Never Loving You [H.S.]

29

Hey, es jau teicu, ka būšu šeit katru piekdienas vakaru? Lūdzu jums nākamā daļa, lai jums jauka lasīšana!♥️

- Šovakar mēs dosimies uz ballīti! - Sāra ieskriedama manā numuriņā iespiedzās. Es aši aizvēru datora ekrānu un paskatījos uz viņu ar nopietnu skatienu. Viņa mani bija iztraucējusi tieši brīdī, kad es runāju pa Skype ar savu advokātu. Viņš mani diezgan nesen uzmeklēja, jo viņš, kaut kāda iemesla dēļ ir sācis pārskatīt manu lietu. Viņš to paskaidroja ar to, ka, pārskatot lietu arhīvam, ir atradis dažus papīrus, kuri nesakrīt ar datiem, kuri tika izsniegti abām pusēm - advokātam un prokuroram. Un tas neesot licis viņam mieru, pēc viņa domām, daži papīri ir viltoti. Bet viņam īsti tam nav pierādījumu, tādēļ viņš ir sazinājies ar mani un cenšas noskaidrot vai viņa aizdomas ir patiesas, liekot man atgriezties atmiņās, kuras ar visu spēku es centos aizmirst. Tas man liek justies nedaudz satrauktai, jo es nevēlos lieki cerēt, ka viņš kaut ko uzies, tādēļ, ka esmu pārliecināta, ja ir kādas pēdas par viltotiem papīriem Sebastians sen no pierādījumiem būs ticis vaļā. Es nevēlos likt liekas cerības uz to un atkal tikt muļķa lomā. Šoreiz es būšu gudrāka un neizdarīšu secinājumus iepriekš.

- Šovakar es iešu gulēt Sāra! Rīt liela diena, ja neesi aizmirsusi. Tev arī noderētu atpūsties. Zini? Miegs ir diezgan svarīgs skaistumam. - Sacīju ar nopietnu sejas izteiksmi, skatoties uz Sāru, kura apsēdās uz gultas, netālu no manis un galda, pie kura sēdēju. Es nevēlējos doties uz nekādu ballīti, viss, kādēļ es šeit atrodos ir tikai darba dēļ, nevis, lai izklaidētos. Plus, šovakar es vēlējos atvērt vēstuli, kura gulēja dziļi manā čemodānā. Viens iemesls kādēļ vēl to neesmu izdarījusi ir Sāra. Viņa diezgan bieži ieskrien manā istabā, visas reizes, lai kaut ko pastāstītu vai izvilktu mani ārā no numuriņa. Un mēs šajā viesnīcā esam tikai trīs ar pus stundas. Es ļoti ceru, ka viņa tā nedarīs visu nedēļu.

- Nu beidz! Neesi garlaicīga Kelsij! Mēs esam Parīzē! - Sāra centās mani pierunāt, bet es tikai papurināju galvu. Man nav laika ballītēm, es nevēlos novērst uzmanību ar ko tādu. Es pat neesmu pārliecināta vai ballītes ir vieta, kur es vispār iederētos.

- Sāra, es esmu nogurusi! - Sacīju skatoties ar skatienu, kas teica, ka es nekur nedošos.

- Nu Kelsij! Tu nevēlies iepazīties ar karstiem francūžiem? Nedaudz paballēties nenāks par ļaunu! - Viņa nemeta mieru un izskatījās pārliecināta, ka šis teikums liks man pārdomāt, bet tas nenotika. Man nav interese pārgulēt ar svešu čali, tas taču tā ballītēs notiek vai ne?

- Tu domā mani ar to pārliecināt? Tu labi zini, ka man neintresē tādas lietas! - Es jau sāku nedaudz izbaudīt to kā viņa centās mani izvilkt ārā no šejienes. Sakrustojot rokas virs krūtīm, centos saglabāt savu nopietno seju un nesmīnēt uz Sāru, kura bija nu jau iekritusi manā gultā un smagi nopūtās, ar abām rokām atrodoties uz sejas. Bet tad viņa pēkšņi pieleca sēdus un skatiens, ko viņa man deva, lika noprast, ka viņas prātā ir ienākusi ideja. Esmu pārliecināta, kad tas ir kas tāds, kas man liks apdomāt viņas lūgšanos.

- Tur būs daži slaveni cilvēki un tā ir iespēja veidot sakarus, kas var atmaksāties Kelsij! - Sāra iesāka ar lielu smīnu uz sejas un es reāli jutos nedaudz pārsteigta, kādreiz viņai gāja labāk ar perfektām idejām.

- Tas arī nozīmē, ka tur būs žurnālisti. Es negribu, lai mana karjera sākas ar tādu reputāciju. - Arguēju par Sāras priekšlikumu.

