One Day | ✔️

Viņa gulēs pie manis! #30

- Mia , kur tad īsti tu šonakt gulēsi ?- Jins kustinot uzacis uz augšu, un leju, jautāja, kas lika pārējiem palūkties uz manis.
- Kāpēc jūs uz manis tā skatāties ? Tas ir ļoti mulsinoši,- neveikli iesmejoties, sacīju, kas lika Jhopam iesmieties.
- Tā arī tu neatbildēji uz jautājumu,- Jins iesmejoties sacīja. Šausmas, es pat īsti nezinu ko lai atbild viņiem. Kur pie velna ir Suga kad viņu vaig ?
Tieši kā biju iedomājusies par zēnu, sajutu viņa rokas apvijamies ap manu vidukli. Ak, tās sajūtas kad viņš man pieskarās, nav vārdos aprakstāmas.
- Viņa gulēs pie manis !- Suga saltā balsī atbildēja zēnam.
- Ow, jūs jau pat kopā guliet ?- Jimins gari novilgdama jautāja, un ielūkojās man acīs. Es atkal aši novērsos no zēna skatiena, un nokāru galvu uz leju .
- Kāpēc uzreiz tāds jautājums Jimin ? - Suga sažmiedzot acis, jautāja.
- Es jau neko ,- Zēns paceļot abas rokas gaisā, gluži tā kā no kautkā aiztāvēdamies, atbildēju.
- Bet Mia , es viena negribu gulēt , - Heilija skatoties uz manis ar suņa actiņām, sacīja.
- Piedod sīkā, bet tava māsa gulēs ar mani ,- Suga paraustot plecus, sacīja, kas lika pārējiem iesmieties.
- Es neesmu sīkā, Suga !- Heilija dusmīgi noskaldīja, kas lika pārējiem atkal iesmieties, un šoreiz man arī.
- Priekšs manis esi , - Zēns jau atkal paraustot plecus, īsi pasmaidot sacīja.
- Jā protams , - Meitene uzmetus lūpu , pagriezās lai dotos prom, bet Jungkooks paspēja saķer viņu aiz rokas. Heilija uzreiz apmulsusi atrāvās no zēna tvēriena, un pagriezās pret viņu.
- Ko ?- Viņa paceldama vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Ko saki kad mēs aiziet divatā pastaigāt gar pludmali ?- Jungkooks plaši smaidot, jautāja Heilijai.
- Labi ,- Heilija īsi pasmaidot atbildēja, un devās nopakaļ zēnam.
Tik tagad pamanīju kad bez manis un Sugas, visi pārējie ir jau devušies prom.
- Par kuru brīdi visi devās prom ?- Paceldama vienu uzaci uz augšu, jautāju, un pagriezo pret zēnu.
- Pa to brīdi kamēr tu vēroju viņus abus ,- Zēns uzsmaidot man vieglu smaidu , atbildēja.
- Oh, es pat neievēroju, vispār Suga , tu tiešām esi pārliecināt kad vēlies lai es šonakt guļu kopā ar tevi ?- mazliet iekožot sev lūpā, jautāju zēnam.
- Protams, tev obligāti ir jāguļ kopā ar mani, man ir bail , kad kāds cits pa nakti var atnākt, un nolaupīt manu princesīti ,- Zēns apķerot mani , atbildēju. Šausmas, viņš ir tik ļoti mīļš.

- Tas ir tik forši kad viņi beidzot abi ir kopā, ne tā ? - Jungkooks pagriežoties uz manu pusi, jautāja.
- Ir , ir ,- vāji pasmaidot, atbidēju zēnam.
- Tev viss ir labi Heilij ? Tu neizskaties laimīga par viņiem abiem ,- Zēns noraizējies sacīja, un uzlika savu roku man uz pleca. Jūtot viņa pieskārienu, caur manu ķermeni izskrēja tūkstošiem skudriņu.
- Viss ir labi Kook, esmu vienkārši nogurusi pēc brauciena,- Īsi pasmaidot, atbildēju zēnam.
Nomierinies Heilj, viss būs labi. Tu nevaru izrādīt Jungkookam kad esi noskumusi , jo īpaši to kad tev viņš patīk.
- Es tevi pazīstu Heilij, tevi nomāc kaut kas cits,- Zēns lūkodamies uz manis ar noraizējušos skatienu, sacīja.
- Es nevēlos par to runāt Jungkook, - gari nopūsdamās, atbildēju zēnam.
Es nezinu cik ilgi vēl spēšu no viņa šo noslēpt, kādreiz man tak būs viņam tas jāpasaka.
- Nu labi , bet kad esi gatava ar kādu parunāt, tu zini kad viemēr vari vērsties pie manis ,- Zēns plaši smaidot sacīja, un pēc tam ierāva mani apskāvienā. Rokas pašas no sevis uzreiz apvijās ap zēna kaklu, un iekrampējās viena otrā. Es tik ļoti vēlētos katru dienu saņemt no viņa šādu apskāvienu, bet kā no sava puiša, nevis tikai no labākā drauga.
Pēc pāris sekundēm mēs viens no otra atrāvāmies, un apsēdāmies tur pat smiltīs. Saule , jau var teikt , bija gandrīz norietējusi, un aiz viņas visas debesis bija iekrāsojušās burvīgās krāsās. Bija manām jau pa kādai zvaigznei kur tālumā, kas šo skatu padarīja vēl burvīgāku.
- Par ko domā ?- Jungkooks klusām jautāja, kas lika man izrauties no pārdomām , un pagriezties pret viņu. Tik tagad pamanīju cik tūvu mēs viens otram sēdējām, un kad zēns visu šo laiku bija mani vērojis.
- Par šo skatu , cik tas ir burvīgs ,- smaidot atbildēju zēnam, kas lika viņam pamāt ar galvu .
- Es te tā domāju, ko tu saki ka mēs kādu dienu aizietu uz kīno vai kādu kafeinīcu ?- Zēns nervozi jautāja, kas lika man mazliet šokētai palūkoties uz viņa. Es nekad nebiju reizējusi zēnu tik nervozu, jo īpaši kad viņš ir mani. Parasti viņš viemēr bija tas runātīgākais , un centās uzturēt sarunu, lai nebūtu klusums.
- Mēs visi ?- Viegli paceļot uzaci uz augšu, jautāju, un pēc tam iekodu sev lūpā.

