One Day | ✔️

Viņu pirmā tikšanās reize. #2

Šī bija pēdējā diena kad bijām ar puišiem Parīzē, jo šovakar visi atgriezāmies atpakaļ Korejā. Ak pareizi, aizmirsu pateikt kad esmu dziedātājs , viens no Bts puišiem , precīzāk Min Yoongi, bet esmu pazīstams uz skatuves un draugu lokā kā Suga. Lai nu kā, pašlaik es atrados patālu no viesnīcas, kādā parkā, kur paldies Dievam nebija daudz cilvēku. Reti kad kāds pagāja garām, un tie lielākoties bija veca gājuma cilvēki, un tas mani priecēja, jo vēlējos pēdējo dienu šeit pavadīt mierīgi, bez faniem un viņu spiegšanas.
Es mierīgi sēdēju un izbaudīju silto sauli , līdz sadzirdēju netālu kādu dziedot. Parlaidis skatienu apkārt parkam, apstājos pie kādas meitenes. Viņa gulēja uz soliņa , ar acīm ciet un austiņām ausīs. Meitene diedzāja vienu korejiešu dziesmu, kuru pirmo reiz dzirdēju, bet viņas balss bija tik skaista. Nesaprotu kā pirms tam nebiju viņu pamanījis, turklāt meitenei pie kājām stāvēja viens koferis un mugursoma. Viņa ir tūriste ? Jo izskatās no attāluma kad viņa ir korejiete tā pat kā es . Bet tā viņas balss, ee nevaru , tā bija tik skaista. Viņa izdziedāja katru vārdus perfekti , katru noti tā kā vaig. Es laikam tagad izklausos pēc stalkera , bet tik tiešām pirmo reiz es dzirdu kādu meiteni dziedot tik perfekti , turklāt no manis ko tādu nevar dzirdēt bieži. Pēc neilga brīža viņa izņēma austiņas no ausīm un piecēlās sēdus. Tik tiešām viņa bija koreiete , turklāt viņas sejiņa izskatījās tik mīlīga. Pēkšņi viņa pacēla skatienu uz augšu un ielūkojās man acīs.
Shit... es ceru kad viņa nav fane ...

Kā jau biju domājusi , mans telefons diez gan ātri izlādējās kas nozīmēja kad man ir laiks celties un doties viesnīcas meklējumos. Apsēžoties normāli es pacēlu skatienu uz augšu un nejauši sastapos ar kāda zēna skatienu. Oh, viņš lūkojās uz manis pirms pieķēru viņu ? Nu gan intresanti, laikam būs viņa jāiet pajautāt par viesnīcu.
Piecēlusies es uzvilku mugursomu un paņēmusi koferi pie rokas, devos uz viņa pusi . Zēns ieraugot kad tuvojos viņam, iepleta acis.
- Atvainojiet , bet jūs man variet pateikt kur šeit ir tuvākā viesnīca ?- Īsi pasmaidot , jautāju, kas lika viņa viegli saraugt uzacis. Es tak ceru kad viņš angļu valodu saprot , un ir vietējais, jo kaut kā negribās runāt tagad korejiski, vēl viņš nesapratīs un es apkaunošu sevi.
- Am tā ir trīs kilometru attālumā no šejienis, bet te pat aiz stūra ir autobusa pietura kas tieši ved uz  to galu ,- viņš ar korejiešu akcentu , atbildēja man angliski . Hm.. man autobusi nepatīk, tā kā būs vien jāiet ar kājām. Forši , man būd pastaiga, dievinu tās.
- Paldies, bet ar kājām ja taisos iet, un kuru pusi viņa ir ?- Īsi iesmejoties, jautāju.
- Nejau tu taisies iet ar kājām ? - viņš saraugdams uzacis, jautāja.
- Kāpēc gan ne ? Man patīk pastaigas pluss nevēlos tādā skaistā laikā braukt ar autobusu vai taksi , - viegli parausto plecus, atbildēju.
- Nu labi , tātad tev ir jāiziet no parka ārā kreisajā pusē, tad ej visu laiku taisni līdz ieraudzīsi Kefeinīcu ar uzrakstu " Ice " , tad nogriezies pa labi un paejot gabaliņu būsi klāt,- viņš viegli piežmiedzot aci vienu, stāstīja. Aww , viņš izskatījā mīlīgi kad centās atcerēties ceļu uz turieni .
- Oh, liels paldies ,- īsi pasmaidot viņa pēdējo smaidu , devos prom viesnīcas meklējumos.

