One Day | ✔️

Gluži kā puisim . #25

- Kāpēc tu neizskaties pārsteigts, vai vispār priecīgs kad Mia un Heilija atgriezīsies?- Jimins paceļot vienu uzaci uz augšu , jautāja.
- Es varu derēt uz simts punktiem kad Mia viņam jau iepriekšs to pateica,- Rapmonsters iesmejoties jautāja.
- Tā ir Suga ?- Jungkooks apmulsis jautāja.
- Aha,- garlaicīgi novilku , un padzēros ūdeni.
- Nopietni ? Kāpēc tu man to nepateici ?- Jungkooks dusmīgi jautāja.
- Jo Mia man palūdza nevienam to neteikt,- paraustot plecus atbildēju, un veltīju zēnam nevainīgu smaidu.
- Es jau sen gribēju jums to abiem pajautāta, bet vai mums pārējiem izskatās, vai jūs abi tik tiešām esiet palikuši ļoti tuvi ?- Jhops paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja, kas lika man ar Jungkooku saskatīties.
- Un ja pat mēs esam satuvinājušies, kas tad ir ?- Jungkooks saraugdams uzacis, atbildēja ar pretjautājumu.
Oh, sīkas nekad nav tik rupji atbildējis kādam no puišiem.
- Nevaig jau uzreiz tik rupji , Kookie, es tik pajautāju,- Jhops nobolot acis, atbildēju.
- Piedod, es tā negribēju,- Zēns nokarot galvu uz leju, sacīja.
- Viss kārtībā,- Jhops apskaujot Jungkooku, sacīja.
- Tātad..- Jimins palūkodamies uz manis, novilka.
- Ja ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Sanāk kad pēc trīm dienām Mia ar Heiliju ielidos Korejā, ja ?- Jimins smaidot jautāja.
- Kāpēc tu man to jautā, ja pats skaidri un gaiši dzirdēji ko viņas teica,- sažmiedzot acis , atbildēju.
- Nu jā, bet tu esi priecīgs par to ?- Zēns vēl jo projām plaši smaidot jautāja.
- Kāpēc lai nebūtu ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju ar pretjautājumu.
- Es jau neko nesaku,- Zēns iesmejoties atbildēju, un aizgāja tālāk dejot.
- Kas tad šim ?- Jungkooks paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Godīgi sakot, man nav ne mazākās nojausmas,- iesmejoties atbildēju, un pievēru acis.
Ah, vēl tik trīs dienas un es atkal satikšu viņu.
- Suga ,- Jungkooks viegli piebakstot manu plecu, jautāja. Klusi nopūties, atvēru acis , un palūkojos uz zēna.
- Ja ?- paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāju.
- Kad viņas atgriezīsies, tu tak pateiksi Mia par savām jūtām, ja ?- Zēns lūkodamies man acīs, klusi jautāja, lai pārējie puiši nedzirdētu.
- Es nezinu Kook,- Nopūšoties atbildēju , kas lika viņam viegli iesist man pa plecu .
- Nevelc garumā, un vienreiz pasaki viņai , kas zin , iespējams viņai ir pret tevi jūtas ar ,- Zēns smaidot atbildēja, un nesagaidīdams manu atbildi , piecēlās kājās un aizkrēja dejot kopā ar Jiminu.
Jā, kas zin , varbūt pat tā būtu labāk. Pateikt viņai par savām jūtām.

- Mia , mēs nopirkām visiem puišiem dāvanas ?- Heilija padzeroties savu dzērienu, jautāja.
- Man tā šķiet ,- pārlaižot skatienu pār visiem maisiņiem, atbildēju.
Pašlaik mēs ar Heiliju atradāmies kafeinīcā, bet vēl pirms puss stundas staigājām pa veikaliem un pirmām puišiem dāvaniņas no Anglijas. Zinu kad viņi ir multimiljonāri, un var nopirkt sev visu ko vēlas, bet manuprāt dāvināts ir savādāk. Tad tu zini kad cilvēks ir centies un meklējis tev ko īpašu lai uzdāvinātu. Nu vismaz es tā domāju. Galu galā, katram no mums ir dažāda domāšana.
- Mia , es vispār nepaskatījos ko tu nopirki Sugam ,- Heilija iesmejoties sacīja, kas lika man pēkšņi strūkties.
- Šausmas ar tevi , nebiedē mani vairs tā ,- iesmejoties sacīju ,- un es viņa nenopirku nemaz neko tādu īpašu ,- paraustot plecus atbildēju māsai.
- Nu labi , bet kas ir tas ko tu nopirki ?- Meitene lūkodamās man acīs, jautāja.
- Vienus mīlīgus auskarus, 90s mūzikas disku , ar viņa mīļākā izpildītāja dziesmām, mazu Anglijas karodziņu, mīlīgu keponu , un draudzības kaklarotu , - plaši pasmaidot , atbildēju māsai.
- Oh , tas ir tik mīlīgi , tava dāvana izklausās tā , kad tu to savam puisim pirktu nejau draugam,- Heilija plaši smaidot sacīja.
- Heh, tā nav ,- viegli nosārkstot , sacīju, un padzēros vīnogu sulu.
- Ir , ak un tā draudzības kaklarotu , tā ir itkā domāta tev un viņam ?- Meitene paceļot vienu uzaci uz augšu, jautāja.
- Nē , viņš varēs to otru pusīti atdot kādam savam labākajam draugam vai kaut kā tā,- īsi pasmaidot, atbildēju.
- Nu ja tu tā saki ,- Viņa viegli pasmaidot sacīja, un pievērsās atpakaļ telefona.
Kurš diez būtu domājis kad es jebkad būšu iemīlējusies savā draugā ? Lai gan nē, tas jau viss bija redzas kopš paša sākuma. Es vienkārši biju pārāk akla lai to pamanītu . Toties es beidzot esmu nolēmusi , kad atgriezīšos Korejā, es viņam pateiktšu par savām jūtām. Es vairs nevaru klusēt. Tam vienreiz jāpielik gals.