tā pati diena, vakarpuse
ir labi, nav kā parasti, nav kā gaidīts, bet ir labi. Lai kas arī būtu akustiskais šašliks, cilvēki šeit ir pa čupiņām, lielākām vai mazākām, brīžiem šķiet, ka tās jaucas. Apsēdos uz sava soliņa, un otrā galā apsēdās mūziķi, cerēja laikam te izvairīties no ugunskura dūmiem. Es varēju redzēt viņu dziesmu vārdus un ērti dziedāt līdzi, man liekas, ka visi pārējie domā, ka es neesmu pasākuma apmeklētājs. Man ir cope un mazs melleņu mētru vainadziņš ap to, nezinu, kādu fejiņu es šodien tēloju. Vēl neesmu dabūjusi nevienu gaļu, bet ir jauki vakara saulē ar mazu vēju. Vējš var tikt saukts par labu tikai tādēļ, ka man ir ādas jaka, un kopumā ir jauki. Rodas sajūta, ka šeit mana vienatne ir spēks, bet laikam nav īsti nekā, ko es ar to gribētu darīt. Interesanta tā studenta dzīve pasākumā ar it kā un arī ar nemaz pazīstamiem cilvēkiem. Kā es jūtos? Nevis kaija, bet kaut kāds mazliet mežaināks putns... laikam.
VOUS LISEZ
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
AléatoirePirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
