izsekotāja pt2

3 0 0
                                    

pusastoņi

      Nē! Paula... Mēs sarunājām, ka tu to nedarīsi! Paula, nē . . . Paula... kāpēc .  .  .    Es viņu atradu.  Es nemeklēju ļoti meklīgi un ļoti tieši, bet tas nu gan būtu melots, ja mēģinātu apgalvot, ka meklēju nemaz un ka nejauši viņu uzgāju.
     Biju nopriecājusies, cik labi, ka nav instagrama, cik labi, ka nezinu vārdu, abas lietas labas, lai nemeklētu, lai neatrastu. Bļāviens, otrais janvāris, Paula bez ciešas apņemšanās ar staigāšanu pa profiliem... Nu bāc, Paula! Mēs (es un es) sarunājām, ka ir ļoti labi, ka Leonīds mums nesaka vārdu, jo tad ir mazāk dzinuļu meklēt. Un nu... ne.   eh.  Vajadzēja nemeklēt, neatrast līdz mūsu iepazīstināšanai. Vajadzēja!  Nezinu, man tā liekas.
      Vismaz es biju tik laba, ka nedarīju viņai šo zināmu. Nenolaikoju nevienu senu bildi kā stalkeris, nepiesekoju kā ieinteresēts. Tās ir nākamās apņemšanās.
      Vēl domāju par pateikšanu... bet tas pagaidām neko nemaina.   tā kā nē.  UN ir ļoti svarīgi neuzrakstīt viņai, JO man nekas nav pret un JO es neesmu dīvains līdējs. (tas iznāca sliktāk nekā tas bija galvā neiztulkots, bāc, piedod!)  I'm a creep. 
Lūk, no šī man ir bail. Ka iznāk sliktāk nekā domāts. 

vēlāka dienasgrāmata | GlamorousWhere stories live. Discover now