Never Loving You [H.S.]

17

Es sēdēju darbā, savā krēslā grima telpā, pie spoguļa ar telefonu rokās. Klausījos Sāras nepārtrauktajā runāšanā. Viņa tur runāja par ballīti, kas notikusi pagājušajā nedēļas piektdienā. Lai cik viņa mani nogarlaikotu, es centos viņai neuzkliegt, lai viņa aizveras. Mani nogarlaikoja viņas vienmuļā runāšana. Kādreiz viņa nebija tik kaitinoša, cik šobrīd. Es zinu, ka viņai kaut kas ir aiz ādas, jo iepriekš es dzirdēju dīvainu telefonsarunu, kur tika pieminēts mans vārds. Kad es ienācu telpā, viņa ātri klausuli bija nometusi. Kad es pajautāju, kāpēc viņa piemin manu vārdu, viņa tikai atteica, ka runā pa citu Kelsiju, kas man šķita ļoti nepatiesi, jo viņa bija ļoti nervoza. Es varu saost, kad man melo, it īpaši šādi kā viņa. Šobrīd viņa runā par visu citu, droši vien, lai liktu man aizmirst iepriekš notikušo. Man Sāra būs jāpatur acīs.
- Tad tā meitene nokrita un aplēja Robu. Tas tik bija skats. Robs pēc tam visu vakaru staigāja bez krekla! - Viena no meitenēm, kas tiešām klausījās Sāras teiktajā sāka smieties. Es nožāvājos un piecēlos kājās, jo mans telefons sāka zvanīt. Tas bija Daniels, kas man šobrīd zvanīja. Sāra uz manis paskatījās, kad es piecēlos un viņa jautāja.
- Es nepabeidzu, kur tu dosies? - Viņa jautāja. Parādīdama uz telefonu, izgāju no telpas. Ja viņa domā, kad es klausījos viņas runāšanā, tad viņa domā nepareizi.
Meklēju kādu klusāku vietu un atradu tādu netālu esošu balkonu. Es šobrīd atrados ceturtajā stāvā.
Danielam šodien sākas atvaļinājums, par ko viņš mani pat nepabrīdināja. Tādēļ viņš nav šodien darbā. Aizmirsa man pateikt. Es domāju, ka Reičela lika viņam it kā aizmirst. Es zinu, ka es viņai vēl jo projām nepatīku. Viņai nepatīk, ka mēs ar Danielu dzīvojam vienā dzīvoklī, viņa domā, ka es karos kaklā Danielam. Šobrīd viņš, protams, atrodas pie Reičelas, tālāk no manis.
Mani pārsteidza tas, ka šobrīd tieši Daniels bija tas, kas man šobrīd zvana. Nav ne mazākās nojausmas, ko viņš vēlas no manis.
- Sveiks, Daniel! - Jautāju smaidīdama, tiklīdz pacēlu klausuli.
- Čau Kelsij, tev tagad ir pusdienu pārtraukums? - Daniels sasveicinājās ar mani un jautāja. Es tieši šajā brīdī aiz sevis aizvēru balkona durvis un virzījos tuvāk malai. Ārā bija patīkami silts, kā jau vasarā.
- Jā, ko tu vēlējies? - Jautāju un atstutējos pret balkona margām, noskatoties uz skatu man priekšā. Tur bija dzīvojamās mājas, varbūt kāda kafejnīca, saldējuma kiosks un parks. Protams, arī mašīnas un cilvēki, kurš nu kurais, darīja savas ikdienas gaitas. Kā jau normāla pirmdiena Londonas ielās.
- Es te tagad ierados mājās un atradu telefonu uz dīvāna, kurš nav tavs un kurš nav mans. - Puisis sacīja, izrādot nopietnu interesi. Ak, tad tādēļ viņš man neraksta. Iesmējos pie sevis.
