" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
─ ⭑✩⭑─
Bija pagājušas divas dienas kopš gadījuma ar Meisonu. Šobrīd es sēdēju uz krēsla, pie sava galdiņa. Ar konsīleri aizklāju zilumus, kuri nebija pazuduši. Skolā vēl neviens tos nebija pamanījis un tas pat mani priecēja. Tailers neko nezināja par to, ko man izdarīja Meisons. Manuprāt, viņam to nevajadzētu zināt. Puisis varētu situāciju pārprast un padomāt vēl kaut ko citu.
Madija man šodien nebija jāved uz skolu, kā to darīju citas reizes. Tas bija mazliet dīvaini. Kopumā, šī diena iesākās dīvaini un, iespējams, arī beigsies dīvaini. Tailers jau sen bija aizbraucis uz skolu un pašlaik izskatījās, ka es vienīgā kavēju. Ja Meisons nebūtu izdomājis uzsūkt tos riebīgos zilumus, es nemaz nebūtu nokavējusi, nikni nodomāju.
***
Ienākot iekšā skolā, neviens īpaši nepievērsa manu klātbūtni. Tas mani nedaudz pārsteidza jo parasti vienmēr, kad es ienāku skolā, uz mani nicinoši skatījās skolnieki. Dažiem pat pilnībā nebija ne jausmas, kas es tāda esmu. Viņi vienkārši sekoja citiem. No Vanesas tas bija pielipis visiem. Skolā visi bija pārāk aizņemti, lai pārrunātu jaunākās baumas. Aizgāju līdz savam skapītim, kur mani sagaidīja Madija.
- Heizela! Tu tiešām neticēsi, ko es dzirdēju!- meitene iesaucās, pievērsdama daudzu skolēnu neizgulējušos skatienus. Tie automātiski novērsās, jo Madija nikni paglūnēja uz viņiem.
- Kas noticis? Un vispār, kāpēc man nebija tevi jāved uz skolu? - jautāju, izņemdama no skapīša ārā grāmatas un ielikdama tās somā. Es ļoti gribēju uzzināt, par kādām baumām iet runa.
- Ai, man skolā bija darīšanas. Nāc, aiziesim uz kādu klusāku vietiņu. - Madija teica un satvēra manu roku. Mēs aizgājām gaiteņa galā un stāvējām pie sienas.
- Karoč, kad atnācu uz skolu, es noklausījos, ko runāja Vanesas draudzenes Sāra un Britnija. Viņas runāja par kaut kādu ballīti, kur bija arī tavs brālis. Tur bija kaut kāda drāma starp Vanesu un Meisonu. Tev patiks mans dzirdētais. - viņa aizrauti stāstīja. Madijai ļoooti patika runāt par visādām tenkām. Manuprāt, daļu meitene bija piedomājusi klāt, bet es neko neteicu un turpināju klausīties.
- Madij, ko tu vēl dzirdēji? - es jautāju. Nez kāpēc, es priecājos par šīm baumām.
- Viņi izšķīrās! JĒ! - meitene iekliedzās pa visu gaiteni.
- Kāpēc? Kas notika? - ieinteresēti vaicāju.
- Es teicu, ka tev patiks dzirdētais! - Madija iespirdzās un izplūda histēriskos smieklos. Diemžēl, tos ir grūti apturēt.
- Fuck, Madiiij, nuuu. Saņemies, lūdzu. - sapurināju draudzeni aiz pleca, taču viņa sāka vēl vairāk smieties.
- Pajautā viņam pašam! - meitene iesaucās un norādīju uz Meisonu, kurš gāja, šķiet uz manu pusi. Bļāviens, es to Madiju nogalināšu! Jā, viņa ir mana labākā draudzene, bet tiešām, viņa ir nereāli kaitinoša. Madija aizgāja ik pa brīdim iesmiedamās, un es paliku stāvam kā stabs.
- Šķiet, ka tu arī esi dzirdējusi par tām baumām. - Meisons saka un apstājas man blakus. Pakāpos soli atpakaļ. Kopš tiem zilumiem, man nepatika Meisona klātbūtne.
- Jā, esmu gan. Kas starp jums īsti notika? - es vaicāju, sakrustojot rokas uz krūtīm.
- Nu, tur jau tā lieta, ka mēs nemaz nebijām pāris. Vanesa tā uzskatīja un pateica citiem, bet es neuzskatīju. Turklāt, viņa nebija manā gaumē, - viņš teica, paraustot plecus un ar roku izbraucot caur matiem. Nobolīju acis. Ciest nevaru, kad viņš tā dara.
