Izdzīvojušie

24

- Es zinu, ka tev ir grūti, bet tagad šī alianse ir beigusies. Rendana arī jau skaitās mūsu pusē. - Niks mani mierināja.

Es sēdēju uz akmeņa pie ūdens malas un mēģināju saskatīt kaut ko aiz horizonta.

- Viņi nekad nebeigs. Būs jauni pārbaudījumi, saproti?
- Viņiem vajadzīga izrāde, lai skatītājiem būtu interesanti. Nešaubos, ka drīz spēles pārraidīs arī TV.
- To neatļautu. Tā būtu vardarbīga piespiešana. Par to būtu pret.
- Nu.. labi. Bet vēl reiz, piedod par Kāto, man nebija izvēles.
- Zinu...

Lēnām visu pārdomādama devos uz mājiņu. Man ceļu pāršķērsoja Ketrīna, 2gadīgā, 4gadīgā meitene un Rafēns. Manu uzmanību piesaistīja kaklarotas. Tās bija viņiem visiem ap kaklu.

- Hey, Ketrīn!
- Sveika.
- Kur jūs dabūjāt tās kaklarotas - amuletus?
- Atradām, skauž? - 4gadīgā meitene ierunājās.
- Nē, vai jums tas neliekas dīvaini? Es saprastu, ja jūs šeit atrastu gliemežvākus, bet amuletus... Labāk noņemiet.
- Vinai skaudz - 2gadīgā ierunājās.
- Es laikam piekrītu. - Rafēns ierunājās.
- Neesi egoiste Alex. Ja ar mums kas notiks tu to redzēsi. Tad varēsi, kaut vai slepus noņemt!

Uzmetu lūpu kā mazs bērns un gāju tālāk uz mājiņu. Var notikt jeb kas! Ko gan viņi zin! Varu derēt, ka tā nav tikai sagadīšanās.

Sešas dienas vēlāk

Lielākā daļa dienu pagāja bez starpgadījumiem. Džeiss un Āro ir kļuvuši par draugiem. Man laikam nav bijusi taisnība par amuletiem. Kaut gan viss tagad šķiet pat pārāk mierīgi. Niks pat vairs nezin, pēc kāda principa, lai šodien izbalso. Esmu kļuvusi viņam kā padomdevēja, jo viņš domā, ka esmu šeit vissaprātīgākā. ( Es jau nesaku, ka tā nav ).

Lai nu kā, bet Luiss ir kļuvis par Rendanas BF (puisi). Es pat nezinu, kā tas sākās, bet vienā brīdī Rendana jau ievācās pie mums. Kaut gan... es priecājos par viņiem... Viņš vismaz ir laimīgs.

Viss turpinās sapulcē.
- Zinu, ka šī mums būs grūtākā izvēle līdz šim. - Niks iesāka sapulci.
- Bet, mums vajag zināt, var būt kāds ir gatavs upurēties citu dēļ? - es turpināju.

Atskanēja tas, ko es gaidīju - klusums.

- Tas jau bija gaidāms. Ir sistēma... Pēc kārtas, kā jūs katrā sapulcē sēžat... Zinu, tas nevienam nepatīk. - Niks teica.
- Bet, ja jums ir citas idejas, tad esam tām atvērti. - iestarpināju.
- Drīz mēs visi mirsim. Citu ideju tā pat nav. - Enriko, kas sēdēja pirmais aplī no mums pa labi ierunājās.

Viņš lēni piecēlās un gāja uz metāla apļa pusi. Vēl neskanēja sitieni, bet viņš jau nostājās. Mēs visi uz viņu skatījāmies elpu aizturējuši.
60
59
58
Tie kā smagi šāvieni sāka skanēt. Varēja just, kā dauzās Enriko sirds.
10
9
8
7
6
4
Pēkšņi uz apli, vēja ātrumā, aizskrēja vēl bars cilvēku. Viņi visi izzuda aiz mokošiem kliedzieniem.

Mana mute bija aizsegta ar rokām. Pavērsu skatienu uz pārējiem. Trūka Ketrīnas, mazo meiteņu, Rafēna un Enriko.

- Amuleti. - nočukstēju.

Mēs visi bijām šokā. To pat varēja just.
Nu mēs bijām tikai : es, Niks, Luiss, Rendana, Āro, Džeiss, Finiks, Klots. Mēs bijām 8.

- Ir ieviests noteikums. Jums ir jāatskaitās par jeb ko, kas notiek. - Lēni dabūju pār lūpām.

Paskatījos uz Niku. Viņš pamāja ar galvu.

Pamanīju, kas Džeiss cenašas apspiest raudas. Ketrīna.
Savā ziņā Rafēra un Enriko trūkums būs jūtams. Nu jā... Par meitenēm - mazajām, diez vai tā varētu teikt.

- Piekrītu. Luiss, vai tu varētu ik dienu apraudzīt visus un novērot viņus, kā mainās uzvedība un tml? - Niks caur asarām izrunāja.

Luiss pamāja ar galvu.
Visi jau sāka posties uz savām nojumēm, bet Niks vēl tā, kā piebilda :
- Alexa tagad ir galvenā...
- Ko nē! Kāpēc Nik? Nē! Lūdzu nē. - nu es sāku raudāt, ne jau tā dēļ. Manī bija sakrājies tik daudz, un nu tas eksplodēja.
- Nākamā izbalsošana nebūs tāda izgāzšanās. Es to zinu. Tu tam esi piemērotākā. Tie kas ir pret, paceļat rokas. - neviens nepacēla.
- Tā būs. Tici man.

A/P

Paldies par jaukajiem komentāriem un to, ka jūs mani atbalstat nospiežot zvaigznīti. Es ceru, ka es nesasteidzu ar to, ka "pēc 6 dienām", vai ar to, ka nonāvēju 5 uzreiz. Droši varat rakstīt savas domas.
Nospiežat zvaigznīti✴✴✴❤❤❤