Final. #34

101 11 1
                                    

Bija silta rudens diena. Brīžiem uznāca maziņš vējinš, bet pazuda tik pat ātri kā parādījās. Es staigāju pa parku ar kameru rokās, un gremdējos atmiņās. Diez kāda būtu bijusi mana dzīve , ja es nebūtu devusies piepildīt savu sapni. Visticamākais kad es vēl jo projām sēdētu Anglijā , un strādāt parastu darbu, censotos paciest vecākus un morāli sevi ēstu kopā. Bet viss no šī ir pagātne. Ir pagājuši vairāki gadi kopš mana dzīve ir uzaugusi uz augšu. Es esmu piepildījusi savu sapni, esmu atgriezusies dzimtenē, man ir lieliski draugi, darbs, pašais sava dzīves vieta un ar mani kopā ir māsa un Suga. Es esmu laimīga, tik tiešām laimīga. Es jūtos lieliski, man viss ko es esmu vēlējusies. Mana dzīve beidzot ir lieliska.
Šis parks, laikam, man vienmēr asacēsies ar Sugu. Ar dienu kad mēs abi šeit nejauši satikāmies, un pavadījām vakaru kopā. Šiet kad tas bija tik nesen, bet patiesībā tas bija vairākus gadus atpakaļ. Laiks skrien ar vēja spārniem. Man patīk šī sajūta, sajūta kad viss ir labi un laiks rit mierīgi. Toties mani biedē viena lieta. Kā saka - pirms klusuma vienmēr ir vētra. Pēdējā laikā mani brīžiem māc nepatīkama sajūta, kad kaut kam, nepatīkama ir jānotiek. Protams es šo sajūtu cenšos aizbīdīt no savām domām, un šķiet, kad brīžiem tas notiek.
Klusi nopūtusies, es devos apsēsties uz soliņa. Apsēdusies es apētīju apkārti. Apkārt nebija redzama neviena dvēsele. Tikai koki, un es. Novilkusi kameru no kakla, uzņēmu pāris bildes priekš bloga. Jā, es vēl jo projām rakstu viņu. Vairs nesanāk tik bieži kā agrāk, bet pa retam vēl kaut ko ielieku. Uzlikusi kameru atpakaļ uz kakla, es ielikus ausīs austiņas un apgūlos uz tā paša soliņa.
Kopš dienq kad runāju ar Elēnu, ir pagājis jau kāds laiciņš. Ir bijušas pāris rezes kad esmu viņsa tikusi, bet mēs ne reiz nerunājām. Meitene tik man sūtīja nāvējošus skatienus, un viss. Protmas, es neņēmu vērā viņas draudus. Es ne par kādu cenu nešķirtos no Sugas un nepamestu Bts puišus. Viņi man bija kā ģimene.


