" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
─ ⭑✩⭑─
- Sākam pildīt. Atceraties uzrakstīt vārdu un uzvārdu, lai zinātu, kam pieder darbs. Labu veiksmi! - uzreiz, kad lapas bija izdalītas, skolotājs piebilda.
Šis bija kārtējais vēstures kontroldarbs, kurā es kārtējo reizi izgāzīšos. Es vēsturi vienkārši nemācījos. Man tā riebās. Uzreiz, kad lapas bija izdalītas, klasē iestājās nāves klusums. Nu nejau gluži tādā nozīmē. Vienkārši nevarēja dzirdēt nevienu cilvēka radītu skaņu. Palūkojos apkārt klasei. Visi kaut ko drukāja, vai arī izlikās, ka domā. Vai arī patiešām domāja. Lai gan nesaprotu, ko var domāt vēsturē. Tur vienkārši jāiezubrī gadskaitļi, ko es neesmu izdarījusi. Nemanīju neko, kas liecinātu, ka skolēni špiko. Manas acis neviļus aizklīda pie sola, kur sēdēja Meisons. Viņš, saķēris galvu un ar vienu roku "iebraucis" savos matos, blenza lapā. Redzēju, ka tajā valda tukšums. Pamanījis, kad es uz viņu skatos, ātri pagriezos pretī lapai. Satvēru pildspalvu un klusi situ to pret galdu. Laikam citiem tas nepatika, jo es saņēmu klusu " aizveries". Pat ja es neko nebiju teikusi.
Es nevarēju padomāt. Man viss traucēja. Man traucēja skolēnu klusās ieelpas un izelpas, kluso murmināšanu, kura tik tikko uzsāka savu darbību. Mani traucēja arī balsis, kuras acīmredzot piederēja kādiem cilvēkiem, kuri gāja garām skolai. Mani traucēja arī tas, ka kāds bija izdomājis, ka zāle, kura auga te pat pie skolas ir par garu, tādēļ to vajadzētu nopļaut. Šī darbība lika klausīties skaņās, kuras man neļāva padomāt. Vai arī es vienkārši negribēju domāt.
Palūkojos vēl klasei apkārt. Centos saskatīt Madiju, varbūt viņa mani izglābtu. Taču viņai priekšā sēdēja Bens, viņš ar savu garo augumu un lielo ķermeni neļāva man paskatīties uz Madiju, kura šķiet, bija aiz viņa paslēpusies. Varu derēt, ka draudzene dabūs kārtējo A, jo vēsture ir Madijas mīļākais mācību priekšmets. Agrāk viņa to nevarēja ciest, taču tagad meitene nevar iedomāties dzīvi bez vēstures.
Pēkšņi klasē kļuva šķietami smacīgs gaiss, man vajadzēja iziet ārā, citādi es noģībšu tur pat uz līdzenas vietas. Laikam, ka šī dīvainā sajūta bija tikai man, jo pārējie vēl joprojām cītīgi drukāja vārdus uz savas lapas. Manā lapā vēljoprojām valdīja klusums. Aši kaut ko uzrakstīju, ko atcerējos par Lielo Franču Revolūciju. Tā bija tēma, par kuru mēs rakstam kontroldarbu. Es ilgāk nespēju izturēt. Ja neiziešu gaitenī, kur ir svaigs gaiss, es noģībšu. Man vajadzēja svaigu gaisu. Cik vien klusu iespējams, piecēlos kājās no sola, kurā sēdēju. Tas īpaši nepalīdzēja, jo visu skatieni tika pievērsti man. Nokaunējusies piesarku, stulbi pasmaidīju un cik vien ātri kājas ļāva, izgāju ārā no klases.
Gaitenī tiešām gaiss bija šķietami svaigāks nekā klasē. Uzliku plaukstas uz palodzes. Ar visu spēku pievilkos un uzsēdos uz tās. Apskāvu savas kājas un blenzu ārā pa logu. Ja kāds skolotājs mani tagad ieraudzītu, kad es sēžu uz palodzes, man būtu nepatikšanas. Skolotājiem nepatīk, ja mēs sēžam uz palodzēm.
