One Day | ✔️

Ko lai es iesāku ? #22

Savā ziņā, tā bija patīkama sajūta staigāt atkal pēc tik daudz gadiem pa Londonas ielām, bet skaļi es to nespētu izteikt. Šai valstīt , šai pilsētā priekš manis ir pārāk daudz smagu atmiņu. Protams ja cenšās tās neņemt galvā, kopumā ir patīkama sajūta atkal ieelpot Londonas gaisu , ar savām acīm redzēt atkal visas šīs burvīgās ielas un vietas.
Lai nu kā , pirms divām dienām mēs nolaidāmies Londonā, un rīt mums jau ir pirmā tikšanās. Dienā kad pēdējo reizi mēs satikām Bts puišus, tas ko man pateica Suga , vēl jo projām nespēj man likt mierā. Esmu tik ļoti daudz teorījas izcelājusi , bet pie atbildēm nespēju nonākt. Ko zēns bija ar to domājis ? Vai es viņam patīku kā meitene ? Vai tikai kā draudzene ? Esmu tik ļoti apmulsusi par to , kad par neesmu vēl līdz šim saņēmusies drosmi zēnam uzrakstīt.
- Mia , par ko domā ?- Heilija man viegli piebakstot , jautāja, un nokodās palielu gabalu no sava saldējuma.
- Par šo un to ,- īsi atsmaidot māsai, atbildēju.
- Un kad tas ir ?- viņa paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja.
- Es negribu tev to teikt , jo īsti nezinu vai tu to sapratīsi ,- Nopūšoties atbildēju, un padzēros malku no savas kafijas.
- Mia , esmu jau ievērojuši kad šīs dienas tevi kas nomoka , tāpēc tikau saki, mēs galu galā esam māsas ,- Meitene apliekot savu brīvo roku man ap pleciem , sacīja, un plaši pasmaidīja.
- Todien kad mēs pēdējo reizi satikām puišus, tu tak redzēji kad es pagāju malā , un runājos ar Sugu , ja ?- Lūkodamās uz savām rokām, jautāju.
- Jā pamanīju, a kas ?- Viņa paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Nu lūdz , toreiz lai zēns nebēdātos par to kad ilgi nesatiks mani , es viņu apskāvu un pateicu kad atgriezīšos ,- Nopūšoties atbildēju.
- Un tālāk ?- Meitene ieintriģēti jautāja, un saņēma manas plaukstas savās.
- Pēc apskāviena viņš man pēkšņi pateica kad tā nav pareizi ,- Ielūkodamās māsas acīs, sacīju.
- Kas nav pareizi ?- Viņa apjukusi jautāja.
- Es to pašu jautāju, uz viņš uz to atbildēja kad tas nav pareizi lad es lieku viņa sirdi sisties simtreiz ātrāk nekā vajadzētu ,- Nopūšoties atbildēju , un aizvēru acis.
- Ak mans Dievs , viņš tiešām tā pateica ?  Kas notika tālāk ?- Viņa šokēta jautāja.
- Viņš aizgāja gulēt , un tad kad mums vaidzēja jau doties prom, mēs vienkārši apskāvāmies un atvadījāmies, tā itkā nekas nebūtu noticis ,- Gari nopūšoties atbildēju māsai , un atverot acis , padzēros atkal malku no kafijas.
- Oh , nekad nebiju domājusi Suga kaut ko tādu teikt , - Heilija iesmejoties sacīja.
- Es arī , bet ko tas nozīmē Heilij ? Es nespēju saprast ,- Apulsusi jautāju māsai .
- Nu , skatoties pēc visa ko esmu pati novērojusi un dzirdējusi no pārējiem, man liekas kad tu viņam patīk ,- Meitene smaidot atbildēja, kas lika man aizrīties ar kafiju .
- Ko ? Tas nevar būt iespējas ,- Šokēta iesaucot , un vēl pāris reizes ieklepojos .
- Kāpēc gan ne ? Galu galā tu esi vienīgā sieviete kuru viņš jebkad sev ir pielaidis klāt , jūs abi divatā pavadāt daudz laika un galvenais esmu vairākkārt pieķerusi viņu lūkojoties uz tevis un skatoties ar naidu uz pārējiem puišiem kad viņi tevi apskauj ,- Meitene plaši smaidot sacīja, kas lika man ieplest acis.
- Tā ir taisnība ? - Šokēta jautāju.
- Protams , tāpēc esmu pilnīgi droša kad tu viņam patīc , tāpēc veiksmi jums Mia , jūs abi būtu lielisks pāris ,- Heilija plaši smaidot sacīja, un pēc tam mani cieši apskāva.

