jaukkolēģe

5 0 0
                                    

pēc 2 dienām

     Todien es sagaidīju Jadvigu, un mēs kopā pie kanāla uz soliņa pretī operai izēdām litrīgu saldējumu, bija labi.   Kaijas negribēja nākt tik tuvu, lai pagaršotu, bet mēs laikam tās nejauši pasaucām.
     Tad es devos mājās un aizmirsu par vokālo nodarbību, tas bija neglīti no manas puses, bet attapos jau krietni par vēlu, tas ir, pāris minūtes pēc mēģinājuma beigām. Gaņauka Sauka nesitīs.
     Vakardienas vakaram savukārt atcēla otru kori, un es aizbraucu uz orķestri jau trešo otrdienu pēc kārtas. Ak, Selīna bija tik ļoti priecīga mani redzēt! Viņa to arī pateica, bet daudz skaidrāk to varēja redzēt viņas acīs un sejā... to prieku, to prieku, mēs pat apskāvāmies! Man tik negaidīti, bet tik jauki! Es jau esmu tāds apskāvienu cilvēks, kam bail tos iesākt vai jautāt. Šis bija nudien jauki, mēs kļūstam ne tikai par biedrenēm no sāncensēm, bet par jaukkolēģēm un varmūt draudzenēm. Pozitīva emocija virmo kā nimbs svēto gleznojumos. Pēc mēģinājuma viņa mani uzcienāja ar košļeni no Ēģiptes, un man liekas, ka ir nesamērīgi ļoti daudz jauku draudzības žestu tā pēkšņi, un mani tas ļoti ļoti priecē.
     Pirmais stāstītais iespaids, ka Selīna ir... tāda... nu tāda... ir grūstošs, ja ne jau drupačās.

vēlāka dienasgrāmata | GlamorousWhere stories live. Discover now