" It kā līdzīgi neesam neesam nemaz, taču mana sirds tavai līdzi ritmā sitas, sitas. Vienā ritmā abas. "
Neaudzinātā bagātnieku meita. Vismaz tā domāja Viņa. Pirms gada Heizela bija tipiska vidusskolas meitene. Viņai bija savs meiteņu squad, viņa bi...
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
─ ⭑✩⭑─
- Heizela? Vai beidzot pastāstīsi mums kas ir noticis? - durvis pavērās, es sadzirdēju Mias noraizējušo balsi. Es noslaucīju asaras no maniem vaigiem un pievērsu savu skatapunktu durvīm. Tajās pavīdēja divi stāvi. Tailers, kuru es aizdzīšu prom, Mia un... Madija!
- Madij? Ko tu šeit dari? - priecīga iesaucos. Madijas klātbūtne mani šķietami uzmundrināja. Madija pieskrēja, ierāpās manā gultā. Viņa ierakās segās kā tāds lācis savā alā. Drīz vien arī Mia iekāpa gultā.
- Labi, meiteņu sarunas ir meiteņu sarunas. - brālis notēloja, ka raud un aizgāja prom, uz savu istabu.
Abas meitenes pārliecinājās, ka Tailers ir aizgājis prom. Kad to bija izdarījušas gan Mia, gan Madija sāka apbērt mani ar kaudzi jautājumu. Tiklīdz es biju visu viņām izstāstījusi no sākuma līdz beigām, viņas sāka prasīt vēl vairāk jautājumu.
- Vienvārdsakot, Meisons nolaida ar citu meiteni. Skaidrs? - dusmīgi atcirtu. Es nevēlējos tagad būt skarba, ne pavisam ne. Bet šajā situācijā manī virmoja tikai dusmas, bēdas un vēlreiz dusmas.
- Bet... Kā tu zini, ka tas bija Meisons? Varbūt tas bija kāds cits... Kas ir līdzīgs Meisonam? - Madija, it kā gribēdama mani nomierināt, vaicāja.
- Madij, es tak neesmu akla! Un vēl pie tam viņš teica "ak, vai tā ir Heizelas dvīņu māsa?". Ko, pie Velna viņš salietojies!? -
- Bet... Varbūt viņš bija piedzēries? - Mia iesaistījās manā un Madijas diskusijā.
- Zini, kāda būtu tava reakcija, ja tu ieraudzītu Taileru ar kādu citu? M? -
Mia apklusa. Laikam viņa ir pārāk pieķērusies Taileram, ja viņai nevarēja ienākt prātā, ka arī ar viņu var notikt kaut kas šāds. Es atkal izplūdu asarās. Abas apķērās ap mani un apskāva mani.
Es viņam uzticējos. Es mīlēju to idiotu. Bet viņš pēc šī visa laikam jau ka nē. Es visu savu laiku izniekoju esot kopā ar Meisonu, viņš atkal kārtējo reizi meloja, sakot, ka mīl mani. Tās sāpes... Ak, tās sāpes, kas man tagad ir jāpiedzīvo. Labāk varēju vispār turpināt viņu ienīst tā pat, kā darīju to iepriekš. Jo... Man tas labi sanāca. Nekā ļaut sevi izmantot un visu pārējo, ko viņš man nodarīja. Es nekad agrāk nebiju jutusies šādi. Tik ievainoti, tik salauzti, tik... bezspēcīgi! Es iemīlējos viņā cerot, ka Meisons juta pret mani to pašu, ko es pret viņu, bet laikam, ka kļūdījos. Nu ja, es vienmēr kļūdos un vienmēr maksāju par savām kļūdām ar ciešanām, asarām, sirds sāpēm. Man vienmēr nākas ciest par Meisona kļūdām. Nu, manā skatapunktā es ciešu. Tā pat kā tagad. Bet pēc šī visa, pēc tā ko es redzēju, pēc tā kas man bija jāpiedzīvo, sapratu to, ka tas bija mans pēdējais piliens. Es negribu viņu ne redzēt, ne dzirdēt. Jā, tas būtu gandrīz vai neiespējami, jo mēs dzīvojam Arizonā, mans brālis ir Meisona labākais draugs, mēs mācamies vienā klasē, vienā skolā. Tas nozīmē tikai vienu. Man jāaizbrauc no Arizonas. Un man pat ir pie kā!
