Never Loving You [H.S.]

18

- Es nezinu par ko tu runā! - Sacīju saķērusi galvu. Nevar būt, kad esmu uzskrējusi virsū Harija draugam.

- Beidz, tu pirmīt sevi stādīji priekšā kā Kelsiju Emīliju! To vārdu es esmu dzirdējusi no Harija. Viņš man ir stāstījis par tevi. - Louis vai Lou man sacīja, cenšoties mani aizturēt. Es šo nebiju gaidījusi, kāpēc pasaulei jābūt tik mazai? Ja viņš pateiks Harijam par mani, ar mani būs cauri. Un visu, ko es esmu izplānojusi, tas izgāzīsies. Kelsij, mierīgi. Tiec galā ar šo situāciju mierīgi. Centos sevi savaldīt.

- Piedod Lou, man ir jādodas. - Sacīju un paķēru savu somu un pagrūdu puisi malā, gāju uz durvju pusi.

- Viņš zin, ka esi dzīva? Kāpēc tu tēlo mirušu? - Puisis jautāja. Šis mani uzķēra un es pagriezos.

- Tāpēc, ka viņa ir mirusi! - Noskaldīju, asi pagriežoties ar seju pret puisi. Kāpēc es neignorēju viņu? Tagad man nāksies teikt patiesību, bet kas, ja viņš to pateiks Harijam? Nē, es nedrīkstu uzticēties svešam cilvēkam, kuru es tikai satiku divas stundas atpakaļ.

- Kā viņa var būt mirusi, ja viņa stāv šajā telpā? Zini kā viņš pārdzīvoja?! Kad uzzināja! Viņš pat atteica koncertus un ieslēdzās savā mājā... Kāpēc tu tā darīji? - Lou likās dusmīgs uz manis, ļoti dusmīgs, jo viņš centās šobrīd uz manis nekliegt, kas viņam gandrīz nesanāca.

- Un ko man par to darīt? Viņš pats pie visa ir vainīgs! - Sacīju pretī, ja jau Harijs viņam ir stāstījis patiesību, tad jau Lou sapratīs.

- Jūs abi bijāt vienādās pozīcijās, viņš tevi sāpināja, jā! Bet viņš darīja visu, lai to labotu, bet tu! Tu tikai gribēji pazust no viņa dzīves un sāpināt viņu...- Šajā brīdī es viņu pārtraucu, sākot sarkastiski smieties.

- Viņš pats panāca, lai es pazūdu! - Nopietnā, dusmīgā balsī sacīju. Lou kaut ko gribēja sacīt, bet es viņam neļāvu runāt, jo es runāju tālāk.

- Viņš mani iemeta cietumā Lou! To viņš tev teica? - Sacīju un jautāju.

- Teica. - Louis atdzinās un es tikai iesmējos. Izskatās, ka Lou ir Harijam ļoti labs draugs, ja jau pat ko šādu ir teicis. 

- Bet viņš arī samaksāja, lai tu tur nenokļūtu. - Lou aizstāvēja Hariju.

- Tad kāpēc es tikai iznācu ārā pirms pāris mēnešiem? - Jautāju un Lou seja mainījās. Viņš likās ļoti pārsteigts.

- Tu visu šo laiku biji...? - Viņš bija šokā. 

- Jā, visus šos gadus es biju cietumā. Mani notiesāja nepatiesi, dēļ Harija. - Atdzinos, lai Lou aizvērtos un vairs man neko nepārmestu. Man tik ļoti nepatika, kur šī saruna virzās.

- Vai tad tavs tēvs neaizstāvēja tevi? - Lou likās ļoti pārsteigts. Lou zin daudz. Pat daudz par daudz.

- Tev Harijs visu par mani izstāstīja? Kam viņš vēl ir stāstījis? - Uzdevu pretjautājumu, jo tas mani interesēja. Negribu uzskriet vēl kādam virsū, kurš zina tik daudz, cik Lou.

- Tu neatbildēji uz jautājumu. - Puisis sacīja.

- Tu neatbildēji arī. - Sacīju pretī.

- Viņš pats pastāstīja. Nē, nevienam citam viņš nav uzdrīkstējies stāstīt, tikai man! - Lou atbildēja uz iepriekšējo jautājumu un es pat aptvēru domu atbildēt uz viņa uzdoto jautājumu. Šī ir mana iespēja uzzināt visu, ko Lou ir stāstījis. Varbūt viņš pastāstīs ko tādu, ko es vēl nezinu. Es padomāju un nolēmu, nometu somu uz grīdas un gāju apsēsties uz viena no krēsliem, kas atradās šajā telpā. Amēlija jau kādu laiciņu ir prom un domāju, viņa šeit šodien vairs nerādīsies, jo savu video uztaisīja, viņai palika darbs to editēt.