nākamā diena
Jau pasen, pirms kāda mēneša varbūt, varbūt vairāk, bija vēlme uzrakstīt par Loretu.
Loreta ir ļoti forša, jauka un sirsnīga meiča, man ļoti patīk ar viņu tā neregulāri sarakstīties. Es biju ielikusi instagramā ļoti maza loka storiju. Šaubījos pat par Leonīda iekļaušanu, bet ja jau Loreta, tad nevar tā bez. Un tad viņa uzlika sirsniņu vēl pirms Zita vai Sanita bija redzējušas, un man bija tāda pabeigtības sajūta, ka ja Loreta apstiprina, tad man neko vairs nevajag, tad es varu ņemt nost visas pārējās piekļuves, man vairs nevienu nevajag, man vairs neviena sirsniņu nevajag.
Kāpēc tāda vēlme dabūt viņas apstiprinājumu, kāpēc viņas balss tik ļoti no svara? Pag, labākais jautājums ir – vai tad tu vispār viņu pazīsti?
Labs, Paula... Man vajag Leonīda draudzenes kaut mājienu ar galvu, lai noticētu, lai būtu labi, lai nomierinātu gruzdošu ogli... Varbūt reiz sanāks viņu arī iepazīt tā riktīgāk. Varbūt es viņā redzu kādu autoritāti. Varbūt es joprojām esmu ieklemmējusies vajadzībā atstāt labu iespaidu → patikt. Man viņa liekas forša.
ʙᴇᴛ ᴋᴀ̄ᴘᴇ̄ᴄ ᴀᴜɢsᴛᴀ̄ᴋ ᴘᴀʀ ᴍᴀɴɪs ᴘᴀšᴀs ᴅʀᴀᴜɢɪᴇᴍ
YOU ARE READING
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
RandomPirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