- Nu nezinu vai tas būs kas slikts Kelsij! Tā ir tikai ballīte. Tā ir tradīcija, iepazīstamies ar modelēm, stilistiem, dizaineriem, bagātiem modes gurū un leģendām. Tev ir jānāk! Kaut kā jāiegūst laba reputācija viņu priekšā un, kādā veidā sevi ir jāpadara svarīgu Kelsij! Jāliek atcerēties savu vārdu! - Sāra nu stāstīja man ar diezgan nopietnu sejas izteiksmi, pasakot man īsto iemeslu, kādēļ ir vērts uz turieni doties. Esmu pārliecināta, ka tas ir tieši tādēļ, kādēļ viņa tur dodas.

- Ja Tu pasniedz šo šādi...- Iesāku paraustot plecus.

-...tad mums steidzami ir jāatrod ko vilkt! - Sacīju ar lielu smaidu uz sejas. Sāra pielēca kājās un laimīga sāka spiegt un lēkāt pa manu istabu. Es tikai pasmējos par viņas reakciju un piecēlos kājās, lai ietu saģērbties priekš iziešanai uz ielas.

*

Skaļā mūzika sāka skanēt mūsu ausīs, kad es ar Sāru un vēl divām modelēm no aģentūras, kur strādājam kopā, Luīzi un Danieli iesoļojām ballītes telpā. Atmosfēra šeit likās diezgan skaļa. Tumši zili violetas gaismas, daudz ķermeņu uz dejas grīdas.

- Mēs iesim pie bāra. - Daniele, paķerdama Luīzi aiz rokas sacīja, pat īsti nesagaidot atbildi no manis vai Sāras, viņas nozuda pūlī. Es vēlreiz pārskatīju visu telpu un nedaudz pasmaidīdama sacīju.

- Let's get some fun! - Un savā sudraba krāsas kleitā un tādas pašas krāsas apavos devos izklaidēties.

- And make some friends! - Saskatīdamās ar mani Sāra sacīja turoties man gar sāniem.
Mēs arī nolēmām aiziet līdz bāram un pasūtīt kādus dzērienus.

- Hey, redzi to puisi? - Sāra norādīja uz kādu puisi, kurš stāvēja ar dzērienu rokās un sarunājās ar kādu citu puisi. Es pamāju ar galvu Sārai, lai viņa turpina.

- Tas ir Tvans, es ar viņu iepazinos pagājušajā gadā, es iešu pie viņa, Tu arī nāksi? - Sāra jautāja diezgan satraukusies, es pasmaidīju.

- Tev viņš patīk! - Iesaucos, nedaudz uzmetot dubultu aci uz puiša. Sāra neko nesacīja, tikai vainīgi skatījās manās acīs. Es pasmaidīju platu smaidu.

- Ej, ej pie viņa viena, man būs labi vienai pašai. - Sacīju nedaudz pastumjot draudzeni virzienā, kur atradās puisis. Saņemdama no Sāras nervozu smaidu, viņa pagriezās, lai dotos satikt savu simpātiju. Tad es pati pagriezos un nopūtos. Es vēl jo projām vēlējos dabūt sev dzērienu, tādēļ es gāju uz bāra pusi. Pa ceļam uz bāru man nācās izspraukties caur dažiem ķermeņiem, lai tiktu uz priekšu un sanāca tā, kad es uzskrēju kādam virsū.

- Es ļoti atvainojos. - Sacīju, paskatoties uz man priekšā stāvošo sievieti, kurai bija savākti melni mati, perfekts meikaps, melna, pieguļoša vakarkleita. Kaut kas man šķita viņā pazīstams, bet es nesapratu kas, tādēļ nodomāju, droši vien kāda slavenība.

- Nē, es atvainojos, neskatījos, kur es eju! - Sieviete skatoties ar žilbinošu smaidu sejā uz manis, sacīja. Es jau gribēju doties tālāk, bet viņa iesāka sarunu.

- Pagaidi, es Tevi pirmo reizi redzu, esi jauniņā? - Viņa jautāja.

- Jā, pirms pāris mēnešiem sāku savu karjeru. - Sacīju ar pieklājīgu smaidu uz sejas.

- Ja? Tas nu gan, Tev jābūt īpašai, ja Tu šeit tiki tik ātri, ar ko Tu strādā? -

- Pie Mis Gonsas. - Atbildēju.

- Pie Lielbritānijas, man jau šķita Tev piemīt akcents. Ak, cik es nepieklājīga, neiepazīstināju sevi. Mans vārds ir Kendala, Kendala Dženere. - Priekšā stāvošā jaunā, skaistā sieviete man sacīja. Tā bija viņa, Harija jaunā draudzene. Manā sejā parādījās milzīgs smaids.

- Nekas, viss kārtībā Kendal, mani sauc Kelsija Emīlija. - Sacīju ar milzīgu smaidu uz sejas.