Viņa nebija fane , tas mani priecē un tai pašā laikā pārsteidza. Man likās kad mūs zin visā pasaulē cilvēki bet laikam maldījos, bet tas ir labi , vismaz viņa man nelikās ap kaklu . Esmu vispār pārsteigts par to kad viņa pienāca pie manis , un pajautāju par to viesnīcu . Nebiju ja godīgi neko tādu gaidījis , bet dzīve tak ir pilna ar noslēpumiem, turklāt es viņai pateicu to visienīcu kurā pats apmetos ar puišiem, jo tak šeit nevienu citu nezinu. Bet tā godīgi, viņa tuvumā izskatījās vēl daudz satriecošāk kā no attāluma. Viss, pietiek man par viņu domāt, kur garantīja kad es viņu vēl jebkad satikšu ? Turklāt viņa runāja ļoti perfekti angļu valodā, kas vien nozīmē kad viņa nav no Korejas. Aizverot acis, un atliecot galvu uz atpakaļu, atļavu siltajiem saules stariem sildīt manu seju. Man tak ir jāizbauda pēdējā diena šeit , un es labprāt to daru šādi.

Pēc pusotras stundas gājiena , es biju nonākusi viesnīcā un paņēmusi savu numuriņu .
Es vēl jo projām nespēju noticēt kad lēnām piepildu savu sapni . Nu tik tiešām man tas liekās neticami. Es biju domājusi kad uz kādiem divdesmit septiņiem gadiem es varētu sākt pamazām lidot apkārt pa pasauli , bet tas kad divdesmit viena gada vecumā es to uzsāku man liekās trakums. Brīžiem pat liekas kad liktenim patīk ar mani paspēlēt spēles.
Pēc garās pastaigas un lidojuma, es biju mazliet nogurusi , tapēc apgūlos gultā lai mazliet pagulētu.

- Čau Mia , ko tu šeit dari viena ? - Cha EunWoo paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja.
- Pastaigājos , un tu ?- Smaidot atbildēju zēnam, un ar plaukstu atgāņoju no sejas plīvojušos matus.
- Kā jau redzi , sēžu , ēdu saldējumu un gaidu Feibi ,- Viņš plaši smaidot , atbildēja, un nokodās gabaliņu no saldējuma.
- Oh, skaidrs, man ir tāds prieks par jums abiem , jūs kopā tik tiešām izskatāties mīlīgi,- Plaši smaidot , sacīju zēnam.
- Paldies Mia , un kā tev vispār iet ?- Zēns kustinot uzacis uz augšu un leju, jautāja.
- Kā tu to domā ?- Viegli saraucot uzacis, jautāju.
- Kā tev iet ar viņu ?- Viņš vēl jo projām raustot uzacis , jautāja.
- Āāāaaa , nu itkā jau labi ,- viegli paraustot plecus uz augšu un leju, atbildēju.
- Tas ir kā , itkā jau labi ?- Viņš paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Nu mēs itkā gandrīz katru dienu sarakstāmies un pa retam izejam divatā pastaigāt, un tas arī viss ,- Viegli pasmaidot , atbildēju.
- Oh, tas ir ļoti labi kad vismaz tā, veiksmi jums abiem ,- Zēns mani viegli apķerot, sacīja.
- Paldies Cha EunWoo .. - Atraujoties no zēna, atbildēju.

Pēkšņi es uztrūkos augšā no miega, un saraucu uzacis. Nu nejau atkal viņi ir atsākušies.

Sveikiņi mani lasītāji ! 💙 Kā jums iet ? Kā iet pa skolu/darbu ?  💙 Ceru kad labiņi. 💙 Vēlējos jums pajautāt domiņas par otro stāsta daļu, jo vēlos zināt kā man vislabāk turpināt rakstīt šo stāstu.. 💙
Jauku jums vakaru/ dienu ! 💜
Mīlu ! 💜
( Dievinu šo bildi 😍)
.
.
.
.
.
V