Ziniet cik tā ir patīkama sajūta , kad tu zini ka tava māsa tagad ir drošībā un viņai vairs nekas nenotiks ? Jo es tagad tā jūtos, un ar vārdiem nespēju aprakstīt to cik laimīga esmu tagad . Lai nu kā, vakardien pēc tam kad mēs viņu sagaidījām lidostā, mēs devāmies visi trīs mājās un Heilija uzreiz aizgāja gulēt. Šodien es biju ieplānojusi ar viņu aiziet iepirkties, un iespējams vēlāk iepazīstināt ar Bts puišiem, bet tas vēl varbūt. Vispirms vēlos lai viņa pierod kad ir atpakaļ Korejā.
Pašlaik es sēdēju un skatījos virtuvē pa datoru kaut kādu seriālu, un pati centos aizgāņot visas domas kas grozījās manā galvā. Pirmkārt jau man nav ne mazākās nojausmas ko lai dara tālāk , tagad es vairs neesmu viena , esmu ar Heiliju un es nezinu vai viņa vēlēsies kopā ar mani ceļot , pluss tas man izmaksātu ļoti dārgi , kā arī otrkārt, man ir ideja iespējams palikt šiet Korejā vispār uz visu dzīvi , bet tam uzreiz vēl ir daudz citi mīnusu . Ahh , vienvārdu sakot , manā galvā pašlaik valda pārāk liela putra lai es spētu ko loģiski izdomāt . Pagaidīšu pāris dienas līdz atkopšos no visa šī, un tad ar skaidru galvu visu izdomāšu.
Vakardien kā jau Suga bija solījis, viņš man uzrakstīja tiklīdz kā biju ar Heiliju un Cha Eunwoo pāradušies mājās. Mēs mazliet pačatojām, un tad jau ik es , ik viņš devās pie miera.
Pašlaik mājās es biju divatā ar Heiliju, jo brālēns bija devies uz savu mēģināju. Nu precīzāk jau sanāk kad es un suns pašlaik esam vienīgie nomodā, jo Heilija itkā vēl gulēja, kaut vai pulkstens bija jau puss divpatsmit pa dienu . Lai nu kā, es noskatījusies savu filmu , izslēdzu datoru un devos ārā no virtuves, un tieši tai brīdī Heilija nāca lejā pa kāpnēm.
- Labrīt Mia ,- Viņa plaši smaidot sacīja, un apskāva mani.
- Labrīt Heilij,- Iesmejoties atbildēju , un atrāvos no viņas.
- Es ļoti ilgi nogulēju ,- Viņa smejoties sacīja, un aizgāja apsēsties viesistābā uz dīvāna.
- Tiesa , kā jūties ?- Īsi pasmaidot, jautāju meitenei.
- Daudz labāk kā vakardien, bet vēl jo projām pilna galva ar domām,- Viņa īsi nopūšoties atbildēja.
- Es zinu kā varu palīdzēt tev novērst domas no visa notikušā,- Plaši pasmaidot sacīju, kas lika meitenei pacelt vienu uzaci uz augšu, un palūkoties uz manis.
- Kā tad ?- Viņa iesmejoties jautāja.
- Vispirms tu paēdīsi brokastis , un tad iesim iepirkties , - Iesmejoties atbildēju.- Diez Mias māsa atlidoja droši ? Mia vispār nav devusi nekādu ziņu kopš vakar devās prom ,- Jimins nopūšoties sacīja.
- Es par to pašu domāju, ceru kad viņām abām viss ir labi,- Jins sakrustojot rokas virs krūtīm, sacīja.
- Viņa atlidoja sveika un vesela , pluss viss ir labi ar viņām,- Īsi pasmaidot , sacīju , kas lika visiem zēniem palūkoties uz manai. Tulīt atkal sāksies.
- Kā tu to zini ?- Jhops izbrīnīts jautāja.
- Es vakardien ar Miu sarakstījos ,- viegli paraustot plecus atbildēju.
- Nopietni ? Un tu to tikai tagad pasaki ?- Tae saraugdams uzacis jautāja.
- Nu jūs ar viņu ar sarakstāties, bet viens otram neatskaitāties, tāpēc es neredzu iemeslu kāpēc lai es jums to teiktu ,- Mazliet dusmīgi norūgdams atbildēju.
- Bet šoriez ir savādāga situvācija, Suga ,- Jungkooks viegli nopūsdamies sacīja.
- Oh labi , piedodad , - Paceļot abas rokas gaisā, sacīju.
- Pagaidiet , Ko ? Man tik izklausījās vai tu tikko tiešām atvainojies ?- Rapmonsters izbrīnīts jautāja.
- Es gribēju jautāta tieši to pašu ,- Jimins smejoties sacīja.
- Viss puiši , pietiek , Suga jau dienas atpakaļ mums pateica kad pats ir gatavs mainīties, tāpēc pieņemam to , nevis metam viņa to acīs visu laiku , - Jungkooks dusmīgs norūca , kas lika man izbrīnītam palūkoties uz viņa. Šī ir pirmā reize kad Jungkooks mani aiztāv no pārējie puišiem , ak vai , mazais Kookies pieaug.
- Jungkookam ir taisnība, piedod Suga kad mēs visu laiku uzvedamies kā mazi bērni ,- Tae skumji pasmaidot , sacīja.
- Viss tak kārtībā, - Plaši pasmaidot sacīju.
- Oh Suga , tev piestāv smaidīt , šo tavu īsto smaidu nevis to viltus ko tu lielākoties velkā,- Jins plaši smaidot sacīja, kas lika man iesmieties.
