Never Loving You [H.S.]

31

Mīļie lasītāji, es jau uzreiz atvainojos par šo galīgi neforšo turpinājumu! Paldies, ka lasi un lūdzu nenosodiet mani par šo murgu. Jauku jums vakaru!❤️😊✨

- Labrīt Sāra! - Sasveicinājos ar viņu.

- Pie velna sasveicināšanos, Tu esi uz žurnālu vākiem Kelsij! - Dzirdēju Sāras balsi iesaucoties telefona klausulē, manuprāt nedaudz par skaļu.

- Uz kādiem vākiem? - Jautāju īsti nesaprotot, ko Sāra ar to domā.

- Luī Tomlinsons, jaunais, izskatīgais un slavenais modes dizaineris un fotogrāfs Parīzes modes nedēļas ballītē skūpstās ar jaunu modeli. Viņas vārds vēl nav noskaidrots. Vai tā ir viņa jaunā draudzene? Tā ir pirmā sieviete ar kuru viņš ir rādījies publiski, pēc skandalozās šķiršanos ar Paulīni Versačī. - Sāra lasīja rakstu, līdz es nolēmu pārtraukt.

- Sāra, nopietni? Nesaki, ka ir fotogrāfijas! - Sacīju, cerot saņemt negatīvu atbildi no Sāras, kurai šķita viss interesanti. Man šī preses uzmanība šķiet nevajadzīga.

- Šeit ir fotogrāfijas un Tev paveicās, ka Tava seja redzama tikai no sāna, tādēļ nevar īsti atpazīt, ka tā esi Tu! Es Tevi atpazinu pēc apģērba.-

***

Es nekad nebiju domājusi, ka notiks kas šāds. Es biju gaidījusi, kādu reakciju, dusmas, sašutums, bet prieks?

- Kels, tā..tā tiešām esi Tu! - Viņš mani apskāva cieši un nelaida vaļā kādas piecas minūtes. Es tur stāvēju šokēta par šī brīža situāciju.

- Harij? - Mana balss bija tik klusa. Es biju tik aizķerta ar šo mirkli, kad es vairs nevarēju normāli parunāt.
Kad viņš mani palaida vaļā es ievilku gaisu, ko nezināju, ka biju turējusi visu šo laiku un paspēru visai lielu soli uz atpakaļ. Un tajā brīdī puiša skaistais smaids pazuda.

- Pedod man Kelsij, par..visu! - Viņa balss bija klusa. Viņš skatījās ar savām zaļajām acīm manās zilajās, ar tik skumju skatienu, ka es gandrīz noticēju. Es pat uz brīdi vēlējos pieiet pie viņa un pievilkt sev cieši klāt un apskaut. Esmu pārliecināta, ka tas ir tieši tas, ko viņš vēlas no manis, lai es aizmirstu par visu un dzīvoju laimīgi visu mūžu. Ak, man laikam sagribējās vemt, jo tā doma ir tik sireāla, ka tiešām slikti paliek. Tā vietā, lai smaidītu, mana seja bija stingra. Es vēlējos viņam ko nodarīt, bļaut, kliegt uz viņu, par visu, kliegt cik spēka, līdz mana balss aizkrīt. Tā vietā es tur stāvēju viesnīcas lobijā un skatījos uz viņu ar nopietnu skatienu.

- Nopietni? - Mana balss sacīja nedaudz ironiskā tonī.
- Par ko tieši Tu atvainojies Harij? - Mana balss bija asa un dzēlīga. Bija ļoti sāpīgi izrunāt viņa vārdu, kur nu vēl tagad skatīties uz viņu.

- Es... - Viņš iesāka, bet nespēja pabeigt.

- Mēs nevaram aiziet kaut kur parunāties Kels? Aizejam pusdienās..tagad? - Harijs jautāja nervozi izbraucot ar rokām cauri viņa tumšajiem, viļņotajiem matiem.

- Piedod, bet nē! Man šobrīd tam nav laika, atā! - Es reāli sabijos no viņa priekšlikuma un man arī bija jāsteidzas gatavoties vakara modes skatei, tādēļ es centos ātri viņam paiet garām, bet man nesanāca, jo viņš piestājām man priekšā.

