One Day | ✔️

Mia&Suga | Heilija&Jungkooks. #20

Suga 🍉
Hey, tiekamies pie tā parka kas tev netālu no mājām, būšu vecajā lapenē. ✌🏻

Es
Hey. Okay , dodos tad. 🙂

Oh, beidzot pa seniem laikiem es atkal dodos pavadīt laiku divatā kopā ar Sugu. Nē nu nav arī tā kad man nepatiktu laiku pavadīt ar viņu kad esam ar pārējiem puišiem, vienkārši tas kad esam divatā, viņš ir daudz atvērtāks pret mani un vairāk izrāda emocījas.
Pieejot pie izejas , es uzvilku kājās savas sarkanās botes, un deovs ārā no mājas. Tākā šodien ārā bija diez gan silts laiks , es biju uzvilkusi augstās jostas šortus, melnu t-kreklu , saulasbrilles un melnu keponu .
Gandrīz visu pagāšo nakti es pavadīju augšā domājot ko lai tad īsti lai dara talāk, līdz beigās nolēmu kad palikšu šeit Korejā. Tāpēc biju nolēmusi vakarā parunāt ar brālēnu un Heiliju par šo. Runājot pa Heiliju, meitene kā no rīta bija devusies kopā skriet ar Jungkoku, vēl līdz šim nebija pāradusies mājās. Īsti nav ne mazākās nojausmas ko viņi abi tik ilgi dara, bet es uzticos Jungkookam, un zinu kad viņš neko stulbu nedarīs.
Lai nu kā, pēc desmit minūšu iešanas, es biju nonākusi jau parkā un devos uz veco lapeni . Nonākot tur , pamanīju kad Suga bija apgūlies uz krēsla, un ar acīm ciet ķēra siltās saules starus.
- Kaut vai man ir acis ciet, es jūtu kā tu skaties uz manis Mia ,- Zēns iesmejoties sacīja, un pēc tam atvēra acis.
- Kā tu zināji kad tā esmu es , nevis kāda fane ?- Paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju, un apsēdos blakus zēnam.
- Jo uz šo lapeni neviens vairs nenāk, izņemot mani , un tākā es pats tevi šurp pasaucu, neviens cits kā tu nevarēja mani vērot,- zēns viegli pasmaidot atbildēja.
- Skan loģiski ,- iesmejoties sacīju.
- Jā, tātad, ko šodien darām ?- Zēns smaidot jautāja.
- Īsti nezinu , tev ir kautkas padomā ? - Vāji atsmaidot zēnam , jautāju, un nožāvājos.
- Nē, bet izskatās kad tev miegs nāk , - Zēns iesmejoties sacīja.
- Viss kārtībā, man nenāk ,- Iesmejoties sacīju , kas lika zēnam pasmaidīt.
- Nevaru īsti aptvert to , kad jau ir pagājuši vairāk kā trīs gadi kā esam pazīstami ,- Zēns iepletot acis , sacīja, kas lika man iesmieties.
- Jā, laiks skrien ātri , - Pasmaidot sacīju zēnam.
- Godīgi sakot , man īsti negribās lai tu vairs doties prom no Korejas, esmu pieradis pa šo laiku kad esi šeit ar mums , kad pilnīgi liekas skumji kad tu atkal dosies ceļot ,- Suga nogarot galvu uz leju , sacīja, un pēc tam gari nopūtās. Ahh.. man ir tik skumji redzēt viņu šādu.. es nezinu , teikt viņam kad palikšu šeit, vai pagaidām vēl nē ? Ahh..
- Hey , viss tak labi , izbaudīsim to laiku kamēr esam visi kopā, un nedomāsim pa nākotni ,- Plaši pasmaidot sacīju, un uzliku roku uz zēna pleca. Viņš no mana pieskāriena sabījās, un pēc tam pacēla skatienu uz augšu.
- Es vēl jo projām nespēju saprast kā tu vari būt tik pozitīva ,- zēns saraugdams uzacis , sacīja.
- Ir jau arī situvācijas kad esmu ļoti liela pesimiste , bet lielākoties cenšos citiem rādīt tik to labāko ,- pasmaidot atbildēju zēnam.
- Eh, tu esi vienkārši fascinējošas, protams labā nozīmē,- zēns iesmejoties sacīja, un aizlika abas rokas aiz galvas.
- Kāpēc tu nervozē ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju, un iesmējos.
- Kā tu zini kad es nervozēju ?- Zēns apmulsis jautāja.
- Esmu ievērojusi kad viemērt tu nervozē, tu liec rokas aiz galvas vai viemēr izvairies no skatiena,- Īsi pasmaidot atbildēju.
- Jēziņ, tu paliec bīstama, mēs tik pat kā viens par otru neko daudz nezinām , bet tu jau esi novērojusi tādas lietas,- zēns sakruzdodams rokas virs krūtīm, sacīja, un pēc tam iespējās.
- Gadās,- paraustot plecus sacīju, un pēc tam pievēru uz īsu brīdi acis.
- Mia ? - Suga klusām jautāja, un viegli piebakstīja man pie pleca.
- Ja ?- Atverot acis , jautāju.
- Viens no iemesliem kāpēc tevi šodien pasaucu ārā, ir tāpēc kad gribēju tev pateikt kad mēs ar puišiem pēc pāris dienām lidojām uz divām nedēļām koncertūrē,- zēns nopūšoties sacīja, un nolaida skatienu uz leju.
- Oh, bet tas tak ir labi , ne ? - Paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāju.
- Itkā jau jā, bet es nezinu vai kad atgriezīsimies tu te vēl būsi ,- Zēns ielūkojoties man acīs, atbildēja.
- Tas gan , es pati to vēl nezinu , - Viegli saraugdama uzacis sacīju.
- Kā tas ir ?- zēns apjucis jautāja.
- Nesaki puišiem par šo , bet man ir doma palikt Korejā uz visu laiku, bet man vēl ir jāparunā ar Heiliju par to , pluss ja viņa piekritīs man uz nenoteiktu laiku ir jālido ar viņu atpakaļ uz Angliju,- Nopūšoties atbildēju zēnam.
- Tas tak ir lieliski , bet kāpēc jālido uz Angiju atpakaļ ?- Zēns paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Lai nokārtotu visus dokumetus par to kad dzīvosim Korejā, un vēl nav garantēts vai viņi apstiprinās to , - Skumji pasmaidot , atbildēju.
- Un kas notiks ja viņi neapstiprinās ?- Zēns piesardzīgi jautāja.
- Tas nozīmē to kad man būs ar viņu jāpaliek tur Anglijā. -

