pēc 6 dienām
Es iekāpšu autobusā un uzrakstīšu. Es aiziešu līdz skolai un pierakstīšu. Es starpbrīdī varēšu apsēsties un ierakstīt. Es mājās pierakstīšu. Es vilcienā. Es vakarā. Es pirms mēģa. Es pēc nodaļas. Es, kad nogurs uzmanība, es...
Jau ilgi meklēju momentus, kuros rakstīt, jo dzīve piedzīvo momentus, kurus ļoti gribētos rakstīt. Tas ir, kādas emocijas, kādas raizes...
– Tu vēl pamācies, ja?
Un ko gan es pēdējās stundas daru, ko? Dzisinu mēli *un acis par hokeju, kurš man gauži neinteresē. Tinu instagram stāstus vienu pēc otra un gaidu uz kādu, kurš nebūs par ledus rituļotājiem. Pa kādam arī pagadās.
Es vēl palasīšu Šilleru, jā. Man vēl būtu jāizmazgā mati un jāatkārto viss, ko es zinu vai būtu teorētiski zinājusi, ja būtu pievērsusi vairāk uzmanības Eiropas literatūras lekcijās.
Bet es gribēju rakstīt par Selīnu un viņas mazliet nesaprotamo garu un nostāju, bet mūsu pamazām nostabilizētajām draudzīgajām attiecībām orķestrī. It īpaši, kad nav citu manu un citu viņas tuvāku runājamzirdziņu.
par vakardienas riebīgo sajūtu estrādē un zūdošo patriotismu, dzīves un dziedātprieku, latvietību īgno parasto un uz nogurumu noveļamo nepatiku pret citu patikām. Nespēju pievienoties, tāpēc izbeigties.
par spēlēšanu parkā un atjaunošanos ik pa laikam, par tās nepieciešamību un atļaušanos klusēt, sēdēt, ēst, būt līdzās un redzēt savā priekšā īstenību, ar ko runāt un apmainīties, jo, jā, īstenība dzīvo.
par, līdzīgā saistībā, Induli šodien ģildes mēģinājumā, par mieru, kas nogulst tik straujā momentā, par žestu un par visu, kas nav bijis ļauna. Par izvēli un diezgan selektīvu atbildēšanu, par apskāviena spēku.
par dažādām fantāzijām nomodā un pusmiegā, nenotikušiem dialogiem, trialogiem, braucieniem, kustībām, norunām un izlīgšanām. Par sapņu nefiksējamo dabu un to iekļaušanu ikdienas operatīvajā, tām problēmām.
par pagāniskumu un robežīgumu, par kategorizēšanu, pozicionēšanos, reprezentāciju un iekšējo stāvokli. Par atļaušanos, par klinti, par necieņu un darba novešanu līdz galam. Par to meiteni, kuru Lenora pazina, un iespējamu vokālā lekciju.
par dekorāciju maiņu dzīvē, par īstiem un neīstiem iemesliem, par tiem, ko katrā vietā teikt vai neteikt, par šaubām un par laikam placebo redzēt zemapziņas gribēto, kam apziņa spēcīgi turas pretī, spirinās un noliedz, bet spīd cauri.
par bagāžu, neprecīzo vārdu, tulkošanu kā tādu, par ziņām, kas mani garīgi cenšas sasniegt, un par lieki trauksmaino latviskošanas ziņu.
need to let go a bit more. need to hol on a bit less, need to be a bit more not so dependant on people, but on God. need to not be so attached, need to not miss like this, need to be a better student and take better care of studies, of my body, of my clothes. need to not hold unwanted emotions, need to see a dermatolouge, need to eat regularly and need to finish the semester.
stranger that's all I see why
do I still care for you
maybe this time I'll get ir right
my little dove, why do you cry . . . . run
was I fixed? was I ever ? was I clean ?
I will be healed
need to seek the Healer
I will be pure
need to know the Shepherd
who is the mon
ESTÁS LEYENDO
vēlāka dienasgrāmata | Glamorous
De TodoPirmā kursa piedzīvojumi. Jūs zināt noteikumus - ja atrodat sevi un vēlaties kaut ko mainīt, viss ir iespējams! Tāpat kā iepriekš, mans vārds nemainās, pārējie ir pēc manas privātās shēmas. Sitiet man pa nagiem (vēlams pārnestā nozīmē) par pieturzī...