- Un tavi smiekli arī ir burvīgi ,- Jhops iesmejoties sacīja.
- Nē, beidziet, Ak Dievs, būtu labāk kaitinājuši mani , nevis mulsinājuši tagad ,- Skaļi smejoties sacīju.
- Labi , labi ,- Jimins smejoties sacīja.
- Diez Mia šodien ieradīsies pie mums ar savu māsu ?- Jungkooks paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja.
- Nav ne mazākās nojausmas,- Tae paraustot plecus sacīja.
- Vajadzētu viņai uzrakstīt un pajautājat ,- Jins paņemot telefonu rokās, sacīja, bet es to viņam uzreiz izrāvu no rokām, kas lika visiem atkal paskatīties uz manis.
- Labāk šodien liekat viņai mieru , nerakstat , labi ? Jo galu galā viņa savu māsu nav satikusi tik daudz gadus, ļausim viņām pavadīt laiku divatā,- plaši smaidot sacīju, un pasniedzu Jinam atpakaļ telefonu.
- Sugam ir taisnība ,- Jungkooks īsi pasmaidot sacīja.
- Labi viss pietiek mums te luni laist, atpakaļ pie dejošanas ,- Rapmonsters sasizdams kopā plaukstas, sacīja. Es tik klusi pie sevis nosmējos , un sekoju pārējo piemēram , cēlos kājās un devos mēģināt.- Ko tu saki par šo kleitu ? Man personīgi viņa patīk ,- Sniedzot Heilijai vienu pēši zilu kleitu , sacīju.
- Ir skaista, bet viņa īsti nav mana stila , turklāt tu paskaties cik daudz kau drēbes esi man atradus , šausmas ,- Meitene smejoties atbildēja.
- Man priekšs tevis nekas nav žēl , turklāt pēc tam iesim nopiekt tev jaunu telefonu un numuru,- Viegli pasmaidot , sacīju māsai.
- Tu visu savu naudu iztērēsi priekšs manis , turklāt man pašai ar ir nauda , un kāpēc jaunu numuru un telefonu man vaig ? - meitene apjukusi nobēra, kas lika man iesmieties.
- Pirmkārt, es pamanīju kau vakardien kad tavs telefons ir diezgan nonēsāta , un jaunu numuru tāpēc , lai viņi tevi nesazvanītu , otrkārt , kur tu pati dabūji naudu ?- paceļot vienu uzaici uz augšu , jautāja, un piegāju pie kases lai samaksātu par visām drēbēm un apaviem.
- Em , es tev vakardien pa telefonu minēju kad pēdējos divus gadus es ar vecākiem ar biju sākusi strīdēties, un lai neklausītos kā viņi man katru dienu ko pārmet , es sāku strādāt tai pašā kafeinīcā kur tu strādi . Tā nu šo divu gadu laikā visa nauda ko es tur dabūju, man vēl jo projām ir uz kartes , - Meitene paņemot divus maisiņus ar drēbēm no manis , beidza stāstīt.
- Oh , tas ir diez gan intresanti ,- Īsi iesmejoties sacīju.
- Kas tieši ?- Meitene paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja.
- Agrāk mums nebija vienas no tām jaukākajām attiecībām, bet paskat , mēs abas tagad esam šeit un uzvedamies gandrīz kā labākās draudzenes, - Smejoties sacīju, un iesoļoju elektronisko preču veikalā.
- Tam gan es piekrītu ,- Meitene plaši pasmaidot, sacīja.
- Kādu telefonu tu gribi ?- Paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Nevaig Mia tērēties, es pati nopirkšu ,- meitene uzmetusi lūpu sacīja.
- Eh , nerunā pretī , paņem šos atlikušos trīs maisiņus no manis , un gaidi mani tur pie izejas ,- pasniedzot meitenei maisiņus, sacīju. Viņa tik negribīgi paņēma viņus un aizgāja stāvēt pie izejas .
Pēc divdesmit minūtēm, es biju nopirku ik sev ik Heilijai jaunu telefonu , tik viņai klāt vēl jaunu numuru . Sanāk kad man tagad bija pipermētras krāsas Iphone X un viņai bēši violets Iphone X . Šai veikalā es nepirku ne aizsargstikliņus ne maciņus , jo šeit viņi ir dārgi.
- Nu ejam tālāk ?- Pieejot pie māsas, jautāju.
- Kādu tu nopirki ?- Viņa cenšoties paskatīties maisiņā, jautāja.
- Iphone X bēši violetu ,- paraustot uzacis uz augšu un leju , atbildēju.
- Nē Mia , Kāpēc ? Viņš tak ir dārgs ,- Meitene saraugdama uzacis , sacīja.
- Kušs , es sev ar nopirku Iphone X tik citas krāsas , pluss ejam tālāk, man citā veikalā vaig nopirkt priekš telefoniem aizsargstikliņus un maciņu ,- Iesmejoties sacīju Meitenei , un paņemusi no viņas divus maisiņu, soļoju tālāk uz nākamo veikalu .APSVEICU JŪS VISUS VALENTĪNDIENĀ ! ❤️
CZYTASZ
One Day | ✔️
FanfictionDivdesmit divus gadus vecā meitene Mia bija nesen uzsākusi sava sapņa piepildīšanu. Vai viņai bija krāsaina pagātne ? Nē ! Vai viņu kāds atbalstīja sapņa piepildīšanā ? Protams kad nē ! Vai meitenei bija plānos iemīlēties ? Galīgākais apsurds, prota...