Es nezinu kāpēc , bet šodien biju tieši saņēmies drosmi , uzaicināt Heiliju aiziet uz randiņu. Galvenais kas mani visvairāk biedēja, bija tas , kad viņa mani atraidīs, un pēc tam vairs ar mani nerunās.
Kad biju viņai beidzot pajautājis par došanos uz randiņu, viņa šokēti palūkojās uz manis, un laikam nesapratusi manu sacīto, pārjautāja vai pārējie ar nāks.
Nu nē, no tā es baidos , vien jau lielas kad viņa mani tulīt atraidīs.
- Nu , es domāju mēs divatā, bet ja tu negribi, nekas,- Nokāris galvu uz leju , es atbildēju, un kā mazs bērns , sāku spēlēties ar smiltiņām. Kādu brīdi bija klusums, un es jau domāju kad viņa ir devus prom, bet tad pēkšņi viņa uzlika savu roku man uz pleca. Mans skaties uzreiz aizklīda līdz viņas burvīgajai sejiņai.
- Es labprāt ar tevi dotos uz kīno vai kafeinīcu, Kook ,- Viņa plaši smaidot, sacīja, kas lika manais sirdi apmest simtiem kūleņus.
- Tiešām ?- Plaši smaidot , pārjautāju, kas lika viņai iesmieties.
- Protams, kāpēc gan ne ? - Viņa viegli pasmaidot , sacīja.
Ja viss noritēs kā esmu iecerējis, tad es būšu vislaimīgākas zēns pasaulē.

- Kā tev liekas, kur viņi abi ir tik ilgi prom ?- Pieceldamās kājās, es jautāju Sugam, un jau kuro reizi apskatījos apkārt, vai Heilija ar Jungkooku nenāk atpakaļ.
- Neuztraucies, viņi abi ir pieauguši, lai pavada laiku ar divatā, galu galā viņiem to vaig,- Suga smaidot atbildēja, un apskāva mani no aizmugures. Es uzreiz apgriez otrādāt, lai mūsu sejas būtu viena pret otru.
- Kā tu to domā ?- Paceldama vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Nu kā, Jungkookam tak Heilija patīk, un kā vēl ,- Zēns iespejoties sacīja, kas lika man no šoka ieplest acis.
- Nopietni ? Heilijai viņš ar patīk, un viņa nabadzīte pārdzīvo lad sabojās draudzību ar viņu, ja pateiks par savām jūtām,- Viegli iesmejoties, sacīju, kas lika Sugam nosmīnēt.
- Izklausās pēc situvācījas kas bija mums abiem,- Zēns iedod viegli skūpstu man uz pieres, sacīja.
- Manas domas , bet galvenais lai viņi abi nevelk šo procesu tik ilgi kā mēs,- Iesmejoties sacīju.
- Tiesa,- Zēns viegli pasmaidot, sacīja, bet turpināt,- varbūt domies jau gulēt ? Viņi galu galā zin kad pārāk ilgi nevaig būt prom ,- zēns nožāvādamies sacīja, un paņēma mani aiz rokas.
- Hmm, labi, dodamies, bet ja rīt pamanīšu kad viņi abi guļ kopā, es noraušu abiem galvas,- sažmiegusis acis, sacīju, kas lika Sugam iesmieties.
- Manu pelīt, viss tak būs labi, nāc,- iedodams man mazu buču uz degungala, zēns sacīja, un vilka mani lēnām uz telts pusi.
Ah, kā man ir paveicies ar viņu.