? - jautāja Džeiss (Ketrīnas puisis).
- Tev ir iebildumi? Vai šeit vēl kādam ir iebildumi par to, ka galvenais esmu es?

Pacēla rokas Āro, pārējie 4 viņa biedri un Džeiss.

- Īstenībā neviens negrib, ka Niks vada, pārējiem tikai nav drosmes atzīt. Jūs taču arī negribat "lekt acīs", atzīstat to vai ne. Kāto. - man ausī iečukstēja kāds zēns un pastiepa roku pret mani.
- Aha...
- Un tu?
- Jā!
- Kā tevi sauc?
- Ā... atvaino. Alexa. - kas man kaiš?
- Vēlāk pienāc pie sienas, kas atrodas pie krasta.
- Ok.

Niks aiz vien strīdējās ar Āro u.t.t

- Hey, vēl atlikušas 10 minūtes. Nik, lai viņi samierinās. - Luiss ierunājās.
- Vai tev ir kas iebilstams zivju puika?
- Esmu tavā pusē vienmēr, bet ja neizvēlēsimies tad mēs visi mirsim.
- Njā, tur tev ir taisnība. Tā tad. Visi, kurus saukšu, apsēdieties. Tie uzreiz jau būs glābti.