One Day | ✔️

"Es mīlu tevi." #26

Beidzot mēs esam atpakaļ Korejā, mūsu jaunajās mājās. Vārdos nevar aprakstīt tās sajūtas kas valda manī iekšā. Esmu tik neisakāmi laimīga kad beidzot viss ir izdevies kās vēlējos.
- Nu meitenes , pa taiso pie puišiem jūs vest , vai vispirms uz mājām ?- Cha Eunwoo jautāja, un viegli pasmaidīja mums .
- Ved pie puišiem , kā nekā viņiem tik liekas kad ielidosim Korejā rīt pēcpusdienā,- Iesmejoties sacīja, kas lika Heilijai piebalsot.
- Taisnība, es gribu Jungkooku pārsteigt , turklāt nevaru nociesties kad varēšu atdot dāvanas ,- Heilija plaši smaidot sacīja, un pēc tam iesmējās, kas lika man ar Cha Eunwoo skaskatīties.
- Man brīžiem pat liekas kad tu ar Jungkooku esiet radinieki,- Cha Eunwoo smejoties sacīja viņai.
- Piekrītu ,- Smejoties piebalsoju.
- Ko ? Kāpēc ?- Meitene apjukusi jautāja.
- Pirmkārt jau tāpēc, kad jūs abi esiet traki uz dāvanām, un otkrāt , tāpēc kad jums abiem ir ļoti vienādi rakstu ,- Brālēns plaši pasmaidot sacīja.
- Āaaa , tas , heh... tas jau ir normāli ,- meitene iesmejoties sacīja.
Ak šausmas.. es nespēju sagaidīt kad atkal satikšu viņu .
- Esam klāt meitene ,- Brālēns piebraucot pie BigHit ēkas , sacīja.
- Paldies , nāksi ar mums ?- Izkāpjot no mašīnas, jautāju.
- Nē, nē, šoreiz nē, man ir darīšana, pluss aizvedīšu mājās jūsu koferus ,- Zēns viegli pasmaidot, atbildēja.
- Oh , labi , attā tad ,- Heilija iesmejoties sacīja, un sāka jau pamazām iet uz ieeju .
- Randiņš ?- paraustot uzaci uz augšu un leju , jautāju.
- Kā tu ?- Zēns pajucis iesaucās.
- Minēju ,- Iesmejoties atbildēju , kas lika viņa pasmaidīt.
- Jā, randriņš, apsolu kad kādu citu dienu iepazīstināšu tevi ar viņu,- Zēns smaidot sacīja, un pamājos man , devās prom.
Eh, nu ko , laiks ir doties satikt viņus atkal. Ienākot iekšā kompānijā, pamanīju Heiliju sēžot uz dīvanā, un gaidot mani ar visiem maisiņiem.
- Ko sēdi viena ?- paceļot uzaci uz augšu , jautāju.
- Tevi gaidu , turklāt ņem Jimina, Tae un Sugas dāvanu, jo pārējiem es atdošu viņu ,- Meitene sniedzot man trīs dāvanu maisiņus, sacīja. Es tik viegli iesmējos, un viņus paņēmu.
- Nu ko , gatava ?- viegli pasmaidot , jautāju.
- Jā,- meitene pieceļoties kājās, sacīja, un pēc tam iesmējās.
Pēc piecu minūšu iešanas, mēs beidzot stāvējān pretī zēnu mēģināšans telpai. Abas divas aši saskatījāmies, un devāmies iekšā. Zēni nemaz nepamanīja mūs ienākot , līdz es skaļi iekrekšķinājos .
- Ak mans Dievs ,- Jimins pieliekot rokas priekšā mutei , sacījā. Nepagāja pat pāris sekundes, kad mēs jau bijām puišu apskāvienos.
- Es nespēju noticēt kad jūs esiet šeit ,- Jungkooks apskaujot Heiliju , sacīja .
- Jā, tā sanāca kad ielidojām šodien ne rīt ,- iesmejoties sacīju.
- Kas tie pa maisiņiem ?- Jhops paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Ak pareizi ,- iesmejoties sacīju, un abas ar Heiliju iedevām visiem puišien dāvanas, līdz sparatu kad Sugas šeit nav .
- Tā ir dāvanas no manis un Mias jums visiem,- Heilija kautrīgi pasmaidot , sacīja.
- Liels paldies meitenes, bet nevaidzēja pūlēties, - Rapmonsters plaši smaidot , sacīja.
- Suga ir savā studījā,- Jungkooks pieliecoties man klāt, klusi iečukstēja ausī. Kā viņš zināja kad es tieši gribēju to jautāt ?
- Labi , - Viegli pamājot ar galvu, atbildēju.
- Kā atlidojāt ? Tad tagad viss ir kārtībā , ja ?- Jins smaidot jautāja.
- Ļoti labi , un jā, beidzot viss ir nokārtots,- Atbildot ar tik plašu smaidu , sacīju.
- Tas ir lieliski , mums tas būs jānosvin,- Sasitot abas plaukstas kopā, smaidot sacīja Tae.
- Protams, bet draugi, es uz brītiņu nozudīšu, - smaidot sacīju, un taisījos jau doties prom , līdz Jimins sagrāba viegli manu roku.
