One Day | ✔️

Randiņš. #31

- Kā tev šķiet , tas ir randiņš, vai vienkārša draugu laika pavadīšana, Mia ? - Heilija nervozējot jautāja, un uzmeta man noraizējūšos skaienu. Viņa izskatījās tik mīlīgi kad nervozē.
- Neuztraucies Heil, viss būs labi, dziļi ieelpo,- Smaidot atbildēju māsai, kas lika viņai aizvērt acis, un dziļi ieelpot.
Meitene bija uzvilkusi gaiši zilu kleitu , ar baltām laiviņā. Viņa bija matus saņēmusi augstajā copē, un uzlikusi vieglu kosmētku. Ar visu šo mazumiņu, viņa izskatījās vienreizēji. Jungkooks būs galīgais stulbensi, ja nepamanīs cik burvīga viņa ir. Vispār runājot par viņu, kad Heilija man pateica ka Jungkooks ir viņu uzaicinājis uz kīno un pēc tam kafeinīcu , es biju kategoriski pret to.  Kāpēc ? Būsim reāli, viņa man ir kā meita, nevis māsa, es uztraucos kad Jungkooks varētu viņu sāpināt. Jā, es zinu, viņš ir arī mans draugs, bet Heilija ir mana māsa, mana vienīgā ģimene. Man ir bail ja viņa saies kopā ar zēnu, viņa aizmirsīs par mani , un uzgriezīs man muguru.
- Labi, es esmu gatava, tad nu es došos,- viņa pasmaidot sacīja, un nedroši ielūkojās man acīs.
- Labi, bet esi laicīgi mājās,- viegli saraugdama uzacis, sacīju, kas lika pamāt meitenei ar galvu.
Apskaujot māsu, noraudzījos kā viņa pamet māju, un dodas uz tikšanos. Es tik spēju nopūsties, un iekrist dīvānā.

- Es savā ziņā apskaužu jūs abus ar Miu ,- Jungkooks nopūšodies sacīja, un caur spoguli uzmeta man skatienu.
- Kā tu to domā ?- Paceļot vienu aci uz augšu, jautāju.
- Tas ir acīm redzams kad jūs viens otram esat radīti, bet es par sevi un Heiliju neko nezinu, varbūt viņa domā kad šī būs vienkārša draugu pasēdēšana ? - Zēns skumji nopūsdamies, sacīja, kas lika man iesmieties.
- Tak neuztraucies Kook, viss būs labi , un es tev pačukstēšu mazu noslēpumu, tas ir acīm redzams kad jūs esiet viens otram radīti,- iesmejoties sacīju, kas lika zēnam sākt plaši smaidīt.
- Tu tā domā ?- Jungkooks viegli iesmejoties, jautātā.
- Jā,- Smaidot atbildēju, un atbloķēju telefonu, lai paskatītos vai Mia man nav rakstījusi. Nekādas ziņas no viņas. Kur tad mana princese ir palikusi?
- Es domāju kad iešu jau , - Zēns viegli pasmaidot , sacīja, un paķēris jaku, taisījās jau doties prom, bet es pēdējā brīdī paspēju viņu noķert ar rokas.
- Klausies Kook, tu esi man tūvs draugs, gandrīz kā brālis, bet ja tu sāpināsi Heiliju, rēķinies ar to, kad mēs ar Miu  tevi dzīvu noraksim,- Lūkodamies zēna acīs, sacīju. Zēns dzirdot manu sacīto, norīja siekalas, un pamāja ar galvu.
- Manos nolūkos nav sāpināt Heiliju , Suga ,- Zēns plaši smaidot, sacīja, kas mani izraisīja drošu sajūt.
Pa šo laiku kopš pazīstu Heiliju, viņa man bija palikusi ļoti svarīga, kā mazākā māsa, un es nevēlos lai kāds viņu sāpina, pat mans draugs. Turklāt es zinu cik viņa ir svarīga Miai, un es zinu ja kaut kas notiks ar Heiliju, Mia būs sāpināta, un es nevēlos redzēt savas princeses asaras. Es viņu ļoti mīlu, un vēlos lai viņa justos laimīga.
Pagriežoties uz vietu kur pirms brīža bija Jugnkooks, secināju kad zēns jau ir devies prom. Savā ziņā ir mīlīgi vērot kā viņi abi divi nespēj atdzīties viens otrs jūtās. Tas uzreiz man atgādina mani un Miu .
Atbloķējot telefonu, es uzpiedu Mias numuru, un pieliku telefonu pie auss. Pēc trešā pīkstiena viņa pacēla.
- Klausos ?- Viņa jautāja. Es pilnībā pēc viņas balss varu pateikt kad meitene smaida.
- Ko dara mana princese ?- Smaidot jautāju, kas lika viņa iesmieties.
- Nesen palaidu Heiliju uz tikšanos ar Kooku ,- Viņa iesmejoties sacīja.
- Tieši tas pats ko es tikko izdarīju ar viņu ,- arī iesmejoties sacīju meitenei.
- Tev tagad ir kādi plāni ?- Meitene mierīgi jautāja, kas lika man pasmaidīt.
- Nē, vēlies tikties ?- Iesmejoties jautāju.
- Protams, es tevi neesmu satikusi kopš vakar atgriezāmies no pludmales, - Viņa skumji nopūšoties sacīja, kas lika man plaši pasmaidīt.
- Nebēdā princesīt, tiekamies parkā, mūsu vietiņā pēc pusstudnas ,- Iesmejoties sacīju.
- Sarunāts, attā,- viņa viegli iesmejoties sacīja , un nometa klausulu.
Klusi iesmejoties pie sevis, es noliku telefonu sev blakus uz galda, un aizgāju līdz skapim, lai izvēlētos ko vilkt.

