tā pati diena, pēcpusdiena
Es varētu tagad uzrakstīt par lauskām... Paula! Tu neesi iztulkojusi savus teikumus! Nu jā, es zinu, bet es varētu uzrakstīt par lauskām... Jā, jā, kas gan ir mājasdarbi...
Tas bija sapnī. Kāds tumšs tēls sēdēja uz apmales un skatījās zemē. Viņš sēdēja nekustīgi rokas elkonī atbalstījis uz saliekta ceļa. Viņš bija liels un viņa galvu es īsti neredzēju. Man rokā bija maza, ap četriem centimetriem diametrā, melna māla bumbiņa. Es to virpināju pirkstos un pieskatīju, lai tā būtu pēc iespējas apaļāka. Lielais tēls izstiepa roku manā virzienā, un es viņam bumbiņu ieliku plaukstā. Ne aiz bailēm vai pienākuma, drīzāk tā bija sajūta, ka varu viņam uzticēties mazliet parotaļāties ar manu bumbiņu.
Viņš paņēma to un paripināja vieglā lokā pa zemi. Tā aplipa ar mazītiņiem spīgulīšiem un tikko jaušamiem spoguļa gabaliņiem. Viņš atkal pacēla bumbiņu pirkstos, tā bija koša kā miniatūrs zvaigžņu tālums. Viņš teica: "Lauskas no mums." Tad viņš pasniedza bumbiņu atpakaļ man, un tā bija tik skaista un maģiska, ka es nospriedu no tās nekad nešķirties.
Cik gan skaistas ir mūsu lauskas, kaut vai tās gulēja zemē pie viņa kājām. Es vairījos bumbiņu likt zemē, lai nejauši neizjauktu šo mirdzumu.
VOCÊ ESTÁ LENDO
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
DiversosPirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
