sarakstiņš

5 0 0
                                    

nākamā diena

Es gribu kaut kur aizbēgt, gribu nokļūt kaut kur tālu prom un ne ar vienu ilgi  ~ilgi~ nerunāt.

varbūt šī doma ir ļoti līdzīga tai Stendes domai, kas man bija pirms pāris gadiem.
   Man ir sāpīte, kas man pašai tik ļoti riebjas, ka es gribu aiziet no tās prom un atgriezties vēlāk, kad būs cits skatījums vai kaut kā tā. 
   Es esmu salikusi sarakstiņu pilnu ar tēmām, ko uzrakstīt, jo tagad galīgi nav cilvēku un dvēseles stāvokļa tās runāt. Ja lietu var uzrakstīt, kādēļ to nevar uz-runāt, bet ja to var iz-runāt, to būtu jāvar arī iz-rakstīt. Var izrakstīt pildspalvu. Var arī uzrunāt. Es leksikoloģijas eksāmenu rakstīju ar violetu pildspalvu, jo zilo biju atstājusi mājās uz gultas. Ļoti priecājos, ka mana violetā neizrakstījās, tad gan būtu skāde. Nu vispār jau nevar zināt.

     [   tieši pirms mēneša —

𖡎 Par pirmdienu mediņos, lielo nogurumu, neizstāstīto stāstu nastu, atpūtas telpas neatpazīto zināmo valsi un    Šuriņa labdienu.
                    Es gandrīz atceros. Bija sašļukums un es kaut ko biju gribējusi Zitai stāstīt par kaut kādu draudzību, kaut kas spieda mani nost, bet mēs bijām klasītē lejā kopā ar Indru, un es nejutos tajā vidē stāstoša. Man liekas, ka tas bija par Induli, bet nezinu, kas tas bija, jo tās nastas mainījās un problēmas bija vairākas, varbūt ir.. Tad es aizgāju uz atpūtas telpu un biju tajā bezspēcīgajā negribēšanas noskaņojumā, bet kādā netālā klasītē sāka spēlēt vienu ļoti skaistu un mīļu, dramatisku un pavisam nedaudz sirdi plosošu valsi. Es neredzēju, kur un kas spēlē, bet tas man iedeva prieku un enerģiju. Tā bija ļoti jauka pieredze. Kāds nezina, ka man ļoti palīdzēja emocionālajam.
  Kamēr es tur tā sēdēju, no sava stikla būra iznāca Šuriņš, ienāca atpūtas telpā, paskatījās apkārt, kādu meklēja. Paskatījās uz mani un padeva labdienu. Arī uzlaboja sajūtas. Es te lieki sēžu, bet Šuriņš ar mani sasveicinājās. Jauki. 

𖡎 Arnolds   🤍
            Neregulārā instagrama komunikācija ir tik nenovērtējami svarīga! Mēs parunājām mazliet par fosforskābi, enerģiju un konservētu ananāsu šķidrumu. Patiesību skot, tiem tematiem ir ļoti niecīga nozīme, jo tas, kas iepriecina, nav sausais informācijas atlikums, bet draugs un mīlestība otrā galā. Viņš stāsta kopā ar lietām, ko viņam māca, un es tāpat, un kopā mums ir tik brīnišķīgi patīkami, un es droši varu visu nakti smaidīt.
   Arnolds ir viens tāds draugs, ar kuru ir tik reta komunikācija, tik allaž specifiska un nespiesta, ka, šķiet, tur nekas nevar noiet greizi. Šādu situāciju nav iespējams sačakarēt vai sarežģīt. Vienmēr nākamā reize var nepienākt, bet tas būtu tik ļoti bez trokšņa. Kā man patīk draudzība!

𖡎 Kā es gāju meklēt klausīgas ausis nesapratnes problēmai
                      Man atkal bija tā problēma, ka nevarēju izvēlēties dvēseli, kam uzklupt ar savu smago pārdomu, un es ieliku instagramā, vai kāds ļoti izmisīgi nevēlas, lai viņam pasūdzas, un, ko domājies, tādi cilvēki atradās. Bet es esmu spītīga un izvēlīga – viņi taču manu domu nesaprastu tā, kā es vēlos, un ir taču iemesls, kāpēc es šos cilvēkus neizvēlējos par upuriem jau uzreiz... Un tā nu katram, kas ļoti izmisīgi vēlējās dzirdēt kādu sūdzību, es piemeklēju vienu no savām pašreizējām problēmām un izstāstīju. Nemaz neatceros, vai tā, kas bija motivācija un mērķis, beigās kādu sasniedza, vai arī es nevienam to nenovēlēju. Visādi gadās, bet izplauka tāds secinājums, ka no Līgas joprojām sanāk ļoti labs kaķis. Vismazākais atklātības bloks laikam.
    Par draudzībām un to, kā cilvēki spēj viens otru uztvert. Kāpēc mums ir tik dažādas uztveres? Kāpēc nav tā desmitā daļa pasaules tādu, kas domātu kā es, lai mēs varētu jauki parunāt un visu izskaidrot bez izpratnes aizām? "A, interesanti, es to nekad nebiju iedomājies, bet ir taču citādi..."
 Vai tiešām cilvēki ir tik unikāli? Vai visi jūtas neuztverami tik dziļā līmenī? Vai visus tas... Nē, protams, ka visus tas nesatrauc! Un vai tad, ja gadīsies pasaulē vēl kāds kā es, un tā nebūs vesela cilts, man būs šis cilvēks jāsauc par dvēseles radinieku? Bet kāpēc viņu nevarētu būt daudz?

vēlāka dienasgrāmata | GlamorousDonde viven las historias. Descúbrelo ahora