" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
К сожалению, это изображение не соответствует нашим правилам. Чтобы продолжить публикацию, пожалуйста, удалите изображение или загрузите другое.
─ ⭑✩⭑─
Aizgājusi mājās, es devos uz virtuvi. Negribēju iet ar Meisonu uz to stulbo veikalu. Es biju plānojusi kaut ko paņemt ēst un neiet ārā no istabas līdz rītdienai. Neskatu jēgu taisīt ballītes pirmdienās, ja nākamajā dienā ir jāiet uz skolu. Iegājusi savā istabā, aizslēdzu aiz sevis durvis. Par laimi, nekas nebija uz rītu uzdots, tāpēc ieslēdzu Netflix. Sāku skatītīties jaunu seriālu "Vampīra dienasgrāmata" . No Madijas biju dzirdējusi, ka tas ir diezgan labs. Pabeigusi skatīties, pirmo sēriju, paņēmu telefonu. Tur bija pieci neatbildēti zvani no Perversais kretīns. Nobolīju acis un piespiedu "zvanīt"
- Sveika, atceries, ka šodien ir ballīte. Uzvelc kaut ko jauku. Un .... piedod par tiem zilumiem. - viņš teica. Jau jutu, ka otrā pusē Meisons smīn.
Ko? Vai Meisons Šmits man atvainojas?
- Heiz, tu tur mēli noriji? -
- Piedod! Es biju ... aizdomājusies. Un es neiešu uz to ballīti. Nepierunāsi. Un uz to veikalu ej viens pats! Un vispār ... tie zilumi tagad ir zili! Tu būsi vainīgs, ja mans brālis to ieraudzīs! - noburkšķēju un dzirdēju, kā Meisons rēc.
- Nu beidzz. Netēlo ka tev tas nepatika! Iztēlojies, mēs guļam gultā, es skūpstu tevi un ... - viņš čukstēja telefonā.
- Fui! Izvirtulis! Tu man esi nekas! Vai saprati, nekas! -
- Man patīk tas, kā tu dusmojies. Tas mani uzbudina. -
- Ej takš tu galīgi, Meison. - pateicu un beidzu sarunu. Kā viņš uzdrīkstas? Domā, ka pametis Vanesu tagad skries pie manis? Nē, viņš dziļi maldās. Meisons man bija pāārāk daudz nodarījis pāri un es viņam nekad nepiedošu.
Noliku telefonu uz galda, taču tad tas novibrēja. Eh, ko visiem šodien vajag no manis? Īsziņa bija no Madijas. Tajā bija teikts, ka meitene būs ballītē un centās pierunāt tur ierasties arī mani. Nekas īpašs. Es nolēmu šo ignorēt. Tāpat es uz to ballīti neiešu. Tā notika manis pašas mājā, turklāt ja es uz turieni aizietu noteikti izdarītu kaut ko muļķīgu. Tad atkal sāktos visas tās baumas. Man tas nav vajadzīgs.
Atvēru datoru un sāku skatīties nākamo "Vampīra dienasgrāmatas " sēriju. Man tiešām bija iepatikusies Elena un visi pārējie. Beigusi skatīties, secināju to, ka es pati vēlos būt vampīrs. Skaista, nemirstīga, stipra un brīva. Taču labi zināju to, ka vampīri ir izdoma.
Ap pulksten septiņiem vakarā, māja jau bija cilvēku pārbāsta. Skaļo basu dēļ, drebēja visa māja un šķiet, ka otrais stāvs tūlīt uzbruks virsū pirmajam. Piecēlos no gultas un piegāju pie loga, lai paskatītos, kas notiek ārā. Mūsu baseins, kurā es peldējos daudz un dikti ( īpaši tad, kad biju maza), tagad bija cilvēku pārbāzts. Bija februāra sākums, taču tāpat bija karsts, jo mēs tak dzīvojām Arizonā! Daži baseinā darīja kaut ko, kas būtu jādara kaut kur citur. Apsolīju sev, ka baseinā nesperšu vairs savu kāju. Un vēl daži bija atraduši veidu, kā attīrīt savu kuņģi no lielā alkohola daudzuma. Riebumā novērsos no loga un iekāpu atpakaļ gultā. Uzslēdzu citu filmu, kas tagad bija "Midnight sun". Jā, esmu atkarīga no filmām, jo kamēr citi ballējas, es vai nu mācos vai skatos filmas.
