Never Loving You [H.S.]

33

It's hard to keep balance with reality but if you try enough it's possible to heal those wounds who buried you under the darkness. It's been hard all these months and I did a lot mistakes but I learned that you can't change what happened in the past. You can try live with it, learn and become a better person.

Still I'm fighting my demons and trying to find my reality that's why it's hard to focus on things I used to love and I'm sorry that you had to wait for this long for me to realise that writing is the thing I can't just drop it. I tried and I lost myself and I won't do that mistake again.

Es vēlos pasacīt milzīgu paldies par jūsu pacietību mīļie! Es zinu es neesmu tur baigi perfektā visā šajā rakstīšanas lietā un es to apzinos. Es ļoti pateicos jums par to, kad jums patīk tas, ko rakstu, tas tiešām iedvesmo nepadoties!!! Un par to es jūs mīlu mani mīļie lasītāji!

Ceru, kad jums šis patiks, enjoy!🖤

Viņas lūpas saskārās ar tā puiša, tā paša no vakardienas ballītes. Es centos neskatīties, nepievērst uzmanību, bet man tik ļoti tas nesanāca. Manas acis nepameta viņu arī tad, kad viņas plauksta saskārās ar viņa, brīdī, kad viņa apsēdās atpakaļ pie galdiņa ar viņu. Viņas sejā parādījās smaids un viņa pat iesmējās par kaut ko, ko tas puisis viņai sacīja.

- Kas viņa ir? - Balss man pretī prasīja, diezgan greizsirdīgā tonī, Kendalas balss. Tā mani atgrieza realitātē.

- Par ko Tu runā? - Centos izlikties, kad nesaprotu par ko viņa runā, kas mani padarīja par vēl lielāku idiotu, jo viņa uz manis paskatījās ar zinošu skatienu.

- Beidz, nogriez to idiotisma līmeni un atbildi man, kas viņa Tev ir! - Šeit parādījās Kendalas dīvas attieksme, auksta un dzēlīga.

- Tā pati meitene, kuras dēļ Tu mani nekad neiegūsi. - Atdarināju viņas toni un piecēlos kājās, lai pamestu šo telpu. Es nevarēju izturēt viņas attieksmi vairs, viņa uzvedās tā, kad es būtu viņas īpašums. Viss kas mūsu starpā ir, tas ir tas līgums, tieši tādēļ viņa tā uzvedas, jo viņa zin, kad es nevaru atļauties pārtraukt šo līgumu ar viņu, tādēļ viņa uzvedas tā, it kā es viņai piederētu, kas bija tālu no patiesības.
Es nespēju skaidri padomāt, redzot manu Kelsiju tik tuvu pēc šiem visiem gadiem, reizē viņa bija tik tālu, kas man sāpēja vairāk nekā es spēju iedomāties. Es sapratu, kad es viņu nekad nespēšu aizmirst. Esmu centies miljoniem reižu, bet vienmēr notiek, kas tāds, kas man par viņu atgādinās.
Apziņa, kad viņa nevēlas ar mani pat aprunāties mani iedzen izmisumā, jo tas nozīmē, kad viņa mani ienīst.
Un būt ienīstam, personas, kuras dēļ vispār elpoju sāpina. It īpaši tādēļ, kad es nespēju viņai izstāstīt patiesību, ko viņa ir pelnījusi dzirdēt pēc visa, ko viņai nācās piedzīvot.

- Harij? - Mani no domām izsita balss, kādas sievietes balss, kura man dīvainā kārtā šķita pazīstama.

- Tas esi Tu, ak šausmas cik sen Tu esi neredzēts! - Manā priekšā parādījās jauna sieviete blondiem matiem, diezgan simpātiska.

- Tu droši vien mani neatceries, bet mani sauc Sāra, atceros tevi no laikiem, kad bijām mazi bērni. - Jaunā sieviete skatījās manās acīs ar platu smaidu uz sejas. Sāra, tagad es atceros, meitene pie kuras bieži Kelsija brauca brīvdienās ar ģimeni.

- Wow, sveika Sāra! - Es jutos diezgan pārsteigts viņu satiekot, bet arī pateicīgs, jo viņa šeit visticamāk ir ar Kelsiju, un tas nozīmē, kad es varētu pierunāt Sāru, lai viņa palīdz man ar Kelsiju.