Es nespēju vien beigt sevi nosodīt par to ko pateicu Mia . Kur man bija prāts tai brīdī ? Kur ? Ir pagājušas jau trīs dienas kopš tā notikuma, bet vēl jo projām viņa man nav devusi par sevi nekādu ziņu . Ja nu es izbojāju visu draudzību ? Ja nu viņa tagad man vairs nekad nevēlēsies redzēt ? Es pilnīgi šīs visas dienas nespēju normāli fokusēties uz mēģinājumiem, jo mani prātu visu laiku nodarbina tikai šis. Pat puiši ir pamanījuši kad ar mani kaut kas nav kārtībā, bet neviens neuzdrošinas pienākt pie manis un apvaicāties. Visi jau tā zin kad es neko neteikšu , tāpēc jau ar nemēģina. Bet šodien es biju nolēmis kad pats iešu un parunāšu ar viņiem , nu precizāk ar Jungkooku. Viņš no mums visiem ir visjaunākais, bet zin par šīm lietām vairāk kā jebkurš no mums . Protams tas ir dīvaini, es un iet prasīt kādam padomu ? Pie tam stāstīt savas problēmas ? Nekad ! Bet šoreiz man nebija citas iespējas, man vaidzēja ar kādu parunāt, un es zinu  kad Jungkookam var uzzticēties , un viņš nevienam neko neteiks.
Nonācis pie Jungkooka studījas, es pieklauvēju. Pēc neilga brīža zēns atvēra durvis un izbrīnīti lūkojās uz manis.
- Suga ? Ko tu šeit dari ?- Zēns šokēti jautāja.
- Dīvaini , ne ? Es pats pie tevis atnāku , nevis tu pie manis ,- Neveikli iesmejoties sacīju, un aizliku vienu roku aiz galvas. Ak vai , es sāku nervozēt .
- Jā, bet nāc tik iekšā,- Zēns iesmejoties sacīja, un ielaida mani savā studīja. Es pataisno uzreiz aizgāju un apsēdos dīvānā.
- Kādi vēji tevi šurp atpūtuši ?- Zēns apsēžoties man blakus , jautāja. Uh, tulīt sāksies.
- Jungkook , man vaig tavu palīdzību,- nopūšoties sacīju, un aizliku abas rokas aiz galvas.
- Oh, ko tādu dzirdu pirmo reizi no tevis , bet labi , es klausos ,- zēns izbrīnīts sacīja.
- Mēs varam sarunāt tā kad tas paliek tikai strap mums ? - Lūkodamies zēna acis , jautāju.
- Labi ,- zēns mazliet šokēts atbildēju.
- Tātad , lieta tāda kad es pateicu kaut ko Mia , un man liekas kad es izbojāju mūsu draudzību ,- nopūšoties sacīju , un saspiedu abus kulakus kopā.
- Ko tu viņai pateici ?- Jungkooks pamulusis jautāja.
- Todien kad mēs pēdējo reizi viņu satikām, es viņa pateicu kad viņa liek manai sirdi sisties simtreiz ātrāk nekā vajadzētu ,- īsi iesmejoties rūgtos smieklos , atbildēju.
- Tu ko izdarīji ? - Zēns apmulsis iesaucās.
- Jā, es viņai pateicu ko tādu ,- nopūšoties sacīju.
- Tu gribi teikt kad tev patik Mia ?- Jungkooks cenzdamies noslēpt smaidu , jautāja.
- Jā Jungkook , man viņa patīk, un vairāk kā patīk, man šķiet kad es viņu mīlu, un tas mani padara traku ,- gari nopūsdamies atbildēju.
- Oh Suga , tu esi traki iekritis , nekad nebiju domājis kad jebkad dzirdēšu kad tu esi iemīlējies kādā , - Jungkooks iesmejoties sacīju.
- Bet ko lai es daru ? Tu pat nevari iedomāties cik es tizli tagad jūtos , viņa man pat nav devusi par sevi nekādu ziņu visas šīs dienas , man liekas kad es visu sabojājis ,- ieķeroties matos , sacīju zēnam.
- Hey Suga , neuztraucos , un dod viņai laiku , viss būs labi ,- zēns uzliekot roku man uz pleca , sacīja.
- Kā tu to zini ?- paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāju, un pēc tam iesmējos rūgtos smieklos.
- Tāpēc kad esmu pārliecināts kad jūtas ir apusējas ,- Zēns plaši smaidot atbildēja.
- Ko ? Kas tev liek tā domāt ?- Apmulsis jautāju.
- Varbūt tu to pats nekad neesi pamanījis , bet mēs visi pārējie no malas redzam kā jūs viens uz otra skatāties , sākumā šķita kad tā ir tikai draudzība , bet tagad jau var redzēt kad tā ir mīlestība , Suga ,- Zēns plaši smaidot atbildēja.
Mīlestība ? Vai tik tiešām viņa pret mani jūt to pašu ko es pret viņu ?