- Tev jau vienalga kāda ir meitene. Galvenais lai viņu var ievilkt gultā, - asi pateicu un grasījos doties uz klasi, kur notiek nākamā stunda, bet tad Meisona vārdi mani apturēja.
- Man nebūtu iebildumu to izdarīt ar tevi. Tu esi valdonīga, tas ir tik seksīgi! - puisis iesaucās, jo es jau biju tikusi tālāk. Jau neskatoties varēju redzēt Meisonu smīnam. Viņš noteikti meloja. Vai arī nē. Lai vai kā, man tas bija vienalga.
***
Stundas ilgās ļoti ilgi. Tagad man nebija iedvesmas mācīties, jo manas domas klīda pie kaut kā cita. Pašlaik bija pasaules vēsture. Vēsture man nepatika. Mani tā nepiesaistīja... un ... kuram gan interesē, kas ir noticis desmit tūkstošus gadu pirms mūsu ēras? Savā kladē es skicēju ... kaut ko. Vēstures skolotājam es nepatiku. Laikam pie vainas bija tas, kā pirms gada es pret visiem izturējos. Šajā ziņā es un Madija esam pilnīgi pretstati. Kamēr es skicēju kladē, viņa ar apbrīnu klausījās skolotāja stāstījumā par Lielo Franču Revolūciju.
Mani no skicēšanas iztraucēja durvju atvēršanās, pa tām ienāca mans brālis. Nu tad beidzot. Kur gan viņš bija? Aiz viņa it kā bikli sekoja kāda meitene. Nenoliegšu, meitene bija skaista. Viņai bija gari, taisni šokolādes brūni mati un skaistas brūnas acis. Taču viņa izskatījās... Nevainīga. Man bija viņas žēl. Tāpat kā Meisons, tā arī Taileram neinteresē ilgstošas attiecības. Varbūt šis ir izņēmums, bet... Šaubos.
- Piedodiet, ka nokavēju! Mia pirmo reizi ir skolā, tāpēc nolēmu viņai to izrādīt. - Tailers teica skolotājam.
- Nu labi. Ej apsēdies savā vietā. - skolotājs kaut ko noburkšķēja un atkal pievērsās stāstījumam. Par laimi noskanēja zvans un skolotājs nepabeidza pabeigt. Skolēni sāka izklīst kur kurais, lai viņš neuzdotu vēl papildus darbu. Klasē palika tikai daži skolēni, tajā skaitā arī es, Tailers, Mia, Meisons un Madija.
- Hei, šodien ballīte pie manis! Par godu tam, ka Meisons beidzot izšķīrās no tās slampas! Kā arī, paziņojiet saviem draugiem! - Tailers iebļāvās pa visu klasi un visi viņam uzgavilēja. Taču ne es. Es dusmīgi pieskrēju pie Tailera.
- Tu nevari rīkot ballītes mūsu mājās! Cilvēki droši vien piecūkos māju un man tas būs jātīra, un varbūt viņi darīs virsur kaut ko istabās, vannā un arī skapjos! Un ... Vispār tas, ka tu esi pa divdesmit trim minūtēm vecāks nekā, tas nenozīmē, ka vari visu atļauties! - dusmīgi rāju savu brāli. Klasesbiedri tagad uzjautrināti noskatījās uz šo teātri. Ja Tailers patiešām mani atbalstītu, viņš jau sen būtu mani aiztāvējis un apklusinājis tos idiotus. Jā, kādreiz ballītes bija mans dzīvesveids, taču tagad es sapratu, ka tas ir galīgi stulbi.
- Heiz, tie ir tavi noteikumi. Es varu rīkot. Tev būs tikai jāiet uz veikalu un jānopērk dažas lietas. - brālis kaitinoši teica un tas mani sadusmoja vēl vairāk.
- Nē! Tava ballīte, tavas problēmas. -
- Es aizbraukšu ar Heizelu uz to veikalu. - sarunā iejaucas Meisons. Viņš lepni pasmaida it kā būtu ieguvis pirmo vietu olimpiskajās spēlēs.
-Lieliski! Varu derēt, ka Heizelai tas patiks. - Tailers saka un piemiedz man ar aci .
- Stulbenis! - noburkšķu un izskrienu ārā no klases, kamēr visi smejas locīdamies.
Alohaaa Man dikti vajadzeja domāt lai uzrakstītu šo daļu. : D Annywase, ja patika uzspied "vote" un uzraksti kko tur lejā ⬇. ( man baigi laba ideja par to, kas notiks ballītē, hehe)
