16

84 15 0
                                    

Luiss tā arī neieradās. Škiet es varēju gaidīt mūžīgi, bet kaut kas tomēr mani šeit uzturēja. Cerība. Vienīgi tā ir stiprāka par bailēm. Es baidījos, ka viņš neatnāks, taču cerēju, ka atnāks. Tā nu es te sēdēju un pētīju karti. Ar sarkanu bija uzvilkts mazs aplītis okeāna vidū. Bet salu, kaut vai mazu punktiņu, kas liecinātu par salas esamību, tā arī neieraudzīju. Var būt, ka spēļu salas nemaz šeit neiezīmē? Tā nu es turpināju ar sevi sarunāties. Par Luisu un salu.

Paskatījos pulkstenī. 00:04. Jā malace Alex. Kāda tev ir pacietība 7 stundas gaidīt puisi. Puisi?! Nē es domāju draugu. Protams, ka draugu. Ko jūs...

Es laikam padodos. Viņš neieradīsies. Ja man būtu viņa nummurs, es būtu ļoti priecīga, bet tā nav. Labi, Alexa, sāksi sapņot par lietām kas tev nav? Labi. Uz priekšu. Tev ir auksti, Luiss ir par tevi aizmirsis, tu gribi gulēt, tavam telefonam ir 1%, un tu padodies.

Ziniet ko? Nē es nepadošos gan. Es gaidīšu. Guļot.

Tā nu es iekārtojos un aizmigu.

No rīta

Pamodos, un man ļoti sala. Pa taisno devos mājās. Es drīzāk skrēju. Man bija pieriebies, ka cilvēki mani izmanto.
Pēkšņi skrienot es uzskrēju virsū. Un šoreiz pirms sāku runāt, aplūkoju.
Un kā jūs domājat, kas tas bija?

-Wow.. Alexa piedod. Vai tu mani gaidīji visu nakti?
-Hey...jā, gaidīju gan. Bet tas nekas. Tev drošvien ir labs iemesls. Tu nu gan izskaties satriecoši. Tu esi ļoti mainījies
-Paldies. Tu jau arī esi kļuvusi skaistāka. Un jā, es braucu ar riteni uz šejieni pusceļu, līdz kāda mašīna mani paņēma. Kā maksu es atdevu riteni. Bet kas par to. Te nu es esmu.
-Man likās, ka brauksi ar vecākiem?! Tev nevajadzēja dēļ manis braukt!
-Vajadzēja gan. Tu to zini. Vecāki neatļāva.
-Ak.. Luiss. Paldies tev!
-Nē paldies tev, ka gaidīji.- nedaudz iekodu lūpā un nokaunējos, ka nepagaidīju vēl dažas minūtes un aizskrēju prom.

Tā mēs mierīgi gājām uz manu māju.

-Tā tad Tomam ir 16?
-Jā gan.
-Bet viņš neko nedara.
-Tieši tā. Ko tu darīji pa šiem gadiem?
-Mācījos. Spēlēju ģitāru. Nekādu sasniegumu. Vēl es atradu Izdzīvojušie mājaslapu. Tajā notiek pārraides, un visi skatās. Bija arī mūsu gads. Un tu neticēsi. Viņi samontēja, ka Ketrīna nonāvē visus. Ak dievs. Bet runājot par to, ko tu zini?

Tā nu es Luisam izstāstīju visu. Par sastapšanos ar Katnisu, visu, ko viņa izstāstīja u.t.t

-Tā tad rīt mums jādodas uz kuģi? Bet ko tālāk, gaidīsim, kas notiks vai?- Luiss nicīgi prasīja.
-Ja nekā, tad paši nomāsim kuģi, laivu, vienalga ko. Tai salai nav jābūt tālu. Klau, viss bās kārtībā!
-Es ceru. Es nesaprotu, kā Katnisa var tik vēsi visu uztvert? Kaut kas nav kārtībā. Viņa kaut ko slēpj.
-Lai nu tā būtu Luiss.

Turpinājums sekos........

IzdzīvojušieWhere stories live. Discover now