- Tu izskaties vienreizēji Heilij,- Jungkooks smaidot sacīja, kas lika man nosārkt.
- Paldies Kook, tu arī izskaties vienreizēji ,- Viegli pasmaidot, sacīju, kas lika zēnam iesmieties.
- Tā nu nav Heil, tu esi daudz skaistāka nekā es, - Zēns viegli nosārgdams, sacīja, un veltīja man plašu smaidu.
- Šausmas Jungkook, nemulsini mani tik ļoti ,- iesmejoties sacīju, un iesitu vieglu pleciņu zēnam.
- Dodamies ? Drīz filmai tā pat jāsākas ,- Jungkooks iekožot sev lūpā, jautāja, un palūkojos uz manis. Šausmas, viņš izskatās tik burvīgi.
- Labi , dodamies,- Pasmaidot atbildēju zēnam, un ar sulas pudelīti devos iekšā kinotēatra telpā.
Filma jau gāja kādas četrudesmit minūtes, un man jau likās kad es no bailēm aiziešu pie visiem gariem. Kāpēc viņš mani atveda uz šausmu filmu ?
Pēkšņi ekrāna izlēca kaut kāds zombījs , kas mani nobiedēja, un pati nemaz nejūtot es saķēru Jungkooka roku savā. Tiklīdz kā es to sapratu, es taisījos viņu atlaist, bet zēns man to neļāva. Es uzreiz palūkojos uz viņa ar apjukumu, bet zēns man pretīm veltīja plašu smaidu, dēļ kura es tik nosārku.
Atlikušo filmas laiku , mūsu rokas bija sadotas. Vienīgais uz ko es spēju koncentrēties visu filmas laiku, bija mūsu sadotās rokas.
Izejot ārā no kīnozāles , es palaidu Jungkooka roku vaļā, kas lika viņam palūkoties uz manis.
- Piedod, es nevēlējos tā, es vienkāršī domāju kad tev arī patīk tā sajūta kad mūsu rokas bija sadotas, es laikām pārpratu, tiešām piedod,- Zēns nokardams galvu uz leju, sacīja, un bija dzirdams kad viņa balss pilnībā aizlūst ciet. Dzirdot to cik zēns ātri palika skumjš, man uzreiz sirds iesāpējās.
- Nē Kook, man arī patika tā sajūta, es nevēlējos tevi apēdināt,- pārvarot visu savu kautrīgumu, es sacīju zēnam, un saņēmu viņa roku savā. Zēns jūtot to , kad saņemu viņa roku savā, smaidīdams lūkojās uz tām.
- Tiešām ?- Viņš paceldams galvu uz augšu, jautāja, kas lika man kautrīgi pamāt ar galvu.
- Tiešām Kook, - Viegli iesmejoties sacīju , kas lika zēnam sākt smaidīt vēl plašāk.
- Heil, paskaties uz turieni , - Zēns pēkšņi man rādīja kaut ko aiz muguras. Es protams uzreiz pagriezos , bet tur nekā nebīja.
- Tur nekā nav Kook,- Iesmejoties sacīju, un pagriežoties atpakaļ pret viņu, zēns pēkšņi iedeva man buču uz vaiga. Manas acis uzreiz palika kā pogas, un vaigos iesitās siltums. Ak mans Dievs.. viņš man tikko iedeva buču.
- Man tu patīc Heilij , pat ļoti , vai tu mani pagodīnāsi , un būsi mana meitene ?- Zēns nervozējot jautāja, un lūkojās man dziļi acīs . Es dzirdot viņa sacītot, sāku plaši smaidīt , un uzreiz zēnam apskāvu.
- Protams Jungkook , es būšu tava meitene ,- iesmejoties prieka pilnos smieklos , atbildēju zēnam, kas lika viņam uzreiz apvīt savas rokas man ap vidukli.
- Paldies Heil, es apsolu kad tu viemēr jutīsies droši un laimīga ar mani ,- Zēns smaidot sacīja , un iedeva šoriez man ašu skūpstu.