- Heilij , tev ir bijušas kādreiz attiecības ?- Jungkooks pagriežoties pret mani , jautāja. Es dzirdot viņa jautājumu, apmulsu.
Lai nu kā, mēs šorīt ar Jungkooku bijām kopā devušies skriet, un pēc rīta skrējiena kopā pabrokastojām vienā mazā kefeinīcā, bet pašlaik abi sēdējām pie vienas upītes un dzērām katrs savu milkšeiku .
- Kāpēc tu jautā ?- Smagi norīdama siekalas, jautāju.
- Zinkāre moka,- zēns paraustot plecus , atbildēja.
- Nu skaidrs,- Gari novilkusi sacīju.
- Tad tas nozīmē kad ir bijušas ?- Zēns paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Itkā reiz bija vienas, bet nekas tur nesanāca,- paraustot plecus, atbildēju.
- Kā tas ir ?- Zēns apjucis jautāja.
- Viņš izdomāja kad būtu forši laist aiz manas muguras ar manu labāko draudzeni,- nopūšoties atbildēju, un atceros uzreiz to dienu kā pieķēru viņus abus .
- Ak šausmas, cik tas ir pretīgi ,- zēns saraucot uzacis, sacīja.
- Ir gan , bet laiks ir pagājis, un es vairs vispār nedomāju par to , - Iesmejoties sacīju, un sāku šūpot kājas kā maza meitenīte.
- Ja var zināt, kas notika ar viņiem abiem pēc tam ?- Zēns piesardzīgi jautāja, un padzērās savu dzērienu.
- Cik es dzirdēju, viņš esot bijis traki samīlējies viņā, bet viņa visu to laiku bija viņu krāpusi ar citu , tā teikt karma viņam ritīgi atriebās,- Iesmejoties atbildēju zēnam, un piecēlos kājās no soliņa. Oh , zēns tik lieliski izskatījās, kad pilnībā roka stiepās pēc telefona lai viņu varētu nofotogrāfēt.
- Kāpēc tu tā skaties uz manis ?- Zēns iesmejoties jautāja.
- Godīgi atbildēt ?- Smejoties jautāju.
- Protams , man patīk tik godīgas atbildes,- zēns arī iesmejoties atbildēja.
- Tu vienkārši pašlaik lieliski izskaties , tāpēc vienkārši roka stiepjās pēc telefona lai nofotogrāfētu tevi,- pasmaidot sacīju. Zēns dzirdot manu sacītu , nosārka.
- Šausmas, kāda cita meitene nespētu to skaļi izteikt, bet tu bez problēmām man pasaki ,- zēns nokautrējies sacīja, bet turpināja,- un tu vari mani nofotogrāfēt,- viņš beigās plaši pasmaidot, sacīja. Es tik pamāju ar galvu , un izvilgdama telefonu ārā no kabatas, nofotogrāfēju zēnu.

- Parādi bildi ,- zēns iesmejoties sacīja. Es tik pie viņa piesoļoju , un pasniedzu savu telefonu.
- Man liekas kad ir skaisti,- kautrīgi pasmaidot, sacīju.
- Taisnība, bilde ir vienreizēja,- zēns iesmejoties sacīja, un pasniedza man telefonu atpakaļ.
- Ko daram tagad ? - Ieligdama telefonu atpakaļ kabatā, jautāju.
- Ko saki ja mēs dotos uz atrakcīju parku ? Es sen tur neesmu bijis,- Zēns iesmejoies sacīja.
- Esmu ar mieru , jautrība par slitku nenāks ,- Iesmejoties sacīju, un beigās plaši pasmaidīju.
Es nezinu , tas ir labi , vai slikti ? Man liekas kad man sāk parādīties kaut kādas simpātijas pret Jungkooku.