- Kur tu iesi ?- zēns lūkodamies man dziļi acīs , jautāja. Šausmas, viņa skatiens nu dien mani mulsina.
- Em, es līdz Sugam , atdošu viņam dāvanu, pluss man ar viņu jāparunā,- Neveikli iesmejoties, atbildēju. Zēns tik viegli pamāja ar galvu , un palaida mani lai dodos .
Pēc pāris minūtēm es jau stāvēju pretīm Sugas studijas durvīm. Trīs reiz dziļi ievelkot elpu , un to izpūšot, es beidzot saņēmos drosmi un pieklauvēju pie durvīm.
- Kook, durvis ir vaļā, nāc iekšā,- Suga pabļaudams no iekšpuses, sacīja.
Es neko neatbildot , iegāju iekšā. Uh, viņam studija nebija neko daudz mainījusies. Nolikusi uz dīvāna dāvanu, es piegāju pie viņa , un pieliku priekšā acīm savas rokas. Jo bija tieši sanācis tā , kad zēns sēdēja ar muguru pret mani .
Pāris sekundes nekas nenotika, un tad zēns strauji noņemdas manas rokas sev no sejas, pielēca kājās un pagriezās pret mani .
- Mia ,- Viņš plaši smaidot iesaucās, un iekļāva mani lielā paskāvienā. Es tik iesmējos , un apliku rokas zēnam ap vidukli. Kādas divas minūtes mēs klusējot stāvējām apskāvušies, un tad jau atrāvāmies viens no otra. Es uzreiz pa taisni paņēmu viņa dāvanu, un pasniedzu viņam.
- Kas tas ?- Zēns paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Maza dāvaniņa no Anglijas,- viegli pasmaidot , atbildēju.
- Nevaidzēja nekādu dāvanu, jo tu esi tā dāvana ,- zēns klusām sev zem deguna nomurniāja, un dāvāja man plašu smaidu. Oh , labi .. izlikšos kad vienkārši nedzirdēju viņu to sakot.
- Nu , kā tev gāja visu šo laiku , kamēr biju prom ? - paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Kā jau parasti, tik ļoti ilgojos pēc tevi ,- Zēns smaidot atbildēju. Šausmas, viņa smaids vien liek manai sirdi sisties straujāk.
- Es arī pēc tevis ilgojos Suga ,- smaidot sacīju zēnam.
- Paklau Mia , pa to reiz ko es tev pateicu ,- Zēns nervozi sacīja, kas lika man viegli pasmaidīt.
- Viss kārtībā Suga,- Uzliekot roku zēnam uz pleca , sacīju.
- Nē nav gan Mia , es iespējams tagad sabojāšu visu mūsu draudzību, bet es vairs nespēju klusēt,- zēns nopūšoties sacīja, un nolaida skatienu uz savām kurpēm.
- Kā tu to domā Yoongi ?- ar mazliet drebošu balsi , jautāju.
- Es mīlu tevi Mia . Tu nevari iedomāties cik traku tu mani padari. Tie smaidi ko tu man velti , pieskārienu , apskāvieni , viss tas liek man sirdi sisties straujāk , ka brīžiem liekas kad viņam eksplodēs,- zēns pieliekot rokas priekšā sev pie sejas , sacīja.
Ak mans Dievs. Heilijai bija taisnība, viņš pret mani arī ko jūt .
Es viegli noņemdama viņa rokas viņam no sejas, plaši pasmaidīju, bet rokas neatlaidu vaļā. Zēna skatiens kādu brīdi bija piekalts pie mūsu rokām, un pēc tam viņš ielūkojās man acīs.
- Viss kārtībā Suga, es jūtos tā pat,- katrīgi pasmaidot, sacīju zēnam.
- Ko ?- viņš apmulsis iesaucās.
- Es mīlu tevi ar , - Tagad jau drošāk sacīju zēnam. Pēkšņi viņam uz sejas uzplauka plašs smaids, un es tiku iekļauta viņa apskāvienā.
- Tu nespēj iedomāties cik es laimīgs jūtos to dzirdot ,- Zēns iesmejoties sacīja, un atlaida mani vaļā.
- Cik ilgi tu jau jūtu pret mani ko ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Var teikt jau kopš paša sākuma,- zēns aizligdams vienu roku sev aiz galvas, atbildēja.
- Nopietni ? Ar mani ir tā pat,- iesmejoties sacīju.
- Šausmas, visus šos gadus es domāju kad tu mani redzu tikai kā draugu, bet patiesībā tu juties gluži tā pat kā es ,- zēns iesmejoties sacīja, kas lika man pamāt ar galvu .
- Es domāju gluži tā pat,- sacīju, un piebiedrojos zēna smiekliem .
- Mia , am , tu vēlies būt mana meitene ?- zēns mazliet nosārcis jautāja. Ak vai , viņš ir tik mīlīgs.
- Protams ,- plaši pasmaidot , atbildēju, un apskāvu zēnu.
Lūk tagad man ir viss ko viemēr esu vēlējos. Es neparko netaiso viņu laist prom no mani , kopš šī brīža.