" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
─ ⭑✩⭑─
Bija pagājusi labi ja stunda, kopš es un Meisons daļēji sastrīdējāmies. Laikam jau tā atkal bija mana vaina par to, ka mēs sastrīdējāmies, jo nejau viņš sakliedza. Bet zināju to, ka ilgi viens uz otru mēs nedusmosimies un drīz jau atkal būsim... lai nu paliek.
Pašlaik es sēdēju pie televizora un centos atrast kaut ko jēdzīgu, lai varētu nosist laiku. Par cik es skatījos gandrīz tikai Netflix, un šeit nebija tā, tas bija vēl viens iemesls, kāpēc šo dienu varētu nosaukt par draņķīgu, briesmīgu. Biju apskāvusi ceļus, un garlaikojuma pārņemta spaidīju pults pogas.
Šejienieši laikam nezin, kas ir Netflix.
Pēkšņi sadzirdēju, ka kāds nāk lejā. Heh, Meisons beidzot pārvarēja savu īgnumu? Jā, tas ir Meisons. Viņš rokās sev nesa lielu kasti. Kas diez tajā ir iekšā?Meisons apsēdās tajā pašā dīvānā, kurā es, taču pēc iespējas tālāk no manis. Uzlūkoju puisi, taču viņš izlikās, ka manis te nav. Skarbi.
- Tu vēl ilgi dusmosies uz mani? - jautāju Meisonam. Viņš, paldies Dievam, uzmeta man īsu skatienu, taču tad atkal novērsās un pievērsās kastei.
- Tev tā stulbā kaste ir svarīgāka par mani? - turpināju viņu kaitināt. Vēroju viņa seju, cerēju, ka viņš izrādīs kaut mazāko sejas izteiksmi. Meisons centās savu seju saglabāt kā statuju - bez nekādām emocijām. Taču viņam tas neizdevās, jo pēc brīža viņš centās apslēpt smaidu, kurš izpaudās no... manis teiktajiem vārdiem?
- Tu labi zini, ka pasaulē nav nekā svarīgāka pa tevi. - Meisons teica, ieskatīdamies man acīs.
- Meison, beidz būt tik... cheesy. -
- Es tikai saku taisnību. -
- Nu labi. Parādi, kas ir tavā kastē! - es atcerējos par kasti. Puisis iecēla kasti dīvānā, kuru bija nolicis uz zemes. Ieliku kasti sev klēpī. Tā bija diezgan smaga. Noņēmu tai vāku un tajā bija... kasetes?
- Kur tu tās atradi? - pārsteigti jautāju Meisonam.
- Ņemot vērā to, ka man nebija ko darīt, es izokšķerēju mūsu istabu un atradu šo. So, varu divreiz nejautāt, ko mēs darīsim? - viņš atbildēja.
- Tu par mani zini pārāk daudz! - iespiedzos un apskāvu Meisonu.
Pēc ilgās filmas izvēles, mēs izvēlējāmies skatīties tik ļoti tradicionālo šausmu filmu "Aplis". Man bija jāpiekrīt Meisonam, jo viņam nepatika manas izvēlētās filmas, savukārt man nepatīk viņa. Jā, vēl viena lieta, kas mums nav sakritusi.
- Pēc šīs skatīsimies kaut kādu romantisku filmu. - noteicu un ļāvu Meisonam mani apskaut. Viņš aplika roku man ap muguru, pievilka mani sev klāt un es ļāvos.
- Kā teiksi. - viņš teica, un mēs turpinājām skatīties.
Filma nebija forša - kā jau paredzēju. To es biju redzējusi kaut kādas simts reizes, un šī ir simtu pirmā. Arī Meisons bija ļoti " ieinteresēts" šajā filmā, jo visu laiku, kad gāja filma, viņš komentēja, vai stāstīja par dinozauriem.
- Kura nākamā? - viņš jautāja.