- Tu izskaties tā, it kā kāds būtu atņēmis Tavu mīļāko rotaļlietu. - Sāra iesmējās to sakot, kas man lika arī iesmieties nedaudz, jo tā es arī nedaudz jutos. Tomēr atņemta man nav rotaļlieta, bet gan ļoti nozīmīga persona.

- Es tā arī nedaudz jūtos. - Sacīju, nervozi izbraucot ar pirkstiem cauri saviem matiem, kuri prasīja pēc friziera.

- Varbūt nevelies aiziet uz kafejnīcu? Parunāsim, iedzersim kafiju. - Sāra ierosināja, jau grasīdamās doties kafejnīcas virzienā no kuras es tieši centos aizbēgt. Bija neslikta ideja, ja vien tur neatrastos Kelsija ar to vīrieti un Kendala, protams.

- Piedod, bet es no turienes tieši cenšos aizbēgt... - Es pat nepabeidzu teikumu, jo grasījos vēl ko teikt, bet Sāra mani pārtrauca.

- Tu redzēji Kelsiju ar Luī, tādēļ aizgāji no turienes? - Viņa jautāja zinādama. Man pat nebija jāatbild, kad viņa saprata, kad tā ir patiesība, kas viņai tikai lika smieties, par ko es nedaudz apjuku.

- Piedod, bet šī situācija ir absurda, Kelsija, viņa nav tevi aizmirsusi, viņa atsakās ar tevi runāt, jo viņai ir bail, kad viņa Tev piedos nepiedodamo. - Sāra sacīja un es viņā uzmanīgi klausījos. Kelsija ar mani nevēlas runāt, jo viņai bail? Es vairāk domāju, kad viņa ir dusmīga uz manis.

- Viņa man to nav teikusi, bet nu, es neesmu akla! Es redzēju pāris dienas atpakaļ viņas meklēšanas vēsturi datorā. Viņa ir apmetusies uz laiku pie manis, kamēr atradīs sev jaunu dzīvokli un izmantoja manu datoru un es nejauši tam uzgāju. Viņa meklēja tevi Harij. - Sāra sacīja ar lielu smaidu uz sejas, kas man šķita mazliet aizdomīgi, bet kādēļ man neticēt Sārai? Viņas ar Kelsiju ir pazīstamas ļoti ilgu laiku, kādēļ man neticēt viņai?

- Man gan šķiet, kad viņa nevēlas ar mani pat izrunāties, es mēģināju, bet viņa mani ienīst. - Sacīju tieši to, ko domāju, jo nu tā bija patiesība.

- Ienīst, mīl. Kāda tur ir atšķirība, it īpaši starp jums abiem? - Sāra sacīja paraustīdama plecus, pārliecināta par to, ko runā.

- Ko tavuprāt man darīt? - Jautāju, jo acīmredzot to ko daru šobrīd, ar to nepietiek.

- Saņemies un nepiekāpies katram Kelsijas solim, jo ar to Tu neko nepanāksi. - Sāra sacīja, es tikai viņai piekritu. Līdz šim esmu centies viņu pierunāt ar mani runāt, bet viņa necenšas manī pat klausīties. Man vajag mainīt taktiku, būt uzstājīgākam.

- Kas būtu, ja Tu man palīdzētu viņu ievilināt savā numuriņā un nelaist mūs ārā līdz rītam? - Man galvā iešāvās diezgan traka ideja, bet man šķiet tam vajadzētu nostrādāt. Vismaz tad mums apkārt nebūs cilvēku un Kelsija nespēs aizbēgt.

- Līdz rītam? Tu saproti, kad Kelsija šeit nav atpūsties, mums šovakar ir atklāšana, tā ir svarīga. - Sāra sacīja, nedaudz ieskatoties pulkstenī.

- Es samaksāšu, lūdzu Sāra, pasaki viņiem, kad viņa saķērusi vīrusu, izdomā ko, tas ir svarīgi. - Es vairs negrasījos gaidīt ne sekundi, es vēlējos viņai visu izstāstīt, paskaidrot.. Es vēlējos visu labot, mainīt domas par sevi, atgūt manu Kelsiju.