Izdzīvojušie

27

- Alexa nē!
- Stāvi!

Visi bļava man pakaļ, bet es tikai gāju viņiem garām.
- Tagad gan sekojat. Es netaisos darīt to, ko jūs domājat.

Viņi saskatījās cits ar citu un izlēma man sekot. Bērnībā man bija divas labākās draudzenes Eymija un Renāte. Mēs visu darījām un visur devāmies kopā. Pagāja 5 gadi un Eymija bija spiesta doties uz Parīzi dzīvot. Tas bija ļoti sāpīgs moments mums visiem, tāpēc mēs nodevām asins zvērestu - ar nazi izgriezām padziļas rētas un salikām tās kopā. Tādā veidā manī palika mazums viņu asiņu. Nu mēs uz mūžu bijām asins māsas.

Tad tas nelikās nekas, tikai bērnu muļķošanās. Drīz pierādījās pretējais, mēs visas bijām atkarīgas viena no otras. Ja es biju slima, tad viņas arī. Ja kāda salauza roku, tad es arī. Tā liekas kā maģija, bet tā ir realitāte. Mans plāns ir tāds - ja viens izietu uz apļa un nomirtu, tad tā vajadzētu notikt ar mums visiem. Labums no tā būtu tāds, ka viņiem nebūtu šovs. Mēs visi nemieru tāpēc, ka nevarētu izlemt, kurš kāps. Nebūtu nekāda šova, šaubos vai viņi to pieļautu.

Piegāju pie sienas, un visi man sekoja.
- Es netaisīšu pašnāvību! Man ir daudz, ko vēl šajā dzīvē paveikt! Es nepadošos bez cīņas...

Izstāstīju viņiem visu savu plānu.
- Bet viņi to visu tagad dzird! - Džeiss ierunājās.
- Nē, esmu papētījusi. Redzat to sarkano punktu pašā sienas galā?

Visi pakratīja galvas.
- Kad viņi filmē, tad tā ir zaļa. Viņi saprata, ka nedarīšu pašnāvību un uzreiz novērsās - pārslēdz uz citu komandu.
- Mēs piekrītam tavam plānam, un man liekas, ka es runāju visu vārā. - Niks noteica.
- Bet variants, kā mēs to darīsim jums nepatiks. Jums visiem jāietecina asinis šajā koka bļodā, ko Luiss izgreba. Pēc tam jums katram tur jāiemērc sava brūce. Tas ir "pretīgi", bet labāka veida nav.

Visi neko nesakot ar nazi sāka griezt sev brūci. Vēlāk visi iemērca un nenoslaukot gāja prom. Brūcei jāsadzīst, tad arī pārbaudīsim, kā tas izdevās.

3 dienas vēlāk

Pulcējamies sapulcē, lai izmēģinātu mūsu plānu.
Āro izdomāja ieiet ūdenī un aizturēt elpu līdz vairāk nespēj. Tad izturēt cik  ilgi var nenosmokot. Rezultātā, ja nēs sāksim smakt, tad tas strādā.

Āro lēni gāja iekšā ūdenī.

- Tikai nepaliec pārāk ilgi! - Niks nokliedza pakaļ.
- 3, 2, 1 - viņš skaitīja un palīda zem ūdens.

Mēs visi klusējot gaidījām. Pēkšņi tas notika, mēs visi sākām smakt. Āro iznira ārā no ūdens.
- Nu? - viņš jautāja, mēs visi elsojām dabūjuši gaisu.
- Ir.. - izdvesu.
- Rīt īstenojam plānu. Gadījumā, ja viņi neko nedarīs...
- Neuztraucies, Alexa. Tavs plāns ir perfekts. - Luiss mierināja.

Uzsmaidīju viņam. Pēc eksperimenta mēs visi esam kļuvuši, kā viena liela ģimene. Mēs guļam kopā, daži mājā, daži ārpusē pārcēla teltis.

Devāmies pie miera. Mana sirds aiz vien bija nemierīga par rītdienu. Vai nu mēs visi mirsim, vai izdzīvosim - cerams atlikušo spēļu laiku.