One Day | ✔️

Es biju viņu fane. #18

- Mia , kur mēs ejam ?- Heilija nākot man pie sāniem, jautāja.
- Nāc tik , gribu tevi irpazīstināt ar saviem draugiem ,- Smaidot atbildēju meitenei .
Šodien ir tā diena kad beidzot vēlos iepazīstināt māsu ar Bts puišiem. Ir pagājušas jau trīs dienas kā neesmu zēnus satikusi , tāpēc pati esmu jau noilgojusies pēc viņiem, un domāju kas ir beidzot īstais laiks māsu iepazīstināt ar viņiem. Šīs trīs dienas puiši pa brīnumu man ļoti maz rakstīja, kas mani diez gan izbrīnīja, jo parasti viņi mani katru dienu bombardēja ar īziņām. Lai nu kā, es biju Rapmonsteram uzrakstījusi šorīt kad beidzot došos viņus iepazīstināt ar Heiliju.
- Mums vēl tālu jāiet ?- Meitene paceļot vinu uzaci uz augšu, jautāja.
- Esam vispār klāt ,- nostājusies pie BigHit ēkas , atbildēju meitenei.
- Kāpēc mēs esam šeit ?- Viņa paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Nāc , drīz redzēsi,- Iesmejoties sacīju, un soļoju iekšā ēkā. Pēc piecu minūšu iešanas, mēs bija beidzot nonākušas pie zēnu mēģinājumu telpas. Uzmetu ašu skatienu māsai , es pasmaidīju un devos iekšā. Ieejot iekšā zēni mūs nemaz sākumā nepamanīja , līdz es iekrekšķinājos.
- Mia ,- Tae iebļaudamies sacīja, un pieskrēja mani apskaut, viņa piemēram sekoja visi pārējie. Pēc daudzajiem apskāvieniem es uzmetu skatienu Heilijai . Meitene saraugdama uzacis vēroja visus zēnus.
- Puiši , šī ir mana jaunākā māsa Heilija ,- Parādot uz Heilijas, sacīju zēniem. Meitene vēl jo projām saraugdama uzacis lūkojās uz zēniem.
- Prieks iepazīties Heilij , mēs esam Bts puiši ,- Rapmonsters smaidot sacīja. Heilija dzirdot zēnam sacīto , pēkšņi tākā kaut ko atcerēdamās palūkojās uz manis.
- Kā pie velna tu esi pazīstama ar Bts puišiem ?- Meitene apjukusi jautāja man .
- Tad tomēr tu viņus zini ,- Smejoties atbildēju meitenei.
- Kadus trīs atpakaļ es pātraucu viņus klausīties dēļ saspringtā grafika , un pa visam aizmirsu par viņiem , tāpēc tik domīga vēroju viņus tikko , jo nespēju atcerēties kur biju redzējusi viņu sejas ,- Meitene nopūšoties sacīja.
- Oh , - Jimins gari novelkot , sacīja.
- Tad jau tu zini visu mūsu vārdus , ja ?- Jins smaidot jautāja.
- Itkā jā , zinu ,- Heilija plaši pasmaidot atbildēja Jinam.
- Tu esi ļoti simpātiksas , Heilij ,- Jungkooks plaši pasmaidot sacīja, kas lika Heilijai nosārgt.
- Kookie , beidz mulsināt Heiliju ,- Jimins smejoties sacīja , un pasmaidīja plašu smaidu Heilijai.
- Puiši , ja jums nekas nav pretīm, es vēlētos lai jūs uz kādu laiciņu izklaidējas Heiliju , jo man ir kas jāparunā divatā ar Rapmonsteru ,- Īsi pasmaidot , sacīju zēniem.
- Jā protams ,- Jungkooks iesmejoties sacīja.
- Ko ? Tu mani atstāsti vienu ar viņiem ?- Heilija šokēta jautāja, un ieķērās man rokā.
- Viss tak labi , man tiešām ir kas svarīgs ar Rapmonsteru jāparunā , - Iesmejoties atbildēju māsai , un pamāju lai Rapmonsters seko man . Uzmetusi vēl pēdējo skatienu māsai, es devos ārā no telpas ar zēnu.
- Nu stāsti man , kas ir tas ko vēlējies ar mani apspriest divatā ? - Rapmonsters ielaižot mani savā studījā, jautāja.
- Būtu jauki ja šī saruna paliktu tikai strap mums , labi ?- Īsi pasmaidot , sacīju zēnam, un apsēdos dīvānā.
- Sarunāts ,- Zēns atsmaidot man plašu smaidu , sacīja.
- Kā jau tu redzi , es vairs tagad neesmu viena , bet esmu ar Heiliju , tāpēc man ceļot būtu daudz grūtāk, pluss dārgāk. Es vēlējos pie tevis vērsties ar padomu , vai tā būtu laba doma jau es šeit arī apstātos ? Vairs neceļotu un uzsāktu šeit Korejā patstāvīgu dzīvi ? - Nopūšoties jautāju zēnam.
- Hmm, tas jau nav nekad slikts , bet vai tad tevi pašu tāda ideja apmierina ? Vēlāk nenožēlosi kad pārtrauci ceļot un uzsāki patstāvīgu dzīvi ?- Rapmonsters īsi pasmaidot , sacīja.
- Lieta jau tāda kad es šo četru gadu laikā esmu tik ļoti , ļoti , ļoti daudz kur pabijusi , kad vispār jau arī vairs nav kur man doties , un ir bedzot sajūta kad es savu sapni esmu piepildījusi ,- plaši pasmaidot sacīju, bet turpināju ,- tāpēc es domāju kad vēlāk neko nenožēlotu , turklāt man pašai patīk ideja par to kad varētu palikt šeit dzīvot vispārībā, protams sākumā būtu grūti , jo būtu jālido uz Angliju lai varētu nokārtot visus dokumentus par dzīvošanu šeit, pluss te Korejā man būtu jāatrod ik sev , ik Heilijai darbs un tā tālāk,- nopūšoties beidzu stāstīt zēnam.
- Ja tik tiešām tu pati zini kad to vēlies, es un pārējie puiši tevi atbalstīsim , un palīdzēsim kā vien spēja ,- Zēns uzligdams vienu roku man uz pleca , sacīja, un uzmundrinoši pasmaidīja.
- Liels paldies Tev , tik pagaidām nevienam nesaki šo , jo īpaši Heilijai , es vispirms vēlos aprunāties ar Cha Eunwoo un tad tik ar viņu ,- Pasmaidot sacīju zēnam.
- Sarunāts,- Zēns iesmejoties sacīja, kas lika man ar iesmieties.

- Kāpēc jūs visi skatāties uz manis tā ?- Apjukusi jautāju, kas lika Jiminam iesmieties. Es vēl jo projām nespēju atjēgties no tā kad pašlaik esmu vienā telpā ar puišiem pēc kuriem biju vēl pirms pāris gadiem kā traka. Kauns pat atdzīt , bet manā vecajā istabā Anglijā , vēl jo projām pie sienām ir viņu bildes un plakātu. Galu galā, dēļ vecākiem un pārējām problēmām man nācās atmests laiku priekšs viņu mūzikas un sākt aizvien vairāk un vairāk strādāt uz pievērsties mācībām.
Lai nu kā, es nespēju noticēt kad Mia ir ar viņiem tik ļoti labos draugos , kad pinībā zēni viņu ieraugot metās apskaut.
- Heilij ?- Jungkooks vicinot roku man gar seju , jautāja. Es apmulsi palūkojos uz viņa.
- Ja ?- Paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāju. Ak Dievs , viņš ir tik tuvu man .
- Kur tu biji uz brīdi pazudusi ? Jimins tev atbildēja pirms brīža ,- Jins smejoties jautāja.
- Piedodiet, es aizdomājos , un nedzirdēju ko viņš sacīja,- nokarot galvu uz leju , atbildēju zēnam.
- Hey , nebēdā, viss tak labi , es teicu kas tu esi ļoti līdzīga Mia , tāpēc mēs uz tevis tā lūkojāmies ,- Jimins uzliekot roku man uz pleca , sacīja, un pasmaidīja man plašu smaidu .
- Oh , tiešām?- Apjukusi jautāju, un pacēlu galvu uz augšu .
- Tiešām, ne tā Suga ?- Tae puebakstot Sugam pie pleca , jautāja.
- Nezinu ,- viņš nomurminādams atbildēja un aizvēra acis.
Jā, cik atceros no tā laika kad fanoju par Bts , Suga viemēr tā bija uzvedies , kluss , neapmierināt visu laiku ar kaut ko un guļ .
- Kāpēc tu uz viņu tā skaties ?- Jhops paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja, kas lika Sugam uzreiz atvērt acis un palūkoties uz manis. Ja godīgi , es par nesamulsu no tā skatiena ko viņš man veltija.
- Tiko apstiprināju atbildi uz jautājumu, kas bija mocījis mani pirms vairākiem gadiem ,- atbildēju zēnam, un novērsos no Sugas skatiena.
- Kādu ?- Suga pēkšņi ievaicājās, kas šoreiz gan mani izbrīnīja.
- Tas vairs nav svarīgi,- vāji pasmaidot , atbildēju zēnam.
- Lai jau tā būtu ,- viņš vienaldzīgi noteica , un atkal no jauna aizvēra acis . Tas zēns nu gan ir ledus klucis , vien liekas kad pie viņa nav nekādīgi iespējas tuvāk pietuvoties.
- Heilij , pastāsti kaut ko par sevi ? Par ko tu esi izmācījusies ?-Jins plaši smaidot jautāja.
- Es skolu pabeidzu jau pagāšo gadu, zinu kad nesakrīt ar maniem gadiem , bet vecāki mani sāka laist skolā gadu pa ātru , lai nu kā, pēdējo gadus es mācījos par grāmatvedību, - Pasmaidot atbildēju zēnam, bet turpināju ,- un man būtu vienglāk ja jūs man uzdotu jautājums un es varētu atbildēt uz tiem ,- iesmejoties beidzu stāstīt.
- Oh , grāmatvedība ? Mia arī ir to izmācijudies ,- Jimins iesmejoties sacīja.
- Nopietni ? Es pat nezināju ,- viegli saraugdama uzacis , sacīju.
- Būdama māsa pat nezini to ,- Jhops viegli pasmaidot sacīja.
- Mums agrāk nebija vienas no tām labākajām attiecībām, tāpēc mēs viena par otru maz ko zinājām,- vāji pasmaidot sacīju zēniem.
- Oh , nu labi, kādi ir tavi hobiji ?- Tae plaši smaidot , jautāja.
- Es katru rītu un katru vakaru dodos skriet , tas man ir kā hobijs jau vairāk kā piecies gadus , un otrs man ir dejošana , - Plaši pasmaidot atbildēju zēnam.
- Skriešana ? Oh , tas ir lieliski , ja gribi , mēs varētu iet kopā skriet no rītiem un vakaros , jo man vienam ir garlaicīgi to darīt ,- Jungkooks priecīgs sacīja.
- Oh , jā droši , man nav nekad pret to ,- īsi iesmejoties sacīju, kas lika zēnam plaši pasmaidīt.
- Tu esi tik ļoti jauku Heilij,- Jungkooks ātri mani apskaujot sacīja, un iesmējās. Es tik apmulsusi vēroju viņu . Viņš tik tiešām mani tikko apskāva ?