- Ak, nopietni? - Iesaucos pārsteigta. Harijs to būs tur atstājis šorīt, kad steidzāmies uz darbiem. Jā viņš pie manis palika pa nakti. Viņš pats negribēja nekur doties un es arī negribēju, ka viņš kaut kur dodas. Vakar mēs pus dienu vienkārši nogulējām un pārējo dienas daļu skatījāmies 'Netflix' romantiskās komēdijas. Viņam tās jo projām patīk. Man patīk skatīties kā viņš skatās 'The Notebook'. Tā filma viņam ir mīļākā, kopš mēs to pirmo reizi skatījāmies 14 gadu vecumā. Atceros, ka viņš man vienmēr turēja roku, to skatoties. Kad viņš to izdarīja vakar es biju tik ļoti pārsteigta. Es skatījos uz viņu, pavisam aizmirstot filmu. Es sajutos tā, it kā es atrastos citā dimensijā, kuru sauc pagātne.
- Jā, visai interesants telefons! - Daniels noteica. Es zinu, ka viņa seju šobrīd rotāja liels smīns.
- Tas ir vienam manam draugam, droši vien būs aizmirsis. Nekas, noliec to manā istabā, es viņam to vēlāk atdošu. - Sacīju puisim ar smaidu sejā. Es zinu, ka viņam ir simtiem jautājumi uz kuriem es nemaz netaisos atbildēt.
- Drīkst zināt, kas ir tavs draugs? - Puisis jautāja, liekot lielu uzsvaru uz pēdējo vārdu. Es pie sevīm tikai pasmīnēju.
- Dārgumiņ, daudz zināsi, ātri vecs paliksi. - Iesmējos šo sakot.
- Ak, tā? Nu labi, labāk ej strādāt, pirms tevi kāds 'draugs' nav aizskavējis. - Daniels sacīja un es dzirdēju, ka viņu kāds sauc. Tātad viņi abi ar Reičelu ir mūsu dzīvoklī. Un runājot pa dzīvokli.
- Protams Daniel! - Noteicu un tad ātri jautāju.
- Starp citu, tev man nav nekas sakāms? -
- Sakāms? It kā nē! - Puisis domīgi atbildēja un es tikai nogrozīju galvu par viņa atbildi. Var jau būt mans tēvs meloja par dzīvokli, var jau būt, ka nē un Daniels neko vēl nezin.
- Nu labi Daniel, mani jau droši vien sāk meklēt, jo kādam jau no mums ir jāstrādā, tāpēc teikšu tev atā! - Noteicu un pat nesagaidot īsti atbildi, noliku klausuli.
Telefonu rokās gāju atpakaļ uz grimētavu. Kad es iegāju koridorā, es tur ieraudzīju Sāru.
- Ko tu šeit dari? - Jautāju. Ieraugot mani, Sāra palika nervoza, jau otro reizi šodien. To varēja pateikt, kā meitenei acis šaudījās uz visām pusēm un mākslīgie, nervozie smiekli.
- Es? Amm... Amēlija tevi meklēja. Nācu tev to pateikt. - Meitene sacīja un es tikai nogrozīju galvu.
- Amēlija? - Nesapratu par ko viņa tur runā, tāpēc jautājoši vēros viņā.
- Ak, es piemirsu. Tu nezini visiem te vārdus. Tā ir tava meikapa artiste. Viņai vajag uzkrāsot tev meikapu, priekš 'Youtube' video. - Viņa sacīja un es tikai pamāju ar galvu, saprotot par ko viņa runā, tāpēc pamāju ar galvu un gāju uz grimētavu.
- Ak te tu esi! - Tiklīdz spēru soli grimētavā brunete ar īsiem matiem, kuri atradās viņai līdz pleciem, viegli ieviļņoti. Viņa nepārprotami bija vecāka par mani, par kādiem 7 vai 10 gadiem.
- Es jau taisījos jautāt, kur tu esi pazudusi. - Sieviete maigi iesmējās paņemot rokās dažas otiņas un novietojot tās metāla koferītī.
