One Day | ✔️

Jā, man ir īpašie sapņi. #3

Visu rītu pavadīju sēžot un domājot , kāpēc viņi ir atgriezušies. Jums gan jau laikam intresē , kas atgriezies ? Tātad , agrāk es guļot spēju pa retam nosapņot kādu situvāciju kas notiks nākotnē, nekad tas nebija zināms, tas notiks rīt vai pēc nedēļas vai gadiem. Visi šie dīvainie sapņi man sākās pēc pamatskolas beigšanas. Sākumā es domāju kad tie ir tik parasti sapņi, līdz es sāku piefiksēt kad lietas kas notiek man apkārt realitātē es jau biju kur redzējusi. Kā es atšķīru parastos sapņus no īpašajiem sapņiem ?  Parastajos sapņos viemēr viss bija pārāk samāksloti , tu vienkārši juties kā sapnī, bet īpašajos sapņos tas bija tā kā tu nonāc realitātē, tu juto visu , tu saudi, redzēji un dzirdēji. Es īsti neprotu paskaidrot kā es viņus atšķīru,bet es vienkārši jutu tos īpašos.
Sākumā man viņi bija tādi vienkārši, piemērām kad tuvākajā laikā būs kontroldarbs vēsturē un klasesbiedri krāpsies, vai kad manā mīļākajā veikalā būs atlaides lielas, bet tas viss bija tik sākumā. Ar laiku īpašos sapņus nomainīja murgi. Brīžiem es nomurgoju kādu strīdu ar vecākiem, es zināju katru vārdu ko viņi man pateiks nākotnē , bet viss kļūva aizvien trakāk un trakāk. Es sāku redzēt viņos svešus cilvēkus, piemērām es eju pa ielu , ieraugu kādu zēnu un pēc pāris sekundēm viņam garām kāds ejot iedur. Es biju nomurgojusi vairāku cilvēku nāves, un pēc tam ar savām acīm dzīvē redzējusi, jo es nekad nevarēju zināt kurā dienā mani murgi piepildīsies. Tā ar laiku es noslēdzos no ārpasaules. Man bija rutīna, skola un darbs un tad mājas. Viss vairāk mani biedēja tas kad es nevaru ar nevienu par to parunāt, jo zināju kad visi mani uzskatīs pa traku. Tai laikā man bija daudz jautājumu, kas viņi ir ? Kāpēc man viņi rādas ? Vai ar mani viss ir kārtībā ? Ko man darīt ? Un  vēl daudz citu . Bet laikam ejot es samierinājos ar viņiem un viņi man sāka rādīties mazāk, varbūt mēnesī kādi divi , varbūt trīs līdz vispār pazuda. Galvenais jau tas kad sākumā bija tik īpašie sapņi un pēc tam murgi , un murgi bija daudz biežāk nekā īpašie sapņi.
Tagad vairāk kā divus gadus es nebiju nevienu no viņiem redzējusi, ne īpašos sapņus ne murgus , bet kas ir noticis tāds kad viņi man ir atgriezušies ? Turklāt kāpēc tur bija mans brālēns ?
Man bija tik daudz jautājumu, bez zināju kad neviens man nespēs uz tiem atbildēt.
Izlīdusi ārā no gultas, es atvēru mugursomu kurā man stāvēja gumījveida konfektes. Jā , jā , es zinu , esmu par vecu lai ēstu tādas konfektes , bet man viņas ļoti garšo, tā kā neko nepadarīt. Paņēmusi paciņu ārā no somas , atvēru to un uzreiz mutē ieliku trīs konfektes. Mmm, viņas bija tik gardas. Pie reizes no somas izņemu datoru un no kameras ārā atmiņas karti , lai varētu datorā salikt visas jaunās bildes kuras šodien uzņēmu. Pēc piecpatsmit minūtēm es biju piebeigusi savas konfektes un visas bildes salikusi mapītē, es uzliku youtubē mūziku un pati iegāju paskatīties biļešu mājas lapā biļetes. Jā es zinu, es tik vakar ielidoju Francijā, bet man patīk jau laicīgi paskatīties biļetes un ja ir tuvākajā laikā kāda lēta , tad pērku to un viss.
Uzsitusi lētās biļetes, es pamazām sāku tīt uz leju un skatīties viņas. Hm, lētākā ko pašlaik redzēju bija uz Koreju pēc nedēļas pa 59€ pluss atmaksā ir ieskaitīts 20km smags koferis un rokas bagāža. Perfekti , jāpēr vien ir , turklāt varēšu pie reizes apciemot brālēnu , Cha EunWoo . Nopirkusi biļeti, es noliku datoru tur pat blakus gultā, un paķēru telefonu, oh, pulkstens jau ir puss desmit no rīta, es nu gan ilgi esmu nogulējusi.

