One Day | ✔️

Elēna ir atpakaļ. #32

Seši gadi , ir pagājuši jau seši gadi kopš pēdējo reiz satiku viņus visus. Diez viņi reiz aizdomājās par mani ? Vai viņi vēl jo projām mani ienīst ? Es ceru kad nē, jo esmu mainījusies. Es vairs neesmu tā meitene kas izmantoja cilvēkus kuriem ir daudz naudas, un sāpināja. Esmu tagad jau pieaugusi sieviete , kurai ir kauns par to , ko darīju pusaudžu gados. Es ceru kas zēni mani pieņems atpakaļ, jo īpaši Yoongi. Esmu tik ļoti noilgojusies pēc viņa. Protams mums nebija nekādas spīdošās attiecības, zēns praktiski ar mani nerunāja, bet tas man lika viņā iemīlēties vēl vairāk. Un protams Jimins, viņš bija vienīgas kas ar mani vēl uzturēja kontaktu pēc visa ko nodarīju viņiem, bet ar laiku kontakts mums ar saruka.
Beidzot es biju nonākusi atpakaļ Korejā. Nekas daudz šeit nebija mainījies, tās pašas ielas un tie paši vecie veikaliņi. Izkāpjot no lidmašīnas es jau biju laicīgi sazinājusies ar Jiminu. Par brīnumu zēnd nebija mainījis savu telefona numuru, pluss bija saglabājus manu numuru. Pirmajā momentā zēns negribīgi runāja ar mani, jo domāju kad esmu kāda fane, bet tiklīdz pastāstīju pāris lietas kuras zinam mēs divi, zēns bija šokā. Tagad esmu ceļā uz parku , jo sarunāja ar Jiminu tur tikties. Zēns teica kad pagadām varēšu apmesties pie viņa, līdz atradīšu sev dzīvesvietu.
Pēc pusstundas braukšanas, un desmit minūšu iešanas, es beidzot biju nonākusi norunātajā vietā. Pa gabalu jau redzēju zēnu stāvot ar muguru pret mani. Es izdomāju pārsteigt viņu. Klusām pielavījusies pie viņam, pieliku savas rokas viņam pie acīm, zēns uzreiz tās noņēma , un pagriezās uz manu pusi.
- Elēna,- Jimins smaidot sacīja, un ierāva mani apskāvienā. Es iesmejoties atbildēju zēnam apskāvienam.
- Sveiks Jimin, ilgs laiks pagājis ,- atraujoties sacīju, un plaši pasmaidīju viņam.
- Tas gan, veseli seši gadi,- Vāji iesmejoties, sacīja zēns.
- Kā tev iet ? Kā pārējiem ?- iekožot viegli sev lūpā, jautāju.
- Man iet labi, itkā, un pārējiem arī,- zēns plaši smaidot , atbildēja.
- Bet sīkāk ? Es gribu zināt visu ko esmu palaidusi garām,- iesmejoties sacīju, kas lika zēnam pasmaidīt.
- Jungkookam ar Yoongi ir meitenes, mēs visi pārējie esam brīvi, - Jimind paraustot plecus, atbildēja.
Ko ? Manam Yoongi ir meitene ? Kā tas var būt iespējams ? Viņš taču nekad nepielaida pie sevis nevienu. Tā nedrīgst..
- Yoongi ir meitene ? Kā tas var būt iespējams ? Kas viņa ir , un kā viņi iepazinās ?- saraugdama uzacis , jautāju, kas lika Jiminam apgriest acis.
- Nesaki kad tev viņš vēl jo projām patīk,- zēns iesmejoties sacīja, kas lika man pamāt ar galvu.
- Es viņu nekādīgi nevaru aizmirst,- paraustot plecus, sacīju.
- Nedari tikai neko muļķīgu, labi ?- Jimins saņemot manas rokas savās, sacīja, un lūkojās man acīs.
- Labi, - viegli pasmaidot sacīju. Es nevaru solīt kad neko muļķīgu neizdarīšu, viņa dēļ es esmu gatava uz visu.
- Ticēšu tev ,- zēns pasmaidot sacīja.
- Tagad pastāstīsi man par viņiem abiem ?- uztaisot suņa actiņas, jautāju. Es zinu kad uz zēna šis viemēr iedarbojās.
- Viņu sauc Mia , mēs visi iepazināmies gadrīz četrus gadus atpakaļ. Viņa izrādas ir Cha Eunwoo māsīca . Toreiz viņa ar Yoongi pirmo reiz tikās Parīzē, bet viņa vispār par mums neko nezināta, ne kā pa grupu , ne kā par brālēna draugiem. Pēc pāris dienām viņa ar Yoongi atkal tikās , tikai šoreiz Korejā, kur arī Cha Eunwoo mūs visus iepazīstināja. Tās pāris nedēļas ko pavadījām visi kopā, viņi viens otrā iemīlējās, bet to slēpa viens no otra. Tad Mias devās prom, un trīs gadus nebija ar mums kontaktējusies, jo viņa ceļoja pa pasauli un rakstīja savu blogu. Pirms nepilna puss gada viņa atgriezās atpakaļ. Nu tālāk tu jau gan jau saproti pati. Viņi viens otram atdzinās jūtās, ir kopā, Mias māsa ar Jungkooku ar sagāja kopā, abi divi pārīši ir laimīgi, un viss,- zēns plaši smaidot , beidza stāstīt, kad lika man saraugt uzacis. Es to Miu nepazīstu, bet viņa jau man riebjas. Viņa man ir nozagus Yoongi , un pārvērtusi viņu.

