One Day | ✔️

Es viņu satiku Parīzē. #4

Bija nedēļa jau pagājusi, un es jau atrados Korejā, precīzāk vienā Korejas kefeinīcā. Un protams es atkal nedevos pa taisno uz viesnīcu, es vienkārši ļoti vēlējos atkal izgaršot šīs kafeinīcas kafiju, kad velme uz viesnīcu likās tīrākas sīkums salīdzinājumā ar velmi pēc kafijas. Un gan jau rokas jautājums kā es zinu kā garšo šejienes kafija , ja ? Tātad , līdz savien sešiem gadiem es nodzīvoju ar vecākiem šeit Korejā, bet tad mēs pārvācāmies prom no šejienes uz Angliju , bet vēl pa retam lidojām šurp , bet pēdējo reiz Korejā es biju četrus gadus atpakaļ, bet ne par to tagad. Tātad, šajā kafeinīcā mēs viemēr iegriezāmies ar vecākiem , bet pēdējo reiz kad šeit biju, es pirmo reiz savā mūžā nogaršoju kafiju, un man tā likās tik perfekti garda. Es biju Anglijā vairākās vietas izmeklējusies šo kafiju, bet nekur nevarēju atrast, tāpēc man bija tik liela velme šurp doties pa taisno.
Lai nu kā, pašlaik es dzēru visgardāko kafiju pasaulē un rakstīju datorā pēdējos teikums savam Parīzes blogam. Tiklīdz kā biju visu uzrakstījusi un pievienojusi klāt bildes, es to publicēju un izlēdzu datoru. Skatoties ārā pa logu , es dziedāju līdzi fonā skanojošajai dziesmai, un dzēru savu gardumi.  Biju izdomājusi kad pirms došanās uz viesnīcu varētu pazvanīt brālēnam, un satikt viņu. Izmakšķerējusi telefonu no kabatas, atradu viņa numuru un uzspiedu zvanīt.

Pašlaik mēs ar Tae atradāmies vienā paklusā kafeinīcā kurā gatavoju labākās kafijas kuras vien var atrast Korejā vai pat visā pasaulē.
- Suga, tev plānos vispār nav mainīties ?- Tae viegli saraugdams uzacis, pēkšņi man ievaicājās.
- Kāpēc tāds jautājums ?- Viegli saraugdams uzacis, jautāju .
- Tu pats labi zini kāds tev ir skats uz pasauli, turklāt tu esi tik ļoti noslēgts sevī,- viņš nopūšoties atbildēja.
- Es neesmu ... - es nepaspēju pat atbildēt viņam, kad sadzirdēju fonā kur dzirdētu balsi . Pārlaidis skatienu pāris kafeinīcai es apstājos pie vienas meitene. Tā ir viņa, tā pati meitene kuru redzēju Parīzē.
- Tu viņu pazīsti ?- Tae pēkšņi ievaicājās, kas lika man novērsties.
- Nē, - Noliecot galvu uz leju , sacīju .
- Melo, tākā stāsti man , es redzēju kā tu puss teikumā apstājies kad sadzirdēji viņu dziedot ,- viņš viegli iesmejoties, sacīja.
- Tur jau nav ko daudz stāstīt, es satiku viņu Parīzē, kad biju devies vien uz parku,- Paraustot plecus , sacīju.
- Viņa ir fane ?- Tae paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Man liekas kad nē, jo viņa vienkārši pienāca pie manis un pakautāja kur ir tuvākā viesnīca un tad devās prom,- Atcerēdamies tās dienas notikušo parkā, atbildēju .
- Tātad nav fane , bet kāpēc viņa tev jautāja par viesnīcu ?- Tae iesmejoties , atkal jautāja.
- Kā lai es to zinu , - Dusmīgi norūcu , un uzmetu īsu skatienu viņai atkal.

Pēc pāris pīkstieniem zēns man pacēla.
- Jā ?-  zēns klusām jautāja.
- Čau, šeit Mia , tava māsīca ,- Īsi iesmejoties, sacīju.
- O, čau Mia , - Zēns priecīgi sasveicinājās.
- Ko dari ? Kā iet ?- Smaidot jautāju viņam.
- Man iet labi , kā pašai ? Un pašlaik esmu ārā, pastaigājos, ko tu ? - Viņš iesmejoties, atbildēja.
- Man iet lieliski un pašlaik sēžu kafeinīcā un dzeru kafiju, - viegli iesmejoties, saciju.
- Nu tad jau labi, esmu tik priecīgs kad tu man pazvanīji, neesmu ar tevi runājos jau četru gadus, kā tu pēdējo reiz šeit biji, biju centies tev zvanīt bet sapratu lad tev numurs nomainīts,- viņš nopūšoties sacīja.
- piedod kad nepazvanīju pati tev, biju ļoti aizņmeta visu šo laiku, un zini manu situvāciju, - pati mazliet nopūsdamās atbildēju.
- viss kārtībā tak ,- viņš iesmejoties sacīja.
- Kur tieši staigā ?- Pēkšņi ievaicājos.
- Em, atceries to kafeinīcu kurā tu un tava ģimene bieži iegriezāties ? Esmu netālu no tās ,- Zēns sacīja.
- Nopietni ?- Pārsteigta iesaucos.
- Jā, a kas ? - viņš iesmejoties, jautāja.
- Esmu pašlaik tai kafeinīcā ,- Smejoties atbildēju.
- Nejau nopietni ? Tu esi Korejā un tikai tagad man to pasaki ?- Viņš pārlaimīgs iespiedzās klausulī.
- Jā,- Smejoties atbildēju.
- Gaidi mani tur , tulīt būšu ,- viņš smejoties sacīja.
- Labi ,- ātri noteicu, un nospiedu klausuli.

