One Day | ✔️

Uzmanies ! #33

- Mia, kas tev notika šodien ? - Suga paceļot galvu no mana pleca, jautāja.
- Nekas,- novēršot skatienu no viņa acīm, atbildēju.
- Es zinu kad Tu melo, stāsti man ,- zēns gari nopūsdamies , sacīja.
- Vienkārši tā Elēna,- gari novelkot, sacīju.
- Kas ir ar viņu ?- zēns paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Kādu laiku atpakaļ, es redzēju viņu savā sapnī, - uzmetot ašu skatienu zēnam, atbildēju. Suga dzirdot manu sacīto, uztreiz piecēlās kājās.
- Tai sapnī ? - Zēns klusi jautāja.
- Diemžēl jā, - sataisot lūpas taisnā līnījā , atbildēju.
- Kas tur notika ? Kaut kas slikts ? - Zēns norauzējies jautāja, kas man lika vāji pasmaidīt.
- Viņa man draudēja, sacīja lai es lieku Tev mieru, kad tu esi viņas, kad jums vienmēr ir bijis lemts, un ja es neklausīšos viņas teiktajā, viss slikti beigsies,- čukstus atbildēju zēnam, un jutu kā pāris asaras man norit pār vaigiem.
- Mia ,- zēns klusi sacīja, un notupas man pretī, ar roku slaukot man asaras.
- Man ir bail kad viņa kaut ko nodarīs mums ,- iešukstējoties sacīju.
- Viss būs labi, es nepieļaušu lai kaut kas notiks ar mums , labi ?- zēns pasmaidot man sacīja. Par atbildi es tik pamāju ar galvu. Es zinu kad nekas nebūs labi. Es vienkārši to jūtu.
Bija pagājusi pusotra nedēļa kopš manas un Sugas sarunas par Elēnu, un pēdēja reize kad redzēju viņu. Es melotu ja teiktu kad nedomāju par viņu. Manas domas visu laiku kaut kā aizslīgst līdz viņai. Es vienkāršu jūtu kad tuvākajā laikā kam slikta ir jānotiek, bet kam ?
Es biju atnākusi līdz BigHit ēkai lai paskatītos zēnu mēģinājumu, bet pašlaik viņi bija pie menedžera. Ienākot mēģinājuma telpā, es pa taisno uzreiz devos uz dīvāniem. Nepagāja pat piecas minūtes, līdz telpā ienāca kāds. Tā bija Elēna. Meitene pārlaižot skatienu pāri telpai, ieraudzīja mani. Meitene nosmīnot nāca uz manu pusi. Nu būs traki.
- Sveika , tu laikam esi tā Mia par kuru Jimins man bija stāstījis , ja ?- Elēna skatoties uz manis ar dedzinošu skatienu , jautāja.
- Un tu būtu ?- Paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju, kaut vai ļoti labi zināju kas viņa ir.
Es ļoti labi apzinos kad šo visu redzēju sapnī, bet neko nevari darīt lietas labā, es nezinu kā izmainīt sapņu redzēto.
- Esmu Elēna, Bts puišu draudzene ,- Viņa ar indīgu smīnu uz lūpām, atbildēja.
- Tiešām ? Tad kāpēc visu šo gadu laikā nekad neesmu dzirdējusi par tavu eksistenci ?- Ar tādu pašu smīnu uz lūpām, jautāju viņa.
Nē, nē, nē ! Aizveries Mia , nedari to . Tev nevaig nekādu konfliktus ar viņu. Sasodīts kāpēc es nespēju mainīt emocījas ? Kāpēc ?!
- Paklaucies sīkā žurka, turies pa gabalu no maniem puišiem, un galvenais no Sugas, vai arī tu pa to samaksāsi,- viņa dusmīgi noskaldīja, un devās prom.
Es tik spēju noraudzīties kā viņa pamet telpu un viss. Pēc pāris sekundēm caur visu ķermeni man pārskrēja skudriņas. Es beidzot spēju just īstās emocījas. Man bija bail. Es šādi neesmu jutusies gadiem.
Mani no domām iztraucēja zēni, kas ienāca telpā.
- Ooo, Mia, ko tu šeit dari ? - Jimins viegli pasmaidot, jautāja.
- Atnācu paskatīties kā mēģiniet ,- smaidot atbildēju zēnam, un apskāvu viņu. Pēc brīdiņa pārējie ar piebiedrojās.
- Princese, tev viss labi ? - Suga apķerot mani no mugurpuses, jautāja.
- Jā, viss ir ļoti labi ,- plašu smaidot, atbildēju zēnam. Es nevēlos viņam neko teikt par manu un Elēnas sarunu. Es zinu kad viņu tik uztraukšu. Es pati tikšu galā.
- Tiešām ? Tu man nemelo ?- Suga pagriežot mani pret sevi, jautāja. Par atbildi es tik pamāju ar galvu , un iedevu zēnam buču uz vaiga.
- Negribu jūs iztraucēt mīlas balodīši, bet Mia, varu tevi uz kādu vārdu ?- Jimins smaidot jautāja.
- Jā, protams,- pasmaidot atbildēju zēnam, un izgāju ar viņu no telpas.
- Kaut kas ir noticis ? - Atspiežoties pret sienu, jautāju zēnam.
- Itkā nē, bet es gribu tevi pabrīdināt,- Jimins skatoties uz rokām, sacīja.
- Par ko ?- Paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Elēna, viņa visu laiku runā par tevīm un Sugu. Es nezinu vai tev Suga ir ko teicis, bet Elēna reiz bija mūsu draudzene, un vienmēr ir bijusi samīlējusies Sugā. Gadus atpakaļ viņa pieļāva lielu kļūdu , dēļ kā mēs viņu izslēdzām no savām dzīvēm, izņemot mani. Es ar viņu pa retams kontaktējos. Bet ne par to. Es vēlējos tevi brīdināt par Elēnu. Kaut vai viņa ir mana draudzene, es zinu kāda viņa spēj būt dusmu ietekmē. Viņa vienmēr ir vēlējusies Sugu sev , un tagad zinot kad viņam ir kāda, kura viņam ir svarīga, viņa par jebkuru cenu vēlēsies dabūt viņu sev. Es jau viņai cenšos ieskaidrot lai nejaucās starp jums, bet nezinu kā man tas sanāk,- Jimins aizsmakušā balsī beidzas stāstīt , un iešņukstējās.
- Hey, Jimin, neraudi, viss būs labi. Paldies Tev kad pabrīdināji mani, nāc šurp,- apskaujot zēnu, viņam sacīju.
- Man ir bail kad viņa jums ko varētu nodarīt, Elēna nav slikt cilvēks, bet dusmās viņa nezin ko dara,- Jimins atraujoties sacīja.
- Viss būs labi, neuztraucies,- pasmaidot zēnam sacīju.
- Paldies Tev, par to lad saproti,- zēns vāji pasmaidot, sacīja, un noslaucīja sev vaigus.
- Viss labi, - Smaidot atbildēju zēnam, lai gan zināju kad nekas nav labi.
- Labi, dosimies atpakaļ, savādāk Suga vēl paliks greizsirdīgs,- Jimins iesmejoties sacīja, un devās iekšā telpā. Es tik klusi pie sevis iesmējos, un sekoju viņam.