- Es gribu nomirt,- saraugdama uzacis sacīju, un pēc tam bēdīgi nopūtusies iekritu blakus dīvānā Jungkookam.
Jā, sieviešu dienas liek tev domāt stulbas domas...
- Nesaki tā !- Rapmonsters dusmīgi norūgdams sacīja.
- Kas noticis ? - Jimins uztraukti jautāja.
- Visticamākas viņa ir izsalkusi , vai viņai ir tās dienas ,- Jungkooks smejoties sacīja.
- Jungkook, esi laipnāks !- Jins dusmīgi noskaldīja.
- Kas vainas Heilij ?- Rapmonsters plaši pasmaidot, jautāja.
- Es ienīstu sevi ,- uzmezdama lūpu, sacīju.
- Ko ? Kāpēc ?- Jhops apjucis jautāja.
- Sevi ? Vai tu kādreiz esi sevi redzējusi spogulī ?- Tae apjucis jautāja.
- Jā esmu , un es esmu neglītas, es ienīstu savu ķermeni,- dusmīgi norūgdama atbildēju.
- Tie ir meli !- Jimins dusmīgi nobļaudamies sacīja.
- Viņam ir taisnība Heilij, tu esi skaista,- Jins smaidot sacīja.
- Tev ir taisnība Heilij,- Jungkooks turot smieklus sacīja. Es zinu kad viņš joko, es to ļoti labi zinu.
- Jungkook !- Rapmonsters dusmīgi iekliedzās.
- Es tev sadošu pa galvu Jungkook, tu tagad runā pa savu draudzeni,- Jins dusmīgi sacīja.
- Pamēģini ,- Jungkooks izaicinoši sacīja.
- Puiši pietiek, šeit kāds mums  ienīst sevi !- Tae dusmīgi noskaldīja.
- Mazā, tu esi skaista,- Jimins plaši smaidot sacīja, kas lika Jungkookam palūkoties uz viņa ar nāvējošu skatienu.
- Tā nav , bet paldies tev Jimin,- vāji pasmaidot , sacīju.
- Tu esi , un tu esi arī ļoti smieklīga,- Jins smaidot sacīja.
- Un gudra,- Rapmonsters piebilda.
- Kā arī tev ir lielisks ķermenis,- Jhops sacīja, un veltīja man vienu no saviem visplašākajiem smaidiem.
- Tu esi arī ļoti mīlīga,- Tae smaidot sacīja.
- Redzi ? Tu esi perfekta ,- Jimins apķerot mani , sacīja.
- Jūs esiet lieliski draugi , - gandrīz vai raudot sacīju, bet vēl aši piebildu, - paldies jums .-
- Nē, paldies Tev,  kad esi ar Miu daļa no mūsu dzīvēm,- Rapmonsters plašu smaidot sacīja.
- Jungkook, pasaki viņai ko jauku, galu galā tu esi viņai vistuvākas no mums visiem,- Jhops palūkodamies uz Jungkooka, sacīja.
- Tu esi dīvaina,- Jungkooks smejoties sacīja, kas lika man uz viņa paskatīties ar vienu paceltu uzaci.
- Viss mans mērs ir pils, tu tulīt noraucies,- Jins gandrīz vai ceļoties jau kājās, sacīja, kas lika Jungkooka nopūsties.
- Un man patīk kad tu nēsā manus džemperus, ēd ļoti daudz ātrās piegādes pārtiku , kad skatāmies filmas,- Zēns smaidot sacīja, un knibināja savas jakas rāvējslēdzēju.
- Tu vispār zini kā izteikt komplimentus sievietēm, Jungkook ?- Tae saraugdams uzacis, jautāja.
Jungkooks noignorēdams viņa jautājumu, turpināja runāt.
- Man patīk kad neesi kā citas meitenes, tev īsti neintresē ko citi domā un saka par tevi, jo tu viemēr būsi kopā ar mums lai vai kas, - zēns skatoties man acīs, sacīja, un pēc tam vēl piebilda,- kā arī man patīk kad esi tik muskuļota, Heilij,- zēns veltot man plašu smaidu, beidza stāstīt.
- Nejau tu tiko to pateici ?- Jimins šokēts jautāja, un pēc tam iesita sev ar plaukstu pa pieri.
- Tev viņai bija jāpasaka kompliments, nevis gandrīz vai jāpasaka kad viņa uzvedās kā puisis,- Tae dusmīgi noskaldīja.
- Oh,- Jungkooks neveikli novilka, kas lika Jinam iesist viņam pa pakausi.
- Ak mans Dievs, tas ir visjaukākais ko es savā mūžā esmu dzirdējusi, liels paldies tev Kookie,- apskaujot zēnu sacīju, un pēc tam atraudamās veltīju viņam plašu smaidu.
- Redziet ?- Jungkooks raustot uzacis uz augšu un leju, sacīja, kas lika man iesmieties.
- Labi , es tak neesmu vienīgas kurš dzirdēja kad viņai patika tas ko pateica Jungkooks, ne tā ?- Jhops apjucis jautāja, un pēc tam pakasīja pakausi.
- Ziniet ko ? Es pat īsti neēsmu pārsteigts,- Jins apgriežot acis, sacīja.
- Meitenes mūzdienās ir dīvainas,- Rapmonsters nopūšoties sacīja, kas lika man iesmieties.
- Bet tev taču patika mans kompliments , ja ?- Tae uztaisot suņa actiņas, jautāja.
- Tak protams, man patika visi jūsu komplimeti, tie lika man pasmaidīt , un vairs nedomāt tās stulbās domas,- plaši smaidot atbildēja, kas lika visiem puišiem pamāt ar galvu .
Man ir paveicies kad Mia mani iepazīstināja ar viņiem, jo ja nebūtu viņu, es šaubos vai jebkad dzīvē spētu būt tik laimīga.

Pirms neilga laika man bija uzrakstījis Suga, un piedāvāja iziet pastaigā pa parku. Kā par sakritību, es tieši biju parkā, ko tieši viņam biju uzrakstījusi.
Pašlaik es biju ceļā lai ar viņu satiktos. Ejot pa taciņu, man bija nelāga sajūta. Es šeit esmu jau bijusi. Nejau tā kad staigājusi laiku atpakaļ, bet tieši šo momentu izjutusi. Es taisījos jau klusām pie sevis ko teikt, līdz sadzirdēju Sugu sev priekšā.
- Mia , - Zēns aizrautīgi ar roku mājot, man bļāva, un nāca ātrā solī man pretīm. Man uzreiz uz sejas uzplauka smaids, līdz pēc pāris sekundēm nodzisa. Zēnam aiz muguras gāja kāda meitene ar melnu kapusi, ātrā solī.
Ak mans Dievs. Es zinu kāpēc man šis moments liekas kur redzēt. Es šo esmu redzējusi savos murgos. Šeit nodūra Sugu.
- Suga ,- Skaļi iebļaudamās skrēju uz Sugas pusi.
Viss notika pārākā ātri. Persona ar kapuci paskrēja Sugam garām, un skrēja uz mani pusi. Tā bija Elēna, un par nelaimi viņai rokās bija nazis.

