Never Loving You [H.S.]

6

-Nē, uzmanīgi!- Teicu puisim no piegādes, nevēlējos, lai viņš saplēš dāvanu. -Novieto to šeit viesistabā, tālāk pati tikšu galā. Paldies!- Viņš nolika ģitāru un pēc tam aizgāja pēc papīriem, kas man bija jāparaksta. Kad piegādes puisis bija prom es aizgāju pārbaudīt, ko auklīte Mona ir paspējusi izdarīt.
-Auklīt, cik labi smaržo!- Iesaucos, tiklīdz iegāju virtuvē. Es smaidīju, viņa gatavoja kūku priekš Harija. Šodien ir viņa 15 dzimšanas diena un es vēlējos viņu pārsteigt uzdāvinot ko īpašu, ko ļoti svarīgu. Es tikai vēlos, lai viņš ir laimīgs. Es zinu viss pēdējā laikā neiet pārāk labi un viņš teica, ka nesvinēs, bet es negribu, lai viņš sēro mūžīgi. Galu galā, viņa vectēvs negrib, lai Harijs dēļ sliktā aizmirst nosvinēt savu dzimšanas dienu.
-Esmu pārliecināta, ēdot manu kūku, Harolds aizmirsīs visas bēdas.- Auklīte teica savā piemīlīgajā franču akcentā. Es tikai iesmējos. -Harijs auklīt, nevis Harolds.- Viņa vienmēr viņu ir saukusi par Haroldu, kaut labi zin, ka tā viņu nesauc. Viņa tikai iesmējās, neko neatbildēja, turpināja dekorēt torti.
-Kad tavi vecāki atgriezīsies?- Auklīte jautāja, viņa vienmēr ir ar mani, kad vecāki ir kādā izbraucienā. Šoreiz viņi devušies uz Ameriku, jo tur vienam bagātam klientam kaut kas noticis un tēvam viņš jāatpestī no kautkāda soda..es īsti nezinu, viņiem vajadzētu būt atpakaļ nākamnedēļ.
-Man šķiet, runa gāja par nākamās nedēļas ceturtdienu? Neesmu īsti pārliecināta.- Sacīju un tad izdzirdēju durvju zvanu, auklīte uz manīm paskatījās ar zinošu smaidu.
-Neskaties uz manīm tā auklīt, labāk iešu atvērt durvis.- Sacīju un skrēju uz durvīm. Auklīte vienīgā zin, ka man Harijs patīk vairāk nekā draugs, man bail viņam to teikt, jo man bail, ka viņš pārdomās un nevēlēsies ar manīm vairs satikties. Es no tā baidos visvairāk.
-Harij! Apsveicu!- Skrēju apskaut puisi. Kamēr puisi apskāvu, iečukstēju viņam. -Man priekš tevis ir sagatavots kas īpašs.- Smaidīju un jutos nepacietīgi priecīga.
-Kels..Es taču teicu, ka nevēlos..- Harijs noguris teica, bet es aši pieliku plaukstu priekšā puiša mutei, lai viņš vairs neko nesaka. -Nē Harij, es neļaušu tev šodien skumt un kurš saka nē auklītes Monas gatavotajām tortēm?- Es sacīju, noņemdama roku no Harija sejas, beigās apmierināta smīnēju uz puisi, kurš beidzot pasmaidīja. Es laimīgi iesaucos. -Tā jau labāk! Nāc, man priekš tevīm ir dāvana!- Vilku puisi, nepacietīgi aiz rokas uz viesistabu, kurā lielā kastē iesaiņota stāvēja ģitāra. Tiklīdz Harijs ieraudzīja lielo kasti, kas atradās manā viesistabā viņš uzmanīgi paskatījās uz manīm.
-Kels..- Es negribēju klausīties viņa atrunās, tāpēc pārtraucu puisi.
-Harij, šī ir tava dzimšanas diena! Izrādi lielāku entuziasmu un ver vaļā savu dāvanu!- Teicu nedaudz nepacietīgi. Es nevaru sagaidīt Harija reakciju! Varētu no prieka un aizraušanās lēkāt! Uhh, mierīgi Kelsij! Es esmu pārāk aizrāvusies, kas būs, ja viņam nepatiks krāsa? No domām mani izsita skaņa, kad Harijs pieskārās, čaukstošajam dāvanu papīram, kurš bija zili zaļā tonī ar zvaignītēm. Es uzmanīgi vēroju katru viņa kustību. Puisis smaidīja un sāka plēst vaļā lielo kasti, līdz ieraudzīja kastes saturu.
-Kels!- Puisis pārsteigts iesaucās, paskatīdamies uz manīm. -Tā ir gitāra!- Viņš sacīja ieskatoties manās acīs ar visplatāko smaidu, kādu līdz šim esmu redzējusi. -Tu man dāvini gitāru?- Viņš acīmredzot nevarēja izlemt vai šis ir sapnis, vai īstenība. Bet tad viņa acis noskuma. -Tā ir pārāk dārga dāvana Kels!- Puisis sacīja un es tikai iesmējos. -Par to neuztraucies Harij.- Sacīju un redzēdama, ka puisis atkal cenšas iebilst noteicu. -Un veikals neļauj atgriezt preces! Ģitāra ir tava!- Harijs pieleca kājās un skrēja apskaut mani.
-Paldies, paldies Kels! Ak, es tagad varētu tevi noskūpstīt!- Harijs to visu teica tik ātri. Mana sirds meta kūleņus un vaigos iemetās sārtums. Kad viņš saprata, ko pateicis puisis nervozi iesmējās. -Piedod, es nekontrolēju ko sacīju..- Viņš atvainojās. -Es neiebilstu..- Nervozi atbildēju puisim, uzreiz gribot sevi iepļaukāt. Nu es visu sabojāju... -Tad tu neiebilsti, ka es tevi..?- Puisis jautāja pavisam kautrīgi. Mana sirds sāka pukstēt straujāk un vēderā tauriņi dejoja valsi! Es ieskatījos puiša acīs un pamāju ar galvu. Un tad tas notika, mūsu pirmais skūpsts, likās, ka pasaule apstājas un viss, kas tajā atrodas esam mēs. Kad mēs atvērām acis un ieskatījāmies tajās vēl mirkli es sacīju.
-Apsveicu dzimšanā dienā Harij!-