drebulis

5 0 0
                                    

- 4 stundas vēlāk, 12os -

      Visā savā naivumā vīlusies. Protams, ka es aizmigu. Ir interesanti "ātri atlaisties" ap astoņiem no rīta, jo neatkarīgi no pusstundas taimera zvana arī ikdienišķie modinātāji. Un tiem tīk skanēt dziesmas vidū.
      Pēc stundas tētis mani pamodināja ar jautājumu, vai būšu gatava braukt uz dievkalpojumu tagad. Jā! Noteikti! Bija 23 pāri deviņiem – saule faktiski bija jau uzlēkusi, gaišums istabā šķita lielāks nekā tagad, bet mākoņu sega ir bieza un zema, un līstoša. Pagalms pēkšņi viss zaļš, vēl vakar tas, šķiet, bija tā pus uz pus zaļā un balts, bet tagad ir sācies janvāris – lietus mēnesis. Bauska uzstāda siltuma rekordu, Paula dreb manāmi. Izslēdzās apkure, bet kurš idiots guļ _uz _ biezās segas un apsedzas ar poliestera plediņu? Trīcošām rokām (un pleciem, un muguru, un zodu, un...) pārvelku džemperi un eju vārīt tēju, tas ir vienīgais glābiņš. Glābiņš izrādās veiksmīgs. Neviens cits nav pamodies, un mēs ar tēti aizbraucam divatā. Tikai par to,  ka ir svētdiena, dievkalpojums nav 12os, bet 10os, Paula iztur, bet tas šķiet daudz garāks nekā parasti, kaut gan nav. Apsveicam visus, kas pamodušies, pakratām sev pirkstu par vienas stundas miegu un to pašu taisni uz saulaustu. Skāde!
      Cerība par "es taču paliku nomodā" tika sagrauta ar youtube music vēsturi. Izrādās, pēc mana uzliktā Starlight (kam es noteikti ļoti uzmanīgi sekoju līdzi) vēl esot pilnā garumā izskanējušas Madness, Read my mind, Holyday un Dog days are over. Neko no šī nereģistrēju. Lūk, miegs. Tālāk varu klausīties apturēto MCR I don't love you. Vismaz :)

vēlāka dienasgrāmata | GlamorousOnde histórias criam vida. Descubra agora