- Es biju aizgājusi ieelpot svaigu gaisu. Nu esmu atpakaļ. - Pasmaidīju sievietei, cenšoties būt pieklājīga.
- Tad esi gatava? Dosimies uz citu telpu, tur ir sagatavotas kameras un viss pārējais, lai mēs varētu sākt. - Amēlija sacīja mierīgi sacīja un virzījās uz durvīm. Es viņai sekoju aiz muguras.
- Tu esi pavisam nesen šajā biznesā? - No Amēlijas izskanēja jautājums.
- Jā, dažas nedēļas. - Atbildēju.
- Un kā tev patīk? -
- Nevarētu teikt, ka mani ļoti aizrauj viss šis, bet esmu apmierināta. Diezgan labi maksā un viss kas man jādara ir jāpozē kameru priekšā. -
- Tātad, tu esi šeit naudas dēļ? -
- Apmēram. - Tas bija pirmais iemesls, kādēļ es piekritu, jo man naudu vajag. Kuram tad nevajag?
- Došu tev padomu, nesaki to katram kurš tev to pajautā, jo parasti šajā biznesā mēs meklējam meitenes, kuras ir gatavas atdot visu, lai šeit tiktu un reti kura to iegūst. Tev ir ļoti paveicies, jo esi skaista un jauna. Izskatās arī pašpārliecināta! Nav brīnums, ka Mis Gonsa mani norīkoja būt tavai stilistei. Es tev pačukstēšu, pie manis tiek tikai pašas labākās meitenes. Parasti tās, kuras šeit atrodas gadu vai pat vairāk. Tu esi īpaša Kelsij, izmanto to. - Amēlija piemiedza man ar aci un atvēra durvis aiz kurām atradās kameras un viss pārējais, lai filmētu video. Īpapša ko? Pasmaidīju par viņas vārdiem.
- Kam ir domāts video? - Jautāju Amēlijai, īsi paskatoties uz puisi, kurš atradās pie kamerām un tur ko regulē, izskatījās pēc kāda 'bad boy'. Tetovējumi un nopietnais skatiens. Esmu pārliecināta, ka viņš tikai par tādu izliekas.
- Tas ir manam YouTube kanālam. Liksim pasaulei par tevi nedaudz uzzināt Kelsij! - Amēlija sacīja apstājoties pie galda, kur atradās tonnām kosmētikas. Pasaulei par mani uzzināt? Es jau sāku nedaudz satraukties.
- Starp citu, šis ir Lou! - Viņa beidzot pievērsa uzmanību puisim, kurš izskatās bija beidzis darboties ar kameru. Es paskatījos uz puisi, kurš nu skatījās man sejā un smaidīja, es smaidīju pretim, pieklājīgi.
- Esmu Kelsija Emīlija! - Sacīju pirms Amēlija paspēja ierunāties. Godīgi sakot, šī sieviete daudz runā, brīžiem man pat šķiet par daudz.
- Kelsija Emīlīja? - Puisis likās pārsteigts. Es tikai pamāju ar galvu, viņš tikai pasmaidīja.
- Nu ko, sāksim? - Amēlija, sasizdama plaukstas sacīja, es salecos no viņas kustības.
Es pamāju ar galvu un devos apsēsties. Godīgi biju nedaudz satraukusies.
- Pagaidiet? - Iesaucos nervozi.
- Cik cilvēku šo varēs redzēt? - Jautāju. Iegūt publicitāti nav manas prioritātes.
- Es nezinu, tūkstošiem? - Amēlija tikai nevainīgi paraustīja plecus.
- Tūksstošiem? - Nē, tas nu gan nav labi.

Hey, atvainojos par to, ka liku jums tik ilgi gaidīt! :))) Es zinu, ka šis turpinājums ir garlaicīgs, bet tas bija nepieciešams. :)
Paldies Tev, kas esiet pacietīgi un vēl lasiet!!😊😊

Lot's of love. 💕

Mariaa.