Izdzīvojušie

28

Sēžam visi mierīgi pie ugunskura un neminam ne vārda. Mēs visi apjaušam kādu risku uzņemamies.

- Nu... lai nu kas arī notiktu, tas būs..
- Tev nav nekas jāsaka Alex. Mēs būsim vienoti, lai arī kas.

Es, Niks, Luiss, Rendana, Āro, Džeiss, Finiks, Klots.

Jā.. mēs bijām. Mēs tiešām nu bijām vienoti. Viņi bija mana otrā ģimene! Iespējams pēdējie, ko vairs redzēšu.

- Sākas... - Rendana un Klots reizē noteica.

Sitieni atpalsojās manās krūtīs.

- Šķiet Āro, ka ir laiks.

Viņš piecēlās stāvus un tuvojās aplim. Mēs visi saskatījāmies, kad viņš uzkāpa virsū.
5
4
3
2
1

***

Es pamodos tunelī.

Šeit smirdēja pēc pelējuma. Vienā tuneļa galā bija gaisma - spoža. Otrajā galā bija arī gaisma, bet asinssarkana.

Loģisiki, ka es izlēmu doties uz gaišo pusi.
Man stipri sāpēja galva un mutē bija vēmekļu garša. Kas notika?

Pēkšņi atcerējos visu, kas notika. Āro uzkāpa uz plāksnes un es atslēdzos. Nekas vairāk, es pamodos šeit.

Atskanēja spalga skaņa, it kā kāds kliegtu. Tā arī bija! Un es pat pazinu balsi. Bļāva Rendana.

- Ren!!! - iekliedzos.

Man pretī no sarkanās puses tuvojās meitenes siluets.

- Alexa... Es domāju, ka esmu šeit pamesta viena.
- Bet kas šī ir par vietu?
- Nav ne jausmas... Pieņemu, ka vēlējies doties uz gaišo pusi.
- Vēl nebiju izlēmusi. Bet tā šķiet labāk.

Mēs saskatījāmies. Varbūt tā ir izeja uz brīvību!

/Rendana

- Meitenes! Es arī esmu šeit.

Vēl dziļāk no sarkanās gaismas iznāca Niks.
/Niks

(Just a fan..)

- O, tu arī. Vai šeit vēl ir kāds?
- Domāju, ka nē. Uz sarkano pusi, tur pašā galā ir sarkana siena, kas spīd. Laikam efekts, lai mūs pabiedētu.
- Tu gribi teikt, ka šī aiz vien varētu būt daļa no spēles? - Rendana jautāja.
- Tā es neteicu, bet iespējams ir viss.
- Vienkārši ejam uz balto gaismu. - noteicu.

A/P

Paldies, ka turpināt lasīt!
Gribu pateikt paldies AmandaLipeja
(Viņa zina par ko)
Uzspiežam *
Atā!