Tas nu gan bija ātri , nebiju nemaz domājusi kad viņš ir netālu.
Tieši pēc pāris minūtēm kafeinīcā iesoļoja Cha EunWoo , ieraugot mani , viņš plaši smaidot nāca uz manu pusi . Es pati pieceļoties kājās devos viņam pretī, un pēc tam cieši apskāvu , un zēns mani paceļot no zemes pāris reize apgriezās .
- Es tā biju noilgojies pēc tevis Mia ,- Zēns atraujoties no manis , sacīja, un pēc tam pierāva atpakaļ klāt.
- Es arī , - Iesmejoties sacīju, un atraudamās no zēna,apsēdos atpakaļ savā vietā.
- Tu izskaties satriecoši , un kur ir pārējie ? - Viņš plaši smaidot , jautāja.
- Paldies, tu arī , un emm, es esmu šeit viena ,- īsi iesmejoties, sacīju.
- Viena pati Korejā?- Viņš šokēti jautāja.
- Jā ,- Iesmejoties atbildēju.
- Kā tā ?- Viņš jautāja.
- Ar ko lai sāk, am , vairāk kā gadu atpakaļ vecāki mani izmeta no mājām ar šo vienu koferi un mursomu,- parādot uz savām mantām, sacīju, bet turpināju,- tā nu lūk kā tu zini man viemēr bija sapnis ceļot pa pasauli, un tas arī ir tas ko daru ši pēdējā gada laikā, ceļoju vien apkārt līdz pirms pāris stundām nolaidos šeit Korejā,- iesmejoties, beidzu stāstīt zēnam. Viņš lūkojās uz manis ar pusatvērtu muti.
- Tu nopietni ? Kāpēc viņi tevi izmeta no mājām ?- viņš saraugdams uzacis , jautāja.
- Manā un viņu starpā bija kārtējas strīds, tik šoreiz viņi sāka man mest acīs par viņa nāvi , kad esmu slepkava un tādā garā, - nopūsdamās sacīju, bet turpināju,- un tu zini kad man tas ir sāpīgs temats, tāpēc es toreiz par to kārtīgi sadusmojos un pateicu viņiem visu ko domāju par viņiem visus šos gadus, rezultātā es dabūju no abiem pa pļaukai un mani lika izvākties no mājas nekavējoties,-
- Viņi tak nav normāli, tā nav tava vaina kas notika ar viņu un tas nav normāli kad abi pacēla pret tevi roku ,- zēns dusmīgi norūgdams, sacīja.
- Viss tas ir pagātne, un es vairāk nepārdzīvoju par to ko viņi izdarīja, neesu ne ar viņiem kontaktējusies ne vairs rādījusies tai mājā,- Īsi pasmaidot, sacīju.
- Man ir prieks kad tev ir viss lai tagad ,- Viņš pasmaidot sacīja, bet palūkodamies uz manām mantām, pēkšņi ierunājās atkal,- Kur tu vispār apmetīsies te Korejā un uz cik ilgu laiku ? -
- Viesnīcā un īsi nezinu uz cik ilgu laiku, varbūt uz nedēļam divām vai mazāk ,- paraustot plecus, atbildēju.
- Negribi labāk palikt pie manis ? Nebūs vismaz tev lieki nauda jātērē lai paliktu viesnīcās un ēst kafeinīcās,- zēns smaidot jautāja.
- Tava meitene neko neteiks ja palikšu pie tevis ?- Iesmejoties jautāju, atceroties to kad īpašajā sapnī redzēju kad viņam ir meitene. Zēns dzirdot mani sacīto, sarauca uzacis.
- Man nav meitenes, un es būtu priecīgs ja kāds man tai lielajā mājā sastādītu kompānīju, savādāk visu šos gadus es tur viens ar suni dzīvoju,- viņš iesmejoties sacīja.
- Nu labi, ta tu tā saki, esmu tad ar mieru ,- pasmaidot , sacīju.
- Lieliski, tad dodamies ?- viņš pasmaidot, jautāja.
- Es ātri pabeigšu izdzert kafiju, un tad ,- iesmejoties atbildēju.
- Labi ,- viņš pievienojoties maniem smiekliem, sacīja.

Mēs ar Tae turpinājām runāt savā starpā, līdz pamanījām kad kafeinīcā ienāk Cha EunWoo un aiziet pie tās meitene. Viņi abi ilgi stāvēja apskāvušies, un pēc tam abi aizrautīgi sarunājās. Kas viņa ir Cha EunWoo ???