Bija tik dīvaini būt attiecībās ar kādu, kuram tu rūpi. Mana pēdējās attiecības nebija no tām labākajām, bet šīs ir tik perfektas, kad brīžiem liekas lad sapņoju. Diez kāda būtu mana dzīve tagad, ja es nebūtu pazvanījusi Miai. Es nebūtu atsākusi kontaktu ar māsu, es nebūtu atgriezusies dzimtenē, es nebūtu iegūvosu sev tik vienreizējus draugus un puisi.
Pašlaik es biju parkā un gaidīju kad ieradīsies Jungkooks, jo mums bija sarunāts kopā pavērot zvaigznes. Ak jā, bija jau pie divpatsmitiem naktī.
Zēns jau kavēja piecas minūtes, bet tai es neiespringu. Viņš mēdza kavēt, tas viņam bija raksturīgi. Vēl pēc pāris minūtēm, zēns atskrēja noelsies.
- Piedod, piedod, piedod,- zēns apķerot mani, atvainojās.
- Viss kārtībā Kook,- iesmejoties sacīju, un apskāvu pretīm zēnu.
- Tiešām ? Tu nedusmojies ?- Zēns atrajoties jautāja, un lūkojās man acīs.
- Nē, es nedusmojos,- iesmejoties atbildēju.
- Paldies Tev , - Zēns plaši pasmaidot , sacīja, un pacēlis mani aiz vidukļa apgrieza pāris reizes uz riņķi. No viņa straujās rīcības, ies iespiedzos, kas lika zēnam sākt smieties. Pēc maza brītiņa viņš nolaida mani zemē.
- Tu eso traks, es nobījos,- iesitot zēnam viegli pleciņu, smejoties sacīju.
- Pēc Tevi traks es esmu,- zēns kustinot uzacis uz augšu un leju, sacīja.
- Kušs, beidz mani mulsināt,- nokautrējusies sacīju, un paslēpu seju plaukstās. Fonā bija dzirdami zēna smiekli , un pēc tam viņš mani apskāva.
- Es mīlu Tevi Heilija, tik tiešām, tu pat nevari iedomāties kā tu nodarbini manu prātu,- Jungkooks cieši apskaudams mani, sacīja. Dzirdot viņa vārdus, mana sirds sāka sisties trīsreiz ātrāk. Viņš mani mīl.
- Es mīlu Tev ar Kook, ļoti, ļoti , ļoti,- smaidot plašu smaidu, atbildēju zēnam ar to pašu.

PS. Čau visiem ! 😊 Vēlējos jūs pabrīdinā kad šim stāstam ir palikušas tik pāris nodaļas, iespējas tik viena, pati vēl īsti nezinu. 😅 Lai nu kā, patīkamu jums lasīšanu. ❤️