" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
─ ⭑✩⭑─
Pienāca diena, kad es, Tailers, Mia un Meisons dosimies uz Mias vecāku māju. Biju sametusi somā pašas svarīgākās lietas. Tailers, spītīgi teica, ka brauks taisnā ceļā pie Mias un dosies uz to māju divatā un aizgāja arī. Pašlaik es sēdēju telefonā un gairlaikojuma pārņemta, biju iegājusi instagramā un šķirstīju bildes. Vanesa, protams, bija ielikusi jaunu bildi. Parasti viņa lika tādas bildes, kurās lieliski meitene izcēla savu dibenu un krūtis padarot tās vēl lielākas.
Atskanēja mašīnas rūkoņa. Meisons atbrauca man pakaļ. Iebāzu telefonu kabatā, somu uzliku plecos un izgāju ārā pa durvīm. Karstais Arizonas gaiss pārņēma manu ķermeni, kā tāda sega. Nespēju sagaidīt, kad tikšu uz to māju, kur būs šķietami vēsāks.
- Tu vēl ilgi stāvēsi, vai nāksi arī iekšā? - Meisons, pavēris durvis aizkaitināti teica. Nobolīju acis un iekāpu mašīnā. Apsēdos aiz Meisona, aizmugurējā krēslā. Viņš uzlūkoja mani ar aizkaitinātu skatienu.
- Sēdi taču priekšā, es nekožu. - viņš iesmējās. Vēlreiz izkāpu no mašīnas un iekāpu krēslā, kas bija blakus Meisonam.
Meisons uzsāka braukt. Kādu brīdi bija klusums. Nu tas ir, nerunāju es, taču cik es sapratu, Meisonam ļoti patīk dziedāt, un augstie toņi bija vismīļākie. Knapi novaldīju smieklus, lai nesāktu smieties, kad Meisons dziedāja Lady Gagas Shallow. Izņēmu no kabatas ārā austiņas, un vēlējos noslēgties no Meisona dziedāšanas, ja vispār to var tā saukt, taču viņš atvēra savu muti un sāka runāt.
- Es vēlreiz gribu atvainoties par to atgadījumu ar Britniju. Tev to nevajadzēja redzēt, - puisis teica, uz īsu brīdi paskatījies uz mani, taču tad novērsās.
- Manuprāt, tev vajadzētu valkāt cepuri ar uzrakstu "i'm sorry" un uzvilkt to katru reizi, kad tu man atvainojies, - es iesmējos, Meisons tāpat.
Jutu, ka mani acu plakstiņi kļūst smagi, līdz es tos aizvēru un aizmigu. Visticamāk, kad pamodīšos, mēs jau būsim gala punktā.
***
- Heiz, esam klāt! - Meisons mani pamodināja. Jap, es uzminēju. Mēs jau bijām galā. Klusi nožāvājos un izbrezēju acis. Viņš izkāpa no mašīnas, piesteidzās pie manām durvīm un atvēra tās, lai es izkāpju. Meisons pasniedza man roku, es to pieņēmu.
- Jūsu Majestāte. - viņš smējās.
- Paldies, mans princi. -
- Kā tu mani nosauci? - viņš īsi pasmaidīja, taču tad atkal smīnēja. Ak, viņš noteikti pārprata. Mans princi - ko es vispār domāju.
- Nekā! Aizmirsti! -
- Labi, mana princese. - Meisons atbildēja. Uzlūkoju viņu ar skatienu " seriously?" Viņš piegāja un apskāva mani no mugurpuses.