- Nu puiši, kā jums patika Parīzē ?- Īsi iesmejoties, jautāju draugiem, un atlaidos dīvānā.
Tātad, esmu Cha EunWoo , grupas Astro līderis, bet arī zināms kā aktieris. Bet ne par to tagad , pašlaik es atrados BigHit ēkā pie Bts puišiem, lai uzzinātu kā viņiem gāja Parīzē, jo šorīt viņi ielidoja atpakaļ Korejā. Ar šiem puišiem esmu pazīstam jau kādus piecus gadus, mans menedžeris un pārejo menedžeris iepazīsināja mūs visu, tādejādi mēs sākām aizvien vairāk un vairāk saskrieties daždažados pasākumos līdz sadraudzējāmies un tagad esam draugi visi.
- Bija forši, fani bija ļoti daudz un tik daudz dāvanas no viņiem saņēmām,- Jungkooks plaši smaidot, atbildēja.
- Klusē sīkas, tev tik dāvanas galvā vien ir ,- Taehyungs iesitot vieglu pleciņu Jungkookam, sacīja.
- Tas gan Tae ,- Jhope iesmejoties, sacīja kas lika Jinam piebalsot .
- Tā nav ,- Jungkooks tēlojot uzmeta lūpu, un nomurmināja.
- Bija labi , viss kā jau parasti , daudz spiedzoši fani, skaista pilsēta, koncerts un atpakaļ došanās,- Suga paraustot plecus, atbildēja uz manu jautājumu.
- Eh, atkal tās tavas negatīvās atbildes,- gari nopūsdamies, sacīju.
- Es tik patiesību saku, nav tur nekā negatīva,- viņš viegli saraugdams uzacis, nomurmināja.
- Labi viss , mums gāja kolasāli , Cha EunWoo, lieliski pavadījām laiku ar faniem un pēc koncerta,- RapMonsters smaidot, sacīja.
- Lūk šo atbildi gaidīju,- sasitis plaukstas kopā , sacīju, kas lika visiem sešiem zēniem iesmieties, izņemot Sugu. Eh, šis zēns viemēr ir tik kluss un skeptisks uz pasauli. Vien brīžiem lielas kad viņa dzīvē vaig iestumt kādu meitene lai vismaz viņam kāda saulīte uzspīd un viņš kļūst atklātāks, pozitīvāks.

Iznākot ārā no viesnīcas, es piekārtoju savas saulesbriles, un devos iepazīt šo pilsētu. Pēc biļetes nopirkšanas es biju paspēju ieet dušā un pabrokastot lejā viesnīcas kafeinīcā, bet savu rīta kafiju biju izdomājusi nopirkt te patas kādā mazā kafijas veikaliņa pa ceļam.
Lēnām staigājot pa puspilnajām ielām, es iemūžināju pāris fotogrāfijas, līdz beidzot atradu mazu kafijas veikaliņu kurā iegāju iekšā. Nopirksu savu kafiju, es aizgāju un apsēdos pie galda lai to izdzertu, līdz pie manis pienāca kāda meitene ar puisi. Abi divi izskatījās uz kādiem septiņpatsmit gadiem.
- Sveika, tu esi Mia , ja ?- Meitene plaši smaidot , jautāja.
- Jā esmu, un jūs abi esiet ?- Viegli paceldama uzaci, jautāju.
- Es esmu Tesa un tas ir mans brālis Teodors, mēs abi esam lieli tava bloga fani , - Tesa plaši smaidot atbildēja, kad lika Teodoram pamātvar galvu.
- Āāaa , liels paldies,- plaši pasmaidot sacīju.
- Vai mēs varam palūgt tavu autogrāfu ? - Teodors sniedzot man divas lapiņas ar pilcpalvu , mazliet nokautrējies , jautāja.
- Jā protams, piesēdiet abiem, - Paņēmusi abas lapiņas un rakstāmo, sacīju, un ātri parakstījusos un lapiņā, un pēc tam pasniedzu tās abas viņiem atpakaļ.
- Liels paldies tev ,- Teodors smaidot pateicās.
- Mēs drīkstam tev uzdot pāris jautājums ? Vai arī tas būs par daudz parasīts ?- Tesa vāji pasmaidot, jautāja. Hmm, man tā kā pašlaik garlaicīgi vienai ir kafiju dzert, varētu paklausīties viņos.
- Labi , man nav nekas pret ,- plaši pasmaidot atbildēju.
- Kā tu izdomāji rakstīt blogu ? - Tesa plaši smaidot jautāja.
- Es vairāk kā gadu atpakļ sāku ceļot pa pasauli, un izdomāju kad būtu diez gan intresanti ja uzsāktu rakstīt blogu kurā ar jums visiem padalītos ar to ko redzu un piedzīvoju ,- Padzeroties malku karameļu kafijas, atbildēju.
- Oh, kā tu vispar izdomāji ceļot ? Un vai tad tas nav pārāk dārgi ? Ņemot vērā to kad es sapratu kad tu ļoti daudz ceļo un reti kad paliec kādā vietā uz ilgu laiku,- Teodors viegli saraugdams uzacis, jautāja.
- Jau kopš bērnības man bija sapnis apceļot pasauli, uz es jau agrā vecumā apzinājos kad man ir grūti jāstrādā un jāmācās lai es varētu viņu piepildīt, un nē , nav dārgi ja prot apieties ar naudu un netērē visādos liekos krāmos un drēbēs, - īsi iesmejoties , atbildēju. Abi jaunieši uz pāris sekundēm saskatījās un pēc tam sasmaidījas.
- Vai tu kādreiz uzrakstīsi arī rakstu pa kādu grupu ? Piemēram pa Bts ,- Mia viegli pasmaidot , jautāja.
- Hm, man pa šo grupu ir ļoti daudzi jautājuši lai uzrakstu kaut ko , bet manuprāt tas būtu ļoti grūti, pirmkārt jau tas kad es šo grupu vispār nezinu, tik pāris reizes esmu dzirdējusi viņu dziesmas, pat nezinu kā viņi izskatās , un otrs ir tas kad man negribās rakstīt par viņiem neko ja nepazīstu viņus personīgi vai trakākas bez viņu pašu atļaujas,- Īsi nopūsdamās atbildēju, un pasmaidīju abiem jauniešiem plašu smaidu.