- Mēs nu dosimies. Turies, saulīt. Galvenais, neraudi. Viņš nav tavu asaru vērts, - Madija teica viegli papliķējot manu muguru. Mia piekrītoši pamāja ar galvu, vienlaikus nožāvādamās. Meitenes izgāja ārā pa durvīm, es izslēdzu gaismu un mani ieskāva tumsa.
Saritinājos segās un aizvēru acis. Es vēlējos aizmigt, taču līdz ko es cenšos aizmigt, es redzu Džoselīnu kopā ar Meisonu. Laikam jau, ka paies ilgs laiks, kad es tikšu tam pāri. Šīs sāpes neatstās mani tik drīz. Tagad es cenšos iestāstīt sev to, ka Meisons man ir tukša vieta un tāda arī paliks. Es viņu mīlēju, bet nu vairs nē. Ja pirms dažām dienām es burtiski izkusu katru reizi, kad Meisons man pieskārās, tad tagad es vēlos šos pieskārienus izmest miskastē.
Guli! Beidz domāt par to muļka desu.
Atkal aizvēru acis un domāju par jebko, tikai ne par... To cilvēku. Bija pieci no rīta. Man paveicās, ka ir sestdiena, jo, iespējams, es no rīta izskatīšos vienkārši briesmīgi. Labi, man nebija īpaši svarīgi, kā es iešu uz skolu, jo es tajā skolā vairs nesperšu savu kāju.
Pirms trīs gadiem.
"Kāpēc mēs šeit piestājām?" es aizkaitināta vaicāju šoferim, kas bija kaut kāds puisis no lielajām klasēm. Es gribēju pati vadīt mašīnu, bet man pateica, ka es eju tikai astotajā klasē un, ka es vēl esmu par mazu. Stulbums kaut kāds. " Es liku viņam piestāt. Mēs atbraucām pakaļ vienam cilvēkam, " Tailers teica. Tiesa, mēs visi bijām nedaudz iedzēruši un braucām uz kaut kādu vietu. Manam tētim bija vakara maiņa slimnīcā, savukārt mamma bija aizbraukusi uz kaut kādu valsti, viņai esot jāvada kaut kāds projekts. Tātad, tā bija ideāla iespēja man un brālim aizlaisties no mājas! Pēc pavisam neilga laiciņa mums mašīnā piebiedrojās vēl viens cilvēks. " Yo, vecīt!" puisis, kurš tikko iekāpa mašīnā sasveicinājās ar manu brāli un izdarīja kaut kādu tur roku žestu. Nopētīju to puisi. Tumši brūni mati, tumšas acis un skaistākais smaids kādu es jebkad esmu redzējusi. Jā, es tā domāju, jo, nu, alkohols laikam jau dara savu. Puisis, pamanījis, ka es lūru uz viņu pārāk ilgi pievērsa uzmanību man. " Tai, kāpēc tava māsa tā lūr uz manis?" viņš, smīmēdams, vaicāja. " Nekad nav redzējusi skaistāku cilvēku par tevi. Mazajai Heizelai uzradies pielūdzējs, " Tailers pavīpsnāja. " Hei, izbeidz! Tas, ka esmu par dažām minūtēm jaunāka nekā tu, nenozīmē, ka vari mani apkaunot! " dusmīgi atcirtu. Kādu brīdi mašīnā neviens nerunāja. Skanēja kaut kāda mūzika, kuru es nezināju. Puisis, kam es nezināju vārdu beidzot pārtrauca šo klusuma brīdi. Aplausus viņam." Heizela, pareizi? " viņš vaicāja un es pamāju ar galvu." Skaists vārds. Nē, tiešām!" viņš uzsmaidīja ar savu skaisto smaidu. Ja godīgi, šis puisis ir visseksīgākais puisis, kādu es esmu redzējusi. " Un kā tad dēvēt tevi?" beidzot saņēmos drosmi to pajautāt." Meisons. " viņš pasmīnēja.
Ak, nē! Lūdzu, lūdzu, piedodiet, ka šī daļiņa sanāca tik īsa. Man, tiešām, ir ļoti, ļoti žēl! Taču apsolu, ka pavisam drīz es uzrakstīšu 32. daļu. Nebūs tik ilgi jāgaida, kā bija jāgaida iepriekš (ja nu kādam tas šķiet ilgi).