- Kur ir Jimins ?- Pārlaižot skatienu pāri telpai , jautāju , kas lika Jungkookam pacelt skatienu no telefona .
- Viņš teica kad aiziet satikties ar senu paziņu, solījās pēc stundas būt atpakaļ,- zēns vāji pasmaidot , atbildēja, kas lika man pamāt ar galvu.
Bija pagājis jau mēnesis kopš Jungkooks ir kopā ar manu māsu. Sākumā man bija grūti to pieņemt, bet tagad esmu samierinājusies , un esmu laimīga par viņiem abiem.
Aptuveni pirms divām nedēļam mēs ar Miu ievācāmies mūsu jaunajās mājās, precīzāk trīsistabu dzīvoklī, kad ir netālu no BigHit ēkas. Darbu pagaidām neesmu vēl atradusi, bet puši cenšas mani pielaust lai nāku strādāt pie viņiem, kad menedžerim nekas nebūs pret to. Es nezinu, itkā jau tas būtu ļoti forši strādāt kopā ar cilvēku kuru mīli, bet tai pašā laikā es negribu lai ir tā, kad mēs viens otru tik bieži redzam. Man patīk tā sajūta kad tu pēc otras pusītes ilgojos visu dienu, un tad beidzot vakara vari viņu satikt.
- Par ko domā mīļā ?- Suga iedod man vieglu buču uz vaiga, jautāja.
- Par darbu, dzīvokli un mums ,- smaidot atbildēju zēnam, un ieritinājos viņa paskāvienā.
- Kaut kas ir noticis ?- Zēns lūkodamies man acīs, jautāja.
- Nē, es tik tāpatās aizdomājos,- pasmaidot atbildēju.
- Nu tu skaties man , ja nu kaut kas notiek, droši saki man , tu zini kad es viemēr būšu tev līdzās, lai vai kas ,- zēns iekožot sev viegli lūpā, sacīja, kas lika man plašu pasmaidīt.
- Piedodiet kad pārtraucu jūs, bet man tad ir jāpasaka ,- Jins iesmejoties sacīja, kas lika mums abiem palūkoties uz viņa.
- Kas ? - Suga sažmiedzot abas acis kopā, jautāja.
- Jūs abi kopā izskatāties tik ļoti mīlīgi, - Jins plaši smaidot , sacīja, kas lika mums abiem iesmieties.
- Mēs zinām Jin ,- iesmejoties sacīju, kas lika pārējiem ar iesmieties.
Pēdējā mēneša laikā es neesmu redzējusi nevienu īpašo sapni vai murgu . Varbūt viņi man ir beigušies ? Varbūt es beidzot dzīvošu normālu dzīvi ? Lai gan es neko nezinu. Agrāk man ar viņi ilgi nerādījās , un tad atstākās. Būtu mazliet dīvaini ja viņi pēkšņi pazustu. Dīvaini to teikt, bet es vairs nespēju iedomāties savu dzīvi bez viņiem, jo viņi ir sastāvdaļa no manas dzīves tagad.
Mani no pārdomām iztraucēja durvju atvēršanās. Pa tām ienāca Jimins smaidot.
- Kur tu biji tik ilgi ?- Rapmonsters apgriežot acis, jautāja.
- Satikties ar draudzeni ,- zēns smaidot atbildēja.
- Ko ? Kādu ?- Suga saraugdams uzacis, jautāja, kas lika zēnam palūkoties uz viņa.
- Elēna ir atpakaļ,- Jimins plašu smaidot, atbildēja.
Dzirdot viņas vārdu, caur visu ķermeni man izkrēja tūkstošiem tirpiņu, un pilnībā jutu kā nobālu. Tā ir tā meitene no mana sapņa. Viņa centīsies man atņemt Sugu.