Mēs ejam jau kādu stundu, bet šis tunelis nebeidzas. Pelējuma smaka jau ir pazudusi - vai arī esmu pieradusi pie tās. Rendana visu laiku čīkst, lai mēs piestājam un izguļamies, es arī vienu reizi ieminējos, bet Niks tikai ignorē un turpina iet uz priekšu. Rodas iespaids, ka viņš, ko zina.
- Nik! Apstājies! - iekliedzos un nobremzēju. Tā izdarīja arī Rendana.
- Nik! Beidz skriet, mēs šeit paliksim. - viņa man piebalsoja.
Nekādas reakcijas.
- Es arī to zinu! - nokliedzos, kaut gan man nav ne jausmas - tieši ko es zinu.
Reakcija bija momentāla - viņš apstājās.
- Kā? Kā, tu to zini? - viņš jautāja.
- Es arī... es arī redzēju! - improvizēju.
- Atvainojiet, bet, ko jūs zināt? - Rendana iejaucās.
- Pasaki viņai Nik! - šķiet, ka man izdosies panākt, lai viņš pasaka to, ko viņš slēpj.
- Labi...Ren, mēs esam TAA.
- Atvaino, KUR?
- Tunelī Apakš Arēnas. Drīz šeit vajadzētu parādīties krustam - četriem ceļiem, katrs cēļš ved uz savu arēnu - komandu. Kurš ved uz kuru - mēs nezinam.
- Tam vajadzēja jau parādīties, bet nav. - laikam sapratu iemeslu viņa steigai.
- Jā, es satraucos, kādēļ šī krusta vēl aiz vien nav! - mana teorija apstiprinājās.
- Bet tas nenozīmē, ka nevaram apstāties! - iebildu.
- Es iešu, ja atradīšu, tad atnākšu jums pakaļ. Alexa būtu labi, ja tu padomātu par to, kā mēs šeit nonācām un par to, kur ir pārējie.
- Labi. - atcirtu pēc ilgas pauzes.
- Es neesmu blondīne, ja kas! - Rendana ieteicās.
- Ah... zinu. Tu vari...
- Būtu labi, ja tu izgulētos. Man tas arī nenāktu par sliktu. Vai ne Nik? - pārtraucu viņu.
- Nu.. jā. Tad jau tiekamies.
Viņš atvadījās un aizskrēja uz priekšu. Rendana sāka iekārtot guļamvietu. Es tikmēr atstutējos pret sienu. Es esmu gudra, bet es nevaru izdomāt teorijas! Tas ir grūti.
Protams man pašai savas domas ir. Pārējie varētu nākt krustā no cita tuneļa. Ja mana teorija būtu pareiza, tad mēs satiktos u.t.t.
Iespējams mūs apdullināja un nolika katru savā tunelī.
Man ir teorijas, bet tās 80% nav pareizas.
Paskatījos uz Rendanu, viņa jau cieši gulēja. Lēnām nošļuku sēdus un aizmigu.
***
Man tuvojās stāvs, šķiet, ka tas mani sauca. Balss bija dzirdēta.
- Alexa! Tā esi tu?
- Jā. TJ? - atvēru acis. Es atrados tuksnesī. Smiltis apkārt un siena, mūžīgā siena, kas visu ierobežoja. Es atrados TJ spēļu arēnā. Viss, ko es zinu ir, ka viņš lūdz man palīdzību, ka viņš ir pēdējais komandā.
- Palīdzi man! Palīdzi! Paņem mani savā komandā! Es tevi gaidu! Atnāc man pakaļ! Alexa, Alexa, Alexa!!!
***
Pamodos no sapņa.
- Alexa! - mani sauca Rendana.
- Jā! - atsaucos.
- Niks atrada pārējos un krustpunktu!
- Mana teorija! Hah.. Labi ejam.
Viņa paskatījās uz mani, bet neko neteica. Rendana nezina neko par manām teorijām.
- Labi, lai paliek. Ejam. Kur palika Niks?
- Aizgāja, tu ilgi nepamodies un viņš jau aizgāja prom.
- Skaidrs. Tad skrienam.
Pa ceļam pārdomāju sapni, tas likās tik īsts. 50% manis vēlējās nokļūt viņa arēnā un paņemt viņu līdz.
Bet kā es darīšu?
A/P
*Zvaigznīte*
YOU ARE READING
Izdzīvojušie
Action- 1, 2, 3 - es lecu. - Alexa nē! TJ kliedziens bija pēdējais, ko es dzirdēju. ××××××××××× Stāsts par izdzīvošanu spēlēs, kas ir uz dzīvību un nāvi. Pirmajā reizē viņiem izdevās izkļūt dzīviem no spēlēm. Alexa un Luiss jau 2. reizi ir spiesti piedalī...