- Nē Kelsij, mums ir jāparunā! Tu nedrīksti atkal tā pazust! - Harijs izklausījās izmisis, es centos nesmieties par viņa sacīto, bet es nespēju, tādēļ es nedaudz aizsvīlos.

- Beidz Harij visu šo teātri spēlēt, nepietiek Tev jau ar to, ka Tu visu es dabūjis, ko vēlējies? Naudu Tu dabūji, slavu arī, ko Tu vēl gribi no manis? Nevari man likt mieru? - Es sacīju diezgan paskaļākā tonī, skatoties Harijam tieši acīs.

- Nē, Tu visu uztver nepareizi! Lūdzu, ļauj man visu paskaidrot Kels! - Harijs lūdzās.

- Kas šeit notiek? - Lobijā parādījās pazīstama seja, nu protams, kur nu bez viņas - Kendalas.

- Nekas, es tikai dodos strādāt! - Sacīju, pat nepaskatoties uz to sievieti. Es uzsāku iet, ar plecu ieskriedama Harija plecā, vienkārši aizgāju prom. Netaisījos tur atbildēt uz viņas stulbajiem jautājumiem.
Es jutos ļoti aizkaitināta, vēlējos šajā brīdī saplēst kaut ko, lai tikai nomierinātu nervus. Es ienīstu visu šo situāciju. Kādēļ mana dzīve ir tik katastrofiska?
Es nopūtos.

- Eh, te Tu esi! - Mani sabiedēja Sāras balss.

- Wow, no kurienes Tu? - Jautāju viņai, pārsteigta.

- Es biju biju iedzert kafiju ar Tvanu, atceries viņu? Man šķiet, ka es viņam patīku! - Sāra šķita ļoti pacilātā garastāvoklī, jo teikuma beigās viņa iespiedzās. Normāli es pasmietos par viņas gājienu, bet ne šoreiz.

- Vismaz kādam iet labi. - Sacīju vairāk sev nekā viņai, bet viņa pamanīja manu grumpīgo noskaņojumu.

- Nu kas tad Tev noticis? - Viņa jautāja skatoties manās acīs.

- Satiku personu, kuru es negribēju satikt pirms šova! - Sacīju dusmīgā tonī.

- Luī? Ah, ko viņš teica par rakstu?- Sāra jautāja diezgan ieinteresēta.

- Nē, Luī man vēl tikai jāsatiek, ahh! Es satiku Hariju. - Sacīju godīgi, jo kāda jēga ko slēpt.

- Tu satiki ko? Hariju? To pašu? Ak, un kas notika? - Sāra izklausījās šokēta un reizē satraukta.

- Nekas, viņš centās atvainoties un sarunāt tikšanos, bet tad jau ļoti drīz uzradās Kendala. Es aizgāju prom! - Sacīju galīgi nepriecādamies par iepriekš notikušo.

- Viņš ir totāls muļķis ieskrizdams uz to sievieti. Viņai ir ļoti neciešams raksturs! - Sāra sacīja visai nopietni un es viņai piekritu.

- Domāju viņš to ir pelnījis. - Sacīju, jo tā es arī domāju, Sāra tikai pasmējās.

- Nu Kelsij, labāk pasmaidi! Tava dzīve šodien mainīsies pa visiem simtu astoņdesmit grādiem. Nauda ripos Tavā maciņā. Priekš kam tos vīriešus, ja mēs pašas varam visu izdarīt! Un pat nekas ļoti smags mums nav jādara, tikai jāiznes jaunās drēbes pasaulē!- Nu jau parādījās tā Sāra aprēķinātāja ko pazīstu, es godīgi nevarēju nesmieties par viņas sacīto, jo patiesība jau vien tā bija.

Es vēlējos ko atbildēt, bet tad es ieraudzīju personu, kuras dēļ es šodien esmu visos žurnālos - viņš mani bija pamanījis un tieši nāca manā virzienā.

- Kas tad mums te? - Sāra iedziedājās tā, lai mēs abas dzirdam, es pasmaidīju.

Es jau grasījos sasveicināties ar puisi, bet viņš bija tik ātrs. Pat nebrīdinot viņš pienāca pie manis ļoti tuvu un es saņēmu ļoti aizraujošu skūpstu, kas mani galīgi izsita no sliedēm.