Ātrā solī dodamies pretīm Mia, es pēkšņi ieraudzīju viņas sejā bailes.
- Suga , - meitene iebļāvās un skrēja uz mani pusi. Viņa bija nobījusies.
Pēc pāris sekundēm man garām askrēja kāda meitene ar nazi. Es atpazinu šo smaržu. Tā bija Elēna. Viņa taisījās ko nodarīt Mias.
Cik vien ātri centos panākt Elēnu. Viņa pacēlusi nazi , taisījā to triekt pret Mias vēderu, bet es pēdēja mometā paspēju pieskriet priekšā. Viss notika pārāk ātri, jau pēc pāris sekundēm,  caur visu mani ķermeni izskrēja sāpes. Viņa bija man iedūrusi. Ar roku es pieskāros brūcei, un palūkojos uz Elēnu. Viņas acīs bija bailes un šoks. Tas neprasīja ilgu laiku, līdz viņa aizskrēja prom.

Šokēta es skatījos kas tiko notika. Elēna sadūra Sugu. Viņa centās nogalināt manis. Tik pēc brītiņa es sapratu kad notiek. Suga ir ievainot.
- Nē, nē, nē, Suga,- nobījusies sacīju, un piesteidzos pie zēna. Viņs bija jai nokritis uz zemes , un klusām sauca pēc manis.
Notupusies pie zēna, es ieliku viņa galvu sev klēpī.
- Mia, es mīlu Tevi,- zēns klepojot sacīja.
- Suga nē, viss būs labi, dzirdi ,- raudot sacīju zēnam, un ar drebošiem pirkstiem zvanīji ambulancei.
Pēc pāris minūtēm, es beidzu telefonu sarunu, un vēl jo projām centos noturēt Sugu nomodā.
- Lūdzu pasaki puišiem kad man viņi daudz nozīmē, pasaki Heilījai kad es viņu uzskatīju kā paša māsu, un lūdzu Mia, esi laimīga,- Zēns klepojot asinis, sacīja, un sažmiedza seju sāpēs.
- Nē , tu pats viņiem to pateiksi, tu izdzīvosi,- Raudot atbildēju zēnam, un iebļāvos sāpēs. Man sāpēja redzēt viņu šādu. Viņam ir jāizdzīvo. Man vaig viņi sev līdzās.
- Es vairs nespēju noturēt acis vaļā Mia, es Tevi mīlu, tik nežēlīgi ļoti, piedod man, - zēns ar pēdējiem spēkiem pateica, un aizvēra acis.
- Suga nē ! - Iebļavdamies sāku kratīt zēnu. Viņam vēl jo projām bija pulss, bet vājš. Pēc pāris sekundēm ieradās ambulance. Es ceru kad nav par vēlu.

Mēs visi sēdējām un gaidījā līdz ieradīsies Suga ar Miu lai varētu pasēdēt un parunāt. Viņi abi kavēja. Taisījos jau rakstīt viņai kur viņi ir, līdz Mia sāka man zvanīt.
- Mia zvana,- iesmejoties sacīju.
- Uzliec skaļruni,- Jins sacīja , ko es ar izdarīju.
- Čau Mia, kur esiet ?- Jimins smaidot jautāja.
- Slimnīcā, lūdzu ātri ierodieties, Suga ir ievainot,- Mia raudot sacīja. Caur visu ķermeni uzreiz izskrēja skudriņas.
- Ko ? Kas notika ?- Tae uztraucies jautāja, kas lika pārējiem uzlēkt kājās.
- Elēna viņi sadūra, lūdzu ātri ierodieties,- Meitene vēl jo projām raudot, atbildēja, un nolika klausuli.
Nebija ilgi jāgaida, līdz mēs visi bijām jai mašīnā, un ceļā uz slimnīcu.
Pēc pāris minūtēm mēs piebraucām pie slimnīcas un devāmies ātrā solī pie Mias. Ienākot iekša , mēs redzējām kad Mia runā ar ārstu.
- Kas viņam ir ? - RapMonsters uztraucies jautāja.
- Viņš ir ieslīcis komā,- meitene šņukstot atbildēja, un sāka histērīja raudāt.

Zēns bija komā. Ātrsti nezin vai viņš izdzīvos. Es nespēju noticēt kad tas notiek ar mani. Zēns upurēja savu dzīvību manis dēļ. Viena diena izmainīja visu mani dzīvi.

Ps. Wow, man bija vajadzīgs gandrīz pusotrs gada lai uzrakstītu šo stāstu. 🤭 Godīgi sakot, personīgi man , šis ir mans otrs mīļākas stāsts no visiem maniem. 😊 Man patīk kad šis stāsts, aptuveni izvērsās kā biju plānojusi, un es par to esmu ļoti priecīga. ❤️ Visticamākais kad šai grāmatai būs turpinājums, bet nezinu cik drīz , vispirms vēlos pabeigt stāstu " Atšķirīgie . " ❤️ Patīkamu jums lasīšanu, un būšu ļoti priecīga ja turpināsiet sekot līdzi maniem stāstiem. Bučas ! 🐻💋

To już koniec opublikowanych części.

⏰ Ostatnio Aktualizowane: Aug 29, 2020 ⏰

Dodaj to dzieło do Biblioteki, aby dostawać powiadomienia o nowych częściach!

One Day | ✔️Opowieści tętniące życiem. Odkryj je teraz