17

89 12 1
                                    

Pēkšņi tā ejot es sapratu, ka mājas atgriesties mēs nevaram. Man sākās panika. Vecāki nekad nepiekristu, ka es turp dodos. Ja mēs dotos tagad... mēs nevaram, pirmkārt mums nav ne mazākas nojausmas kur ir osta. Un vēl nekādu cerību par salu. Ja mēs turp dodamies, mums vajadzīgs ēdiens, plāns un visādi sīkumi. Nē mēs nekur nevaram doties!

-Hey, Luiss, stāvi. - un pēkšņi viss gar mani sagriezās un es strauji kritu ar galvu pret cieto asfaltu. Atslēdzos.

.....................

Šķiet, ka nepagāja pat minūte un es pamodos.

- Viss kārtībā? - Luiss pārbijies jautāja.
- Jā, bet mēs nevaram iet pie manis.
- Saprotu, arī tu negribi teikt, ka mēs atgriežamies spēlēs.
- Nu, cik nu tās būs spēles. Mēs glābsim Ketrīnu, kas drošvien cenšas izdzīvot uz tās salas.
- Labi. Es iesaku doties tieši tagad. Zini kur stāv taxometri?
- Jā te pat netālu. Tev nauda ir?
- 300€
- Gada iekrājumi vai?
- Ha ha, jā.

Tā mēs devāmies uz ostu. Kad tur nonācām, mums tiešām nebija ne jausmas ko darīt. Līdz satikām Klovu. Starp citu, viņa ir 2005 spēļu uzvarētāja.

- Ak, es jūs pazīstu! Bet jūs esat dzīvi?!
- Jā, tā sanāca, ka....- es iesāku stāstīt, bet Luiss mani pārtrauca.
- Mēs steidzamies. Vai nevari pateikt, kā nokļūt līdz šai vietai okeānā?

Pēkšņi Klova palika pa visam nopietna.

- Tur ir spēļu sala...
- Zinām.
- Vai drīkst zināt, kādēļ vēlaties turp nokļūt?
- Jā..
- Nē! - Luiss atkal mani pārtrauca.
- Nu labi. Es arī vienreiz nokļuvu uz spēļu salas. Tikai ziņkāres pēc. Netīšām. Un par sodu man bija jāpiedalās spēlēs.
- Tu tur nokļuvi pirms spēlēm? Tu tādas vispār nezināji? Viena?
- Jā, jā un jā. Labi sīkie man nav laika. Nomājiet to motorlaivu. Ja mācēsiet vadīt. Un laimīgu ceļu.

Tā arī darījīm. Nekas mūs neatturēja.
Un jau sēdāmies laivā. Nopirkām pārtiku, segu, sērkociņus un citas lietas. Nevarējām zināt, kas mūs sagaida.

- Zini...
- Jā Alex?
- Tas ir nedaudz aizdomīgi. Ja nebūtu plāna, mūs tagad no skolas sūtītu uz laukumu. Tieši rīt būtu pagājuši 2 gadi.
- Hm.. tikai sakritība. Mēs aizbrauksim, paņemsim Ketrīnu un brauksim atpakaļ. Viss būs kārtībā Alex.

Turpinājums sekos...

Zinu, ka pašlaik nav tik interesanti, bet nākamā daļa jau būs labāka. Es taču uzreiz nevaru viņus sūtīt uz salu. Vajag sīkāk aprakstīt. Tādēļ ceru, ka nebeigsiet lasīt, jo labs nāk ar gaidīšanu.
Annija

IzdzīvojušieWhere stories live. Discover now