pēc 5 dienām
Es pamodos tik laimīga! Tik laimīga! Kā es aizmigu ar smaidu uz lūpām, tā es pamodos ar šo laimi. Šī ir brīnišķīga sajūta, ar ko gribētos pamosties, ar ko gribētos dzīvot. Ak, cik priecīgi un laimīgi ir pasaulē, ak, cik mīļuma un apskāvienu ir pasaulē, ak, cik mani draugi ir brīnišķīgi un kā es viņus mīlu!
Vakar vakarā sēdēju gultā, skatījos sienā un vai plīsu nost no prieka. Sarakstījos ar Zitu, un viņa uzrakstīja, ka ir tikai paziņa, ka es esmu vienīgais Induļa draugs, un ka man ir pamats par tādu būt un par to priecāties. Zināt zināju, bet tas ir pavisam citādi, ja to saka Indulis pats vai to saka kāds cits. Šis Zitas teiktais apstiprinājums man lika justies ļoti ļoti īpašai. Viena lieta ir teikt "tu esi mans vienīgais draugs", bet cita ir "tu esi man paziņa, man ir tikai viens draugs, un tā ir Paula". Es nezinu, kāpēc man tas šķiet tik spēcīgi. Dzirdēt no kāda cita...
Vakar-aizvakarnakts svinējām Zitas dzimšanas dienu. Pirts, spēles, sarunas, mūzika. Mūzika bija ļoti jauka šajā kompānijā, daži mediņieši, daži ne, bet dziesmu piedziedājumi bija brīnišķīgi. Notiek spēle, fonā skan mūzika, bet tad sākas piedziedājums, visi sāk dziedāt to (bieži vien ar visu daudzbalsību, kas beidzas kariķētā poli-tonalitātē), spēle paliek uz nesarunātas pauzes, tad piedziedājums beidzas un spēle turpinās. Ļoti jauka kompānija: divi vokālisti, divas flautas, klarnete, oboja, Sanita un Ketija. Es nezinu, ko Ketija spēlē, bet liekas, ka būtu kaut kam jābūt.
Kādēļ gan es novērtēju priecīgu notikumu tikai pēc tā beigām?
VOUS LISEZ
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
AléatoirePirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