Iecēlu kasti, kas bija pilna ar kasetēm dīvānā un centos atrast kādu filmu ar romantikas žanru. Pārcēlu dažādas kasetes, taču neviena mani nepiesaistīja. Ja būtu Meisona kārta izvēlēties, viņš būtu paņēmis pirmo kaseti, kuru redz. Taču tad, kad es biju pārcilājusi kaseti pēc kasetes, es pašas kastes dziļumā atradu filmu The Notebook. Tā bija manas mammas mīļākā filma. Vēl viena lieta, kas man mūžam atgādinās mammu. Tā arī bija viena no manām mīļākajām filmām.
- Tevis dēļ jebko, maziņā. - Meisons teica un aizgāja ieslēgt filmu.
- Aizveries. -
-Piespied mani. -
- Aizveries nu! - mani jau atkal nokaitināja Meisons. Laikam mums nekas spīdošs nesanāk, ja visu laiku kasāmies. Meisons pievilka mani sev klāt, tieši tā pat, kā tad, kad skatījāmies "Apli". Filma sāka iet. Dzirdēju, ka Meisons kaut ko noburkšķ. Klusi iesmējos un pievērsos filmai.
Filma gāja kaut kur pa vidu. Uzlūkoju puisi. Meisona seja bija tāda, it kā viņš tūlīt iemigtu. Pievērsu skatienu filmai. Tad atkal Meisonam. Šī filma ir...nepārspējama. Kaut dzīvē būtu tāds mīlas stāsts, kā bija šiem diviem jauniešiem. Šī filma esot pielīdzināma Titānikam, taču, manuprāt, The Notebook ir daudz labāka. Dziļi sirdī zināju, ka šis viss ir izdoma, jo īsta mīlestība nekad nepastāv un nepastāvēs. Vienmēr ir kāds, kas salauž tavu sirdi. Taču zināju arī tad, ja tu tiešām mīli to cilvēku, tu vari radīt nākotni kopā ar viņu pat nedomājot, kādas sekas tam būs. Kaut ar mani tā notiktu. Bet es nekad neesmu satikusi savu Īsto un Vienīgo, un arī nesatikšu. Es vienkārši esmu tāda, kurai nekad nespīd īsta mīlestība, lai cik ļoti es to gaidītu un vēlētos.
- Es aiziešu uz virtuvi pēc kaut kā ēdama, - es pateicu Meisonam, pastūmusi viņu nedaudz nostāk no sevis, lai varētu izkāpt no dīvāna.
Virtuvē nekā jēdzīga nebija atrodama, izņemot divas popkorna paciņas ar sviesta garšu. Pasmaidīju par savu atradumu un vienu paciņu ieliku mikroviļņu krāsnī. Gaidot, kad tas uztaisīsies, es prātoju, kāda būtu mana dzīve, ja es nebūtu aizgājusi uz ballīti. Noteikti, es nebūtu Meisonam parādā skūpstu un es nebūtu ar puisi tik daudz... Satuvinājusies. Taču man patika tā sajūta, kad manā dzīvē ienāca kāds puisis. Vēl jo vairāk tik ārkārtīgi seksīgs puisis.
Nopietni, Heiz, seksīgs?
Viena popkorna paciņa bija gatava. Tās saturu iebēru bļodā un ieliku gatavoties otru. Uzlēcu uz letes un atspiedos pret ledusskapi. Pamanīju, ka uz šejieni ir atnācis Meisons.
- Ko tu šeit dari? - es jautāju, puisis bija atnācis krietni man tuvāk.
- Man tur bija garlaicīgi. Es gandrīz aizmigu, - viņš, nobolot acis teica. Ak, kāpēc viņš man ir tik tuvu?
Tālākais notiek tik ātri, ka man ir to grūti aptvert. Meisons kaut ko noburkšķ un uzspiež savas lūpas uz manējam. Citās vārd sakot, Meisons mani noskūpsta.
Viņš mani noskūpsta.
Čaviņas! Jāā, es zinu, es teicu daļa būs publicēta tikai nākamnedēļ, bet plānu maiņa! Es to laikam domāju par...13 daļu? 😂 Lai nu kā, ja tev patika, tu zini kas tev ir jādara, bet es atgādināšu. Izdaiļo zvaigznīti ar savu brīnišķīgo pirkstu nospiedumu un iekomentē kaut ko apakšā, jo tas liek man "celties spārnos"!!!! Nejau burtiski